Krievijas Rietumu kara apgabals, kurā bruņoto spēku nodrošinājums ar mūsdienu ieročiem pieaudzis līdz 54%, tiks pastiprināts ar mobilās rezerves zenītraķešu pulku, kas par 40% palielinās objektu pieseguma efektivitāti Baltijas virzienā. Krievijas Bruņoto spēku lielākajā – 20. armijā parādīsies divi jauni pulki un tehniskā raķešu bāze. Baltijas flote iegūs jaunu tanku pulku un vēl vienu krasta raķešu divīziju.
Baltijas flotes tanku pulks ir unikāla parādība. Krievijas vēsturē Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotēs nekad nav bijuši tanku pulki, to rīcībā bija tikai atsevišķi tanku bataljoni un rotas. Baltijas flotes sastāvā jūras kājnieku 1. tanku pulks strādāja Lielā Tēvijas kara noslēguma posmā, mazāk nekā pusgadu (1944. gada decembris – 1945. gada maijs). Šī vēsturiskā paralēle nebūt nenozīmē, ka Baltijas reģionā noteikti atkārtosies pārdzīvotais, taču ļauj sajust, kā nokaitējusies pašreizējā militāri politiskā situācija Austrumeiropā.
Kādiem nolūkiem flotei vajadzīgs tanku pulks?
Stipras bruņas
Baltijas valstīs turpinās NATO avangarda bāzes sistēmas attīstība, simtiem ekipāžu no 13 alianses valstīm jau ieguvušas lidojumu iemaņas Baltijā. Tāda situācija Krievijas robežu tiešā tuvumā pieprasa Baltijas flotes un visa Rietumu kara apgabala militārā potenciāla paplašināšanu. Krievijai vajadzīgi spēki un līdzekļi, kas militāra konflikta gadījumā ļauj efektīvi neitralizēt alianses spēkus Austrumeiropā.
Sauszemes cīņās tanku vienības ir galvenais trieciena spēks, kas tiek izmantots aizsardzības un uzbrukuma uzdevumu risināšanai. Tankisti ir noskaņoti uz pretinieka nostiprināto pozīciju strauju pārrāvumu un iekļūšanu viņa aizmugurē. Baltijas flotes tanku pulks: 1500 karavīri, 100 tanki (trīs tanku bataljoni) un viens motorizēto strēlnieku bataljons (42 kājnieku bruņotās mašīnas) būtiski pastiprinās krasta spēkus.
Viena paša tanku bataljona uzbrukums – tā ir tērauda un uguns lavīna, ko neapturēs pat taktiskie kodolieroči. Tanka bruņas simtkārt samazina radioaktīvo apstarojumu, nodrošina hermētiskumu un gaisa filtrāciju. Masu iznīcības ieroču – kodolieroču vai bioloģisko ieroču – pielietojuma gadījumā ekipāžas varēs bez kaitējuma veselībai šķērsot piesārņojuma epicentru un izpildīt uzdevumu.
NATO spēki Baltijā labprāt apgūst desantēšanos neiekārtotā piekrastē. Tanku pulks spēj sagaidīt un ātri iznīcināt jebkuru pretinieka desantu, pat ar būtisku pārspēku. Pie tam desantu neglābs nekāds aviācijas atbalsts, tas neapturēs tankistus. Pretinieka bumbvedējus un trieciena aviāciju Baltijas virzienā sagaidīs zenītraķešu vienības no tanku pulka sastāva, kā arī lielā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības līdzekļi – ZRK S-300 un S-400, kā arī Rietumu kara apgabala aviācija – iznīcinātāji.
Parādās jaunas lidmašīnas un raķetes, strauji mainās stratēģija un taktika, taču tradicionāli uzvaru cīņas laukā lielā mērā izšķir tankisti. To apstiprina operācija 2008. gada augustā, kuras rezultātā Gruzija tika piespiesta ievērot mieru. Tanku spēki var īsā laikā atvairīt pretinieka uzbrukumu, sakaut to cīņā un izdarīt spēcīgu uzbrukumu lielā dziļumā.
Galvenā uzbrukuma virziens
ASV un NATO militārā potenciāla paplašināšanās Baltijas valstīs sagrauj Eiropā pastāvošo drošības sistēmu un liek Krievijai spert atbildes soļus. Tieši tāpēc Rietumu kara apgabalā tika izveidota jauna tanku armija, pirmo reizi kopš ilga laika. Domāju, tanku spēkus Krievijā sagaida renesanse kvalitatīvi jaunā, tehnoloģiski augstākā līmenī. Tā ir objektīva mūsdienu prasība.
Tanku spēku cīņasspējas tālāka attīstība turpinās, nodrošinot spēkus ar tanku modernām modifikācijām T-72B, T-80BV, T-90M, kurās optimāli apvienots liels uguns spēks, manevrētspēja un droša aizsardzība.
Tanku spēku pamatus veido bataljoni, kam raksturīga īpaša noturība pret kodolieroču kaitīgajiem faktoriem, uguns spēks, augsta mobilitāte un manevrētspēja. Tie spēj vislabāk izmantot pretiniekam izdarītā trieciena rezultātus, veikt aktīvu karadarbību dienā un naktī, neatkarīgi no citiem spēkiem sakaut pretinieku atbildes cīņās, ātri pārvarēt plašas radioaktīvā piesārņojuma zonas, pārvarēt ūdens šķēršļus, operatīvi sagatavot drošu aizsardzību un sekmīgi stāties pretī pretinieka pārspēka uzbrukumam. Tas ir, īsā laikā izpildīt uzdevumus.
Agrāk konfrontācijā ar Ziemeļatlantijas aliansi padomju stratēģija paredzēja tanku pārrāvuma iespēju līdz Lamanša šaurumam. Daudz laika ir pagājis, XXI gadsimtā korekcijas ir neizbēgamas, taču NATO bloka mērķi vēl joprojām ir pretrunā ar Krievijas nacionālajām interesēm un prasa efektīvu atbildes stratēģiju.
Pēc Krievijas bruņoto spēku izvešanas no Varšavas līguma valstīm 90. gados, Krievijas armija gadu desmitiem tika samazināta. XXI gadsimta sākumā rietumu virzienu un Maskavu aizsargāja tikai 20. armija, kas bija dislocēta vairākos Centrālā federālā rajona apgabalos. Arī tankistu liktenis bija neapskaužams. Piemēram, 1. gvardes tanku armija tika izformēta 1998. gadā. PSRS rīcībā bija 60 tūkstoši dažādu modifikāciju tanku, bet Krievijai 2009. gadā bija tikai 20 tūkstoši mašīnu un orientieris šī skaita samazināšanai līdz diviem tūkstošiem tanku (!). Līdz 2012. gadam valstī palika divas pastāvīgā gatavībā esošas tanku brigādes (Centrālajā un Austrumu kara apgabalā) un aptuveni 20 atsevišķie tanku bataljoni (pa 30-40 tankiem) pastāvīgās gatavības motorizēto strēlnieku brigādēs. Diemžēl partneri nav novērtējuši Krievijas demonstrēto miermīlību. Tagad viņi var dancot pa grābekļiem
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
