RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievijas kravas joprojām sastāda būtisku Rīgas Brīvostas kravu apgrozījuma daļu, taču neviens nevar sniegt garantijas, ka to tranzīts caur Latviju turpināsies. Tādēļ ostai svarīgi izstrādāt stratēģiju tuvākajiem desmit gadiem — ko darīt, ja Krievijas kravu plūsma izsīks, paziņoja Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš intervijā avīzei Diena.
"Skatoties nākotnē, ņemam vērā ostas vēsturiskās attīstības nianses, ka Rīgas ostā ir bijis un aizvien ir pietiekami augsts Krievijas izcelsmes kravu īpatsvars — un te nav jautājums, vai tas ir labi vai slikti, un arī par to, cik mums daudz ir vai nav uz to jāfokusējas. Protams, šajā apstāklī esošais risks ir tas, ka attiecībā uz Krievijas izcelsmes kravām (un pamatā runājam par tām pašām oglēm) ne Krievijas puse, ne arī kāds no privātajiem pārvadātājiem vai stividoriem nevar ne sniegt, ne saņemt garantijas par to, ka ogļu tranzīts caur Rīgas ostu turpināsies, apjomi saglabāsies" pateica Zeltiņš.
Pēc viņa sacītā, Rīgas osta, turpinot strādāt ar Krievijas klientiem, koncentrēsies uz konteineriem un ģenerālkravām, kā arī īstenos darbus nišu kravu piesaistīšanā, kaut arī tas nav tik izdevīgi.
"Protams, bet tas prasa lielāku darbu arī no privātajiem stividoriem, jo ir skaidrs, ka ar liela apjoma kravu plūsmām ir vieglāk strādāt, jo tas nodrošina vienkāršāku un vieglāku peļņu. Nišu kravas prasa lielāka darba ieguldījumu," paskaidroja ostas pārvaldnieks.
Taču, ja ostai izdosies piesaistīt šādas kravas, tas būs liels pluss, piebilda Zeltiņš.
"Tajā pašā laikā šīm kravām ir daudz stabilāks efekts, jo gadījumā, ja kādā brīdī kravu konjunktūrā notiek izmaiņas, tas nerada tik būtisku ietekmi uz kopējiem apjomiem," paskaidroja viņš.
Tāpat ostas pārvaldnieks atzīmēja, ka perspektīvā ir svarīgi palielināt ar ražošanu saistīto kravu īpatsvaru. Šajā gadījumā ražošanai nav obligāti jāatrodas Rīgas ostas teritorijā.
"Patlaban mums jau ir iestrādes sadarbībai ar Baltkrievijas celulozes ražotājiem. Pati ražotne ir Baltkrievijā, taču, ja mēs spēsim Rīgas ostā izveidot nepieciešamo noliktavu kompleksu un nodrošināt celulozes pārkraušanu, tam ir daudz lielāka un stabilāka ilgtermiņa ietekme nekā tiem pašiem konteineriem — ja patlaban, piemēram, kāds pārvadātājs konteinerus pārkrauj Rīgas ostā, pēc diviem gadiem viņš var izvēlēties citu maršrutu. Turklāt visai iespējams, pārkraušanas apjomu garantēšanai tuvākajā nākotnē mēģināsim piesaistīt arī noteikta veida ražošanas uzņēmumus tieši ostas teritorijā, kas vēsturiski šeit nav bijis," paziņoja Zeltiņš.
Zeltiņa prognoze šim gadam ir optimistiska, pēc viņa sacītā, Rīgas ostā vērojams pieaugums visos kravu veidos, izņemot lejamkravas.
"Ja nekas būtiski nemainīsies, tad arī ogļu pārkraušanā šogad varētu tikt sasniegts ievērojams pieaugums. Tieši tāda pati tendence ir vērojama graudu segmentā — pusgadā esam pārkrāvuši jau gandrīz 800 tūkstošus tonnu. Gada sākums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija ar nelielu kritumu, bet pirmā pusgada rezultāti jau rāda, ka, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, jau esam ar nelielu plusu," pastāstīja ostas pārvaldnieks.
Pēc viņa domām, ja esošās tendences saglabāsies, tad šis gads Rīgas ostai "būšot ļoti labs".
Latvija autsaideros
Taču Rīgas ostas statistika, tāpat kā Latvijas ostu rādītāji, kopumā neizskatās tik iedrošinoši — izaugsmes praktiski nav. Saskaņā ar Lietuvas statistikas pārvaldes datiem, Baltijas valstu ostas 2018. gada pirmajos sešos mēnešos pārkrāvušas 76,678 miljonus tonnu kravu — par 0,1% mazāk, nekā tādā pašā periodā 2017. gadā.
Latvijas un Igaunijas ostu kravu apgrozījums šajā gadā samazinājies, Lietuvas ostās — palielinājies.
Latvijas ostās kravu pārkraušanas apjoms sešu mēnešu laikā samazinājies par 4,6% — līdz 32,441 miljonam tonnu, Lietuvas ostās — pieaudzis par 6,2% — līdz 26,512 miljoniem tonnu, Igaunijas ostās samazinājies par 0,7% — līdz 17,725 miljoniem tonnu.
Visvairāk kravu Baltijas valstu ostu vidū pirmajā pusgadā pārkrāvusi Klaipēdas osta — 22,163 miljonus tonnu (+7,6%). Otrajā vietā pēc pārkraušanas apjoma ir Rīgas osta ar 17,63 miljoniem tonnu (+0,7%).
2017. gadā Baltijas valstu kopējais kravu apgrozījums sastādīja 149,571 miljonu tonnu, kas ir par 2,4% vairāk, nekā 2016. gadā.
