Vladimira Putina intervija pasaules finanšu nozarei veltīto preses izdevumu flagmanim Financial Times burtiski uzspridzināja pasaules informācijas lauku, atzīmēja RIA Novosti autors Ivans Daņilovs. Parasti politisko līderu intervijas finanšu medijiem pārsvarā lasa treideri, finansisti un dažādu valstu ekonomikas ministriju un iestāžu ierēdņi. Šajā gadījumā Krievijas līdera tēzes tālu pārkāpa finansiālo jautājumu rāmjus. Tagad jau var droši teikt, ka Putina intervija kļūs par spilgtu un aktuālu citātu avotu plašai rietumu auditorijai.
Pirmkārt, Krievijas prezidents demonstrēja tādu politiskā nekorektuma līmeni, kādu mūsdienu pasaulē nevar atļauties neviens rietumvalstu politiķis. Otrkārt, Putina intervija atgādina apsūdzību pret "globālo liberālismu", kas šokēja daudzus Rietumos. Un pats galvenais: Krievijas prezidents nepārprotami pieteicās uz globālo ideololoģiskā līdera pozīciju. Tagad miljoniem planētas iedzīvotāju ir politiķis, kurš atklāti runā par to, ko pieminēt aizliegts, politiķis, kurš atbalsta Rietumos stingri aizliegtās klasiskās vērtības.
Apkopojot Rietumu mediju reakciju (raksta sagatavošanas laikā), iznāk, ka rietumu informācijas laukā lielāko interesi radījušas trīs Putina tēzes. Tas ir manāms no virsrakstiem: "Vladimirs Putins saka, ka liberālisms ir "novecojis" un slavē Donaldu Trampu kā "talantīgu cilvēku"" (britu The Telegraph), "Putins vērtē Trampu kā "talantīgu", saka, ka liberālisms ir "novecojis"" (amerikāņu politiskais izdevums The Hill), "Rietumu liberālisms ir novecojis, brīdina Putins īsi pirms tikšanās ar Terēzu Meju" (britu The Guardian).
Gandrīz visi mediji (reakcija ir plaša) raksta par "novecojušo liberālismu", tikai Euronews interesējas par kaut ko citu, izņemot liberālisma kritiku un prezidenta Trampa politisko talantu vērtējumu. Atsaucoties uz aģentūru Reuters, tas vēsta: "Putins paziņoja, ka naftas ieguves (samazināšanas – red.) darījums palīdzējis stabilizēt pasaules tirgu".
Īsais pētījums ļauj nonākt pie diviem svarīgiem slēdzieniem. Pirmais: nevar būt ne runas par kaut kādu Krievijas informatīvo izolāciju vai Krievijas pārvēršanos par otršķirīgu (un nevienam neinteresantu) reģionālo spēles dalībnieku. Pasaules arēnā ir tikai trīs politiskie līderi, kuru vērtējums intervijā ārvalstu izdevumam nekavējoties kļūs par galveno ziņu visos kontinentos, - Putins, Si un Tramps.
Otrais secinājums: Krievijas līderis devis verbālu triecienu Rietumu politiskā diskursa sāpīgākajā punktā. Mūsdienu rietumu "liberālismam" veltītā kritika izrādījusies tik sāpīga, ka to ignorēt nav iespējams.
Atstājot malā jautājumu par Donalda Trampa politiskajiem talantiem, rietumu mediji no visas intervijas parasti izrauj divus citātus: "mūsdienu tā saucamā liberālā ideja, manuprāt, vienkārši ir pilnīgi novecojusi. Daži tās elementi – mūsu rietumu partneri ir atzinuši – daži tās elementi ir vienkārši nereāli: tas multikulturālisms un tā tālāk.
Kad sākās migrācijas problēma, daudzi atzina, ka tas diemžēl nedarbojas un pienācis laiks padomāt par pamatiedzīvotāju interesēm”, un "šī liberālā ideja pauž, ka nav jādara vispār nekas. Slepkavo, laupi, izvaro – nekas tev nebūs, jo tu esi migrants, ir jāaizsargā tavas tiesības. Kādas tiesības? Ja esi pārkāpis, saņem par to sodu. Tāpēc pati ideja ir novecojusi un neatbilst iedzīvotāju vairākuma interesēm".
