Krievijas Jūras kara flotes operatīvās mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā sākās dienā, kad ASV izstājās no Līguma INF, un tā nav sakritība. Maskava demonstrē, kāda būs reakcija uz militāri politisko spiedienu un ārējiem draudiem.
"Okeāna vairogs" pārklās Baltiju līdz 9. augustam. Mācības vada JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs. Tās iecerētas ar mērķi izspēlēt flotes grupējuma pielietojumu kaujā, kuras sastāvā ir vairāki kuģi ar spārnotajām raķetēm. Tā ir Jūras kara flotes gatavības pārbaude darbam ar mērķi aizsargāt Krievijas Federācijas nacionālās intereses Baltijas reģionā.
Manevros iesaistīti vairāk nekā 10 tūkstoši karavīru, 49 karakuģi un kuteri, 20 sagādes kuģi, 58 JKF un GKS lidaparāti. Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka mācības "Okeāna vairogs" notiek otro reizi, un turpmāk notiks ik gadus. 2018.gadā tās notika Vidusjūrā, 1.-8.septembrī. Tajās piedalījās 26 kuģi, divas zemūdenes un 34 lidaparāti.
Operatīvā telpa
Piektdien Baltijas jūras poligonos Krievijas korvetes "Boikij", "Stereguščij" un "Stoikij" organizēja pretzemūdeņu mācības sadarbībā ar četrām pretzemūdeņu lidmašīnām Il-38N no Klusā okeāna un Ziemeļu flotes. Tās sekmīgi identificēja un iznīcināja nosacītā pretinieka zemūdeni, kā arī izpildīja kopīgus manevrus, ieslēdza radioelektroniskos traucējumus, izpildīja radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības treniņus, cīņu par kuģa dzīvotspēju.
Iepriekš mazais pretzemūdeņu kuģis "Aleksin" ar Baltijas flotes jūras aviācijas helikoptera Ka-27PL palīdzību tikpat sekmīgi izpildīja nosacītā pretinieka zemūdenes meklēšanas, eskorta un likvidācijas uzdevumus – tās lomā bija klusās gaitas dīzeļelektriskās zemūdenes "Dmitrov" ekipāža.
Dažas stundas pirms mācību sākuma "ierunājās" mobilie krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion" – Baltijas jūras kara bāzes raķešu vienības komandas devās uz apšaudes pozīcijām un iznīcināja nosacītā pretinieka karakuģu vienību Baltijas jūrā. Pretinieka lomā – Baltijas flotes kuģi, kuri izpildīja savus mācību uzdevumus jūras poligonos.
Vienlaikus Rietumu kara apgabala radioelektroniskās cīņas (REC) speciālisti trenējās savā jomā – piespiedu kārtā piezemēt nosacītā pretinieka bezpilota lidaparātus ar kompleksu "Žiteļ" un "Krasuha" palīdzību līdz 50 km attālumā. Krievijas REC speciālisti var strādāt pret reālo pretinieku arī ievērojami lielākā attālumā.
Baltijas valstis un citi Krievijas kaimiņi no visas planētas vērīgi seko notiekošajam un noteikti analizē Krievijas JKF augošās iespējas. Galvenais – nonākt pie adekvātiem slēdzieniem, nevis ķerties pie destruktīviem izteikumiem, kā, piemēram, Latvijas brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš, kurš aicina sākt totālu karu pret Krieviju.
Reģionālās īpatnības
Baltijas jūra atgādina verdošu katlu Gelezinis Vilkas, Iron Spread, BALTOPS, Ramstein Alloy un citi NATO manevri pārvērtušies par ziepju operu, gaisa telpas patrulēšana – par īstu farsu. Ārvalstu spēku pārliekais skaits mierīgā un relatīvi labklājīgā reģionā var novest tikai pie militāri politiskās situācijas saasināšanās. Šajos apstākļos Krievija atgādina kaimiņiem un partneriem, kādas ir tās iespējas piespiest ievērot mieru.
Rietumus satrauc Baltijas flotes raķešu spēka pieaugums, jauna tanku pulka, jauktās aviācijas divīzijas, operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" un zenītraķešu sistēmas S-400 parādīšanās Kaļiņingradas apgabalā, Krievijas stratēģisko bumbvedēju Tu-160 ilgstošās patruļas Baltijas jūras akvatorijā.
Taču tā ir tikai savaldīga Krievijas reakcija uz NATO avangarda tuvošanos un alianses armijas bāzu tīkla parādīšanos Baltijā. Būtu interesanti pavērot Pentagona reakciju par Krievijas JKF un GKS militārajām mācībām ASV robežu tuvumā, Meksikā un Kanādā.
Pentagona budžets 2018. gadam – 700 miljardi dolāru – lielā mērā atvēlēts ar mērķi, lai ASV armija atgrieztos Eiropas kontinentā. Krievijai naidīgā NATO programma "Eiropas drošības iniciatīva" ar budžetu 6,5 miljardu dolāru apmērā ASV stratēģiskie bumbvedēji B-52H Stratofortress, iznīcinātāji F-35A un F-15E, britu militārais kontingents (1000 cilvēki) Igaunijā, tādi paši kanādiešu un vāciešu formējumi Latvijā un Lietuvā.
Tas viss sagrauj stabilitāti Eiropā, reģionālo drošību, pavairo spriedzi. NATO sabiedrotajiem Baltijā ir jābūt gataviem jebkādam notikumu scenārijam. ASV un Krievijas iespējamā militārā konflikta gadījumā Baltijas valstu civiliedzīvotājiem tiks dāvāta iespēja iepazīties ar bumbām B61 un spārnotajām raķetēm ar kodoltermiskajām galviņām, jo ASV taču kaut kāda iemesla dēļ ir lauzušas Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, bet Kaļiņingrada, Pleskava un Sanktpēterburga atrodas līdzās. ASV un NATO militārpolitisko trakumu spēj apturēt tikai Krievijas Bruņoto spēku neapšaubāms pārākums. Tostarp – arī "Okeāna vairogs".