21:33 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Ogļu termināļa Lavna būvdarbi Murmanskā

Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm

© Sputnik / Павел Львов
Krievijā
Saņemt īso saiti
172

Investīcijas specializētajā terminālī Kolas līča krastā sasniegs aptuveni 44 miljardus rubļu. Plānots, ka pilnu darba jaudu "Lavna" sasniegs 2021. gada beigās.

RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Koncesijas vienošanās par ogļu termināļa "Lavna" un tā infrastruktūras celtniecību Murmanskā tiks noslēgta oktobra beigās. Projekta kopējā vērtība varētu sasniegt 44 miljardus rubļu. Termināļa pirmā kārta, kas varētu atņemt daļu ogļu kravu Baltijai, sāks darbu jau 2020. gada beigās, raksta "Kommersant"

Ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna" tiks uzcelts Kolas līča rietumu krastā. Projekts ietver dzelzceļa atzarojuma būvdarbus Lavnas upes grīvā, kas savienos Vihodnoi ciemu ar Lavnu, pašu ogļu termināli līča krastā un piestātnes jūras balkeru iekraušanai. Termināļa jauda – 18 miljoni tonnu gadā. Pirmās kārtas (9 milj. tonnu) ekspluatācijas sākums paredzēts 2020. gada beigās, gadu vēlāk projekts sāks darbu pilnībā. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs devis rīkojumu līdz oktobra beigām noslēgt koncesijas vienošanos par termināļa un tam paredzētās infrastruktūras būvdarbiem.

Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par galveno investoru kļūs Urālu kalnu metalurģijas kompānija, taču runa ir par holdinga līdzīpašnieka Andreja Bokareva struktūrām. Aplēses liecina, ka terminālis izmaksās 24 miljardus rubļu. Dzelzceļš (18 miljardi rubļu) tiek būvēts uz valsts budžeta rēķina, tāpat kā līča dibena padziļināšana un navigācijas sistēmas (1,8 miljardi rubļu).

Valsts transporta loģistikas kompānija, kam pieder uzņēmums "Jūras tirdzniecības osta Lavna", apstiprināja pārrunas ar uzņēmēju un piebilda, ka jau saņemts Federālā Antimonopola dienesta atbalsts.

Eksperti vērtē, ka ostu infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārvest kravu plūsmu no Baltijas ostām un palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kuras iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.

Kā tas ietekmēs Latviju

Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem Latvijā lielākās ostas – Rīgas brīvostas – darbības virzieniem, jo aptuveni 40% kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā situācija nemainīsies.

"Ja nenāks kāds negaidīts politiskais lēmums, tuvākajos 5 gados mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, ko mēs kraujam, ziemas periodā ir grūti kaut kur pārvirzīt, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs krāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms var samazināties, taču ogles tik un tā ir mūsu stratēģiskais produkts. Lai arī Ustjlugā šodien ceļ lielus termināļus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijā," – apgalvoja Ameriks.

Tiesa, viņš nevēlējās izteikt prognozes par to, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, jo Krievija aktīvi paplašina pati savu ogļu pārkraušanai paredzēto infrastruktūru.

Pēc temata

Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot
Nākamgad Rīgas osta piekraus ar oglēm jaunu salu
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
Latvijas dzelzceļš attīstīs tranzītu uz parāda

Galvenie temati