23:13 05 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1224
  • RUB80.2153
Latvijā
Saņemt īso saiti
92

Politiskajā ziņā Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un ES, bet gan pildīja transporta mezgla lomu kravu piegādē no Krievijas – šo nozari tā ar savām rokām arī piebeidz, paziņoja Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Priekšstats par to, ka Latvija ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, vairs nav aktuāls, paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Pēc analītiķu domām, šāda veida paziņojumi ir domāti rietumvalstīm, kuras faktiski dotē Latviju. Taču eksperti uzsver, ka politiskajā nozīmē Latvija nekad nav bijusi starpnieks starp Krieviju un Eiropu, vēsta RT.

Tikšanās laikā ar Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameru Latvijas prezidents Egils Levits paziņoja, ka "šodien tilta funkcija līdz ar tiešu komunikāciju vairs nav nepieciešama", taču ir svarīgi, ka Latvija uzskata sevi par Rietumu daļu.

Levits uzsvēra, ka Latvija ir aktīvs Eiropas Savienības loceklis un piedalās visu jautājumu apspriešanā. "Mēs domājam gan par Latvijas specifisko situāciju, lai šie kopējie lēmumi nāktu par labu Latvijai, bet mēs domājam vienlaikus arī par to, lai šie kopējie lēmumi ES nāktu par labu visai ES," uzsvēra prezidents. Viņaprāt, tā ir pareiza pieeja, lai gan nelielai valstij to ir grūtāk īstenot, nekā lielām valstīm. "Tādēļ mūsu ārpolitika un arī mūsu Eiropas politika ir balstīta uz multilaterālismu," sacīja Latvija prezidents.

Levits uzstājās ar paziņojumu par integrāciju ES vien dažas dienas pēc tam, kad Savienības dalībvalstis nespēja vienoties par budžeta pieņemšanu 2021.-2027. gadam. Apspriešanas laikā tika rosināts tostarp jautājums par subsīdiju samazināšanu Baltijas valstīm.

Pēc ekspertu domām, Levita vārdi kā reizi tiek virzīti uz to, lai iegūtu papildu finansējumu no rietumu partneriem.

"Tas viss tiek teikts, lai izlūgtos naudas piešķiršanu. Šobrīd tiek veidots budžets 2021.-2027. gadam, un visiem baltiešiem samazina dotācijas. Tagad viņi meklē kaut kādu skaidrojumu tam, kādēļ Eiropai būtu tās jāfinansē," paziņoja Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Sergejs Rekeda
Фото из личного архива Сергея Рекеды

Tāpat viņš atzīmēja, ka koncepciju par savienojošo posmu starp Austrumiem un Rietumiem veidoja pašas Baltijas valstis, kuras centās pārliecināt ES, ka vislabāk pazīst Krieviju, jo atradās PSRS sastāvā.

"Bet nevajag aizmirst, ka šāds tilts ir nepieciešams, kad starp pusēm nav tiešo sakaru. Taču jau 1997. gadā tika noslēgti pirmie līgumi starp Krieviju un ES un starp Krieviju un NATO. Šajos dokumentos tika atrunāts viss sakaru mehānisms," piebilda eksperts.

Pēc Oļenčenko sacītā, "Maskavai nekad nav bijis nepieciešams starpnieks Latvijas sejā" un neviens nav nozīmējis Rīgu šai lomai.

"Mums ir pārstāvniecība ES, kurā strādā vairāk nekā 180 cilvēku. Maskavā atrodas ES vēstnieks un aptuveni 80 cilvēku no Eiropas diplomātijas. Priekš kam ir vajadzīga Latvija? Varbūt, pirms 20 gadiem tas arī bija aktuāli, taču ne tagad," uzskata eksperts.

Viņš atzīmēja, ka pēcāk pie tilta idejas starp KF un Eiropu atgriezās Baltijas valstu bizness, kurš tādējādi vēlējās pamudināt savu valstu varasiestādes atjaunot normālas attiecības ar Krieviju.

Savukārt Krievijas Baltijas valstu pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs atzīmēja, ka Latvija nekad nav bijis starpnieks attiecībās starp Krieviju un ES politiskajā nozīmē, bet gan pildīja tranzīta mezgla lomu kravu un enerģijas resursu piegādē no Krievijas.

"Pēc daudziem gadiem Latvija izdarīja daudz, lai pasliktinātu potenciālo Krievijas un Baltkrievijas eksportētāju darba nosacījumus. 2020. gada sākums parādīja, ka dzelzceļš nav vajadzīgs, ostas nav vajadzīgas un tranzītu Latvijai vairs nepiedāvā," atzīmēja viņš.

Pēc viņa domām, Levita paziņojums ir jālasa otrādi: "sākumā Latvija ar savu neprātīgo politiku atņēma sev tranzītu, uzlika sev uz pleciem dzelzceļa slogu, ar kuru nezina ko lai tagad dara, un tagad ar atpakaļejošu datumu saka, ka tai nevajag starpnieka lomu starp ES un Krieviju".

Pēc temata

Baltkrievijas NPR saņēmusi pirmo naftas kravu no Norvēģijas
Baltijas tranzīts iedzīs postā Baltkrievijas naftas pārstrādi, uzskata eksperts
"Latvija pako čemodānus": Zaiceva pastāstīja, kā varasiestādes nogalina tranzītu
Austrijas bankas dod pat latviešu menedžerus: tranzīts un tirdzniecība maina darba vietu
Tagi:
tranzīts, Egils Levits, Latvija

Galvenie temati