17:19 17 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
KF prezidents Vladimirs Putins

Putins: iesīkstējuši rusofobi un nacionālisti vairākās valstīs karo ar krievu valodu

© Sputnik / Алексей Дружинин
Krievijā
Saņemt īso saiti
46

Vladimirs Putins nosauca krievu valodu par "maigo spēku" un izteicās par nepieciešamību īstenot efektīvu krievu valodas vides atbalsta sistēmu ārzemēs.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sakaras ar rupjiem mēģinājumiem samazināt krievu valodas telpu pasaulē, vairākās valstīs karu krievu valodai piesaka ne tikai "alu rusofobi", tas kļūst par valsts politiku. Pēc viņa sacītā, ir jāīsteno efektīva krievu valodas vides atbalsta sistēma ārzemēs, vēsta RIA Novosti.

KF vadītājs Vladimirs Putins 5. novembrī rīkoja Prezidenta krievu valodas lietu padomes sēdi, kurā tika apspriesti krievu valodas un literatūras popularizācijas jautājumi ārzemēs, gatavošanās 225. gadadienas kopš dzejnieka Aleksandra Puškina dzimšanas dienas svinībām, kā arī likuma "Par Krievijas Federācijas valsts valodu" īstenošana.

Sēdes laikā Krievijas līderis norādīja, ka uz Krievijas pleciem gulstas milzīga atbildība par krievu valodas saglabāšanu, attīstību un izplatīšanu, kura "milzīgā mērā nodrošina Krievijas nācijas suverenitāti, vienotību un identitāti".

Putins norādīja, ka šodien Krievija "saskaras ar mēģinājumiem mākslīgi, rupji, bieži bez jebkādām liekām runām samazināt krievu valodas telpu pasaule, izstumt to perifērijā". Pēc viņa sacītā, vairākās valstīs karš ar krievu valodu ir kļuvis par valsts politiku.

"Karu krievu valodai piesaka ne tikai "alu rusofobi",… dažāda veida margināli, pie tā aktīvi strādā arī agresīvi nacionālisti. Diemžēl, dažās valstīs tas kļūst par absolūti oficiālu valsts politiku," pateica Krievijas prezidents, uzsverot, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums, tostarp dzimtās valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas tiesību pārkāpums.

Sēdes gaitā valsts vadītājs izteicās par nepieciešamību īstenot "efektīvu krievu valodas vides atbalsta sistēmu ārzemēs", informācijas, izglītības un humanitārajās jomās.

"Savai lomai jābūt arī medijiem – šeit ir runa gan par attiecīga satura izveidošanu un virzību, gan par līmeni un stāvokli, pašu krievu valodas kultūru Krievijas mediju jomā, tostarp jauno digitālo telpu," piebilda KF prezidents.

Vladimirs Putins nosauca krievu valodu par "maigo spēku" un aicināja nedēvēt to par spēcīgu ieroci.

"…Valoda – tas ir tāds spēcīgs ierocis un tā tālāk… Aicinu nelietot šādus vārdus, tam ir jēga – nelietot. Jo, ja tas ir ierocis, tad ar to uzsāks cīņu kā ar ieročiem. Ar tiem jau tā cīnās, taču citu apsvērumu dēļ. Jā, zināmā mērā tas ir spēks, maigais spēks. Man liekas, ar to arī pietiks," pateica Putins.

Pēc viņa teiktā, vienas vai otras valsts ietekmi mūsdienu pasaulē nenosaka valoda, bet gan ekonomika.

"Un kā ekonomikas atvasinājumi – ieroči, kultūra, izglītība, zinātne. Visam, protams, ir savs stāsts, bet tas ātri sarūgst, ja to neatbalsta augsti attīstīta un enerģiski attīstoša ekonomika," pateica Putins.

Viņš norādīja, ka valstīs, ar kurām Krievija veido ekonomisku un politisku sadarbību, interese par krievu valodu pieaug, tas izpaužas arī lūgumos sniegt atbilstošas mācību grāmatas, pieprasījumos pēc pasniedzējiem.

"Ne tikai bijušās PSRS republikās, bet arī tā dēvētajās tālajās ārzemēs mēs redzam acīmredzamu interesi," nobeigumā sacīja prezidents.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Latvijā dzīvo mazāk, nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda ir latviešu valoda. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.

Valsts varasiestādes rosina plānveida uzbrukumu krievu valodai – to cenšas izspiest no sabiedrības dzīves un izglītības. Iniciatīvu virzīšanas līderpozīcijas sājā jomā pieder Nacionālajai apvienībai.

Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

Krievija vairākkārt pievērsusi starptautisko struktūru – ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas – uzmanību diskriminējošajai attieksmei pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. KF ĀM, KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO un citas profila struktūras, argumentējot savu pozīciju, atsaucās uz dokumentiem par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, taču Latvijas varasiestādes turpina ignorēt starptautisko institūtu rekomendācijas.

Pēc temata

"Latvijas meli" un sliktākais PSRS mantojums: Gasparjans atklāj Latvijas "kodu"
Krievu valodu no Latvijas bērnudārziem sāks izstumt jau septembrī
Latvieši Twitter tīklā šokēti: 86% skolēnu izvēlas krievu valodu
Sputnik rusofobu uzmanības un naida centrā

Galvenie temati