18:32 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
53

Banku sektora kopējā peļņa 2018.gada pirmo deviņu mēnešu laikā sastādīja 240 miljonus eiro, šogad – tikai 126 miljonus.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Banku sektora kopējā peļņa Latvijā šī gada pirmo deviņu mēnešu laikā sastādījusi 126 miljonus eiro – gandrīz uz pusi mazāk nekā šajā pašā periodā pērn, vēsta Dienas Bizness, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem. Septembra beigās Latvijas banku sektora aktīvi sastādīja 22,189 miljardus eiro, par 1,7%, jeb 379,785 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās.

Līdz 2019.gada septembra beigām bankas izsniegušas kredītus par summu 19,091 miljardu eiro, par 3,1%, jeb 607,302 miljoniem eiro mazāk nekā pērnā gada beigās.

Banku piesaistīto ieguldījumu apmērs septembra beigās sastādījis 18,244 miljardus eiro, par 5,1%, jeb 980,722 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās.

Banku pašu kapitāls septembra beigās – 2,251 miljardi eiro, par 21,7% mazāk nekā 2018.gada beigās.

FKTK dari liecina, ka banku sektorā aug koncentrācija. Piecu lielāko banku daļa aktīvos septembra beigās sastādīja 84,8% (2018.gada beigās - 83,3%), kredītu apjomā – 88,2% (87,9%), ieguldījumu apjomā – 87,3% (82,7%).

Banku sektora kopējā peļņa 2019.gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 126 miljonus eiro, savukārt  šajā pašā periodā pērn - 240,004 miljonus eiro.

Atgādināsim, ka Latvijā turpinās tīrīšana bankās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018.gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu, dalību ar Ziemeļkoreju saistītās transakcijās un ierēdņu kukuļošanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo ne ECB, ne Latvijas Banka nenostājās tās pusē.

Pēc tam banku sistēma Latvijā pārcieta vērienīgas pārmaiņas, tostarp atteicās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām "čaulas kompānijām". Cīņa ar "netīro" naudu ieguva tādu vērienu, ka vērsās pat pret uzņēmumiem, kuru darbība ir labi pārskatāma, kas maksā nodokļus un ar ārzonu nav saistītas. Taču tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi". Šiem uzņēmumiem sāka slēgt kontus, neļāva atvērt jaunus, pieprasīja lielu skaitu dokumentu, kas apstiprinātu līdzekļu izcelsmi, sāka iesaldēt aktīvus līdz izmeklēšanas beigām.

Uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, kuru daļa nodokļos pildīja arī valsts budžetu.

Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)

Pēc temata

Purgaile: trešā daļa Latvijas banku ir riska zonā
Bijušais ekonomikas ministrs: bankas atbaida investorus
SEB bankā izdomāts, kā nopelnīt pēc skandāla
Latvijā atzīst, ka mērķtiecīgi iznīcina uz Krieviju orientētus uzņēmumus

Galvenie temati