No Rietumu informācijas laukā strādājošo redaktoru un žurnālistu viedokļa, domājams, šie citāti apliecina, ka Vladimirs Putins ir ienaidnieks visam labajam un gaišajam, kas ir Rietumu (liberālajā) pasaulē, taču tieši šajā gadījumā visi Rietumu mediju Putinam naidigie centieni uzlabo Krievijas prezidenta imidžu.
Sociālo tīklu apmeklētāju reakcija liecina, ka Putins skaļi pateicis to, ko daudzi cilvēki Rietumos gribētu teikt, taču nevar, jo baidās zaudēt darbu, reputāciju un pat brīvību. Vēl vairāk, Krievijas prezidents ir izrādījies vienīgais Eiropas politiķis, kurš var atļauties tādus izteikumus, un intervija apliecina, ka viņš ir daudz brīvāks savos izteikumos nekā, piemēram, nosacītais Dolands Tramps, kurš (neskatoties uz savu ekstravaganci un pārdrošajām frāzēm) pārsvarā ir spiests demonstrēt cieņpilnu attieksmi pret liberālo ideoloģiju un tās vērtībām.
Rietumvalstu vienkāršie iedzīvotāji no visas intervijas, šķiet, iegaumēs vienkāršu principu: kur ir Putins, tur ir brīvība, un paturēs prātā, ka Krievijas prezidents saka taisnību, kas Rietumu politiskajai elitai "acīs kož".
Kad Rietumu eksperti mazliet atgūsies no šoka, viņi noteikti pārmetīs Putinam, ka viņš esot visu planētas labējo (un pat ultralabējo), nacionālistisko un pret sistēmu vērsto kustību ideoloģiskais iedvesmotājs vai pat slepenais līderis. Taču tas gan drīzāk nāks par labu viņa imidžam pasaulē. Mūsu rietumvalstu partneru sāpīgās reakcijas galvenais iemesls ir tāds, ka Vladimirs Putins ar dzelžainu loģiku pamatoja politisko fenomenu, kas moka ekspertus Vašingtonā, Londonā un Briselē.
Viņu pasaulē vēsturei jau sen bija jābeidzas saskaņā ar Fukujamas prognozēm, taču tā vietā notika Brexit, tika ievēlēts Tramps, ES sākās tāda sistēmas krīze, ka savienības pastāvēšanu pēc kārtējām EP vēlēšanām dēvē par īstu veiksmi. Protams, publikai iesaka ticēt "plebejiem domātajiem skaidrojumiem". Tādiem, kā, piemēram, "krievu hakeri nopirka reklāmu Facebook, un tādēļ notika Brexit".
Ekspertiem gribas kaut ko saprātīgāku, bet nevienam nav drosmes atzīt acīmredzamās sistemātiskās problēmas. Putinam drosmes pietiek, un viņa skaidrais formulējums "mūsdienīgā tā saucamā liberālā ideja (...) vienkārši ir galīgi novecojusi", pēc būtības, ir pareizā atbilde uz mūsdienu Rietumu pasaules galveno jautājumu.
Pat tad, ja rietumu politiķi un eksperti negribēs pieņemt šo skaidrojumu, realitāte tik un tā nemainīsies. Konservatīvais un populistiskais revanšs ir neizbēgams, vēl vairāk, - tas jau uzņem apgriezienus visā pasaulē, un rupjā "liberālā ideālisma" (kas deklarē humānismu, taču uzvedas kanibāliski) vietā pasaules politikā pakāpeniski sāk dominēt pragmatiskais reālisms. Tas ir ļoti izdevīgs Krievijai un to ļoti nemīl daudzi rusofobi Rietumos. Tas nenozīmē, ka rietumu partneri pēkšņi sāks mīlēt Krieviju un Vladimiru Putinu, bet tas nemaz nav vajadzīgs. Tas nozīmē, ka beidzot ir izredzes: pasaules politiku apspriedīs līderi, kuri nacionālās vērtības un intereses nostāda augstāk nekā ideoloģiju.
