RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Noguldījumu garantiju fondā atlikuši tikai divarpus desmiti miljonu eiro – to nopietni patukšojušas pērnās problēmas ar bankām. Ja Latvijā izputēs vēl viena banka, fonds būs spiests aizņemties, lai nodrošonātu ieguldītāju garantētās izmaksas, vēsta Dienas Bizness.
No kurienes nāk nauda
Noguldījumu garantiju fonds veidots, lai aizsargātu banku klientus no grūtībām gadījumos, kad kredītiestādes darbība tiek apturēta. Šādā gadījumā ikviens bankas klients – gan fiziska, gan juridiska persona – saņem atlīdzības izmaksas no fonda par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 tūkstošu eiro apmērā (kopējā summa, ja vienā bankā ir vairāki konti).
Visas Latvijā strādājošās kredītiestādes katru ceturksni veic iemaksas fondā. Tas ir zināms procents no piesaistītā ieguldījumu apjoma, koriģēts ar riska koeficientu. Pērn tirgus dalībnieki iemaksāja 17 miljonus eiro, un domājams, šogad summa būs tāda pati, jo iemaksu aprēķinu sistēma nav mainījusies. Turklāt fonds saņem ienākumus no līdzekļu pārvaldes.
Stabilitātes periodos līdzekļi fondā krājas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams ātri nodrošināt izmaksas izputējušās bankas klientiem. Taču, ja krīzes izmaksas nākas veikt ātri, tirgus dalībnieku nauda nepaspēj uzkrāties pietiekami lielā apjomā, un to nākas ņemt no citiem avotiem.
Trīs bankas četru gadu laikā
Pēdējos gados darbību apturējušas vairākas bankas: 2016.gada martā – Trasta komercbanka, 2018.gada martā - ABLV Bank, bet 2019.gada augustā – PNB Banka.
ABLV izdevās segt visu ieguldījumu kompensācijai nepieciešamo summu uz savu līdzekļu rēķina, pārskaitot to uz Garantiju fondu. Līdz 2019.gada oktobrim klientiem tika izmaksāti 440 miljoni eiro – 91% no bankas pārskaitītajiem līdzekļiem.
Līdz novembra beigām PBN bankas klientiem tika izmaksāti 238 milj. eiro. Kopumā kompensācija izmaksāta 42,4 tūkstošiem klientu – apmēram 85% no bankas klientu kopskaita.
Kopš Trasta komercbanka likvidācijas procesa sākuma garantētā kompensācija izmaksāta aptuveni trim tūkstošiem bankas klientu vairāk nekā 57 milj. eiro apmērā.
2019.gadā fonds patukšots par 302,97 miljoniem eiro.
Jau nācies aizņemties
Finanšu un kapitāla tirgus komisija rēķina, ka 2019.gada 31.decembrī Garantiju fondā bija 25,3 miljoni eiro. Ja šogad kāda banka nokļūs smagā situācijā, tās klienti bez naudas nepaliks, jo fondam ir iespēja aizņemties naudu no citiem avotiem, skaidroja FKTK pārstāve Dace Jansone.
Jau 2018.gadā fonds noslēdza līgumu ar četrām Latvijas kredītiestādēm, ka nepieciešamības gadījumā aizņemsies tajās 300 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami, taču 2018.gadā šāda līdzekļu rezervācija fondam izmaksāja pusotru miljonu eiro.
Pēdējā gadā naudu aizņemties vēl nenācās – pietika ar uzkrāto. Pēdējo reizi šāda nepieciešamība radās 2011.gadā, kad tika pārtraukta "Latvijas Krājbankas" darbība. Toreiz fondā bija mazliet vairāk nekā divi simti miljonu eiro, taču ieguldītājiem nācās izmaksāt 478 miljonus. Trūkstošo summu fondam aizdeva valsts, un tā tika atmaksāta vairākus gadus uz tirgus dalībnieku iemaksu un no "Latvijas Krājbankas" saņemto līdzekļu rēķina. Fonds samaksāja valstij vairākus miljonus "pa virsu" par līdzekļu aizdošanu.
Iepriekš vēstīts, ka FKTK jau prognozēja: banku skaits Latvijā samazināsies – jau šogad iespējama vēl triju kredītīstāžu slēgšana.
