RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu apgrozījuma straujā samazināšanās lielā mērā skaidrojama ar neprasmīgu saimniekošanu, pārliecināts bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Savu viedokli viņš pauda intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze.
"Protams, siltā ziemā samazinās pieprasījums pēc energoresursiem, arī neaizsalst Krievijas ostas, bet tiem vien nevajadzēja radīt tik dramatisku kritumu, kāds vērojams pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā. Politiskie iemesli bija, ir un būs, un to, ka Krievija pārorientē savus produktus uz savām ostām, kuru infrastruktūru modernizē, zinājām jau sen.
Bet tas nenozīmē, ka Krievija pilnībā ignorē Latvijas ostas. Svarīga ir arī prasme sarunāt, vienoties par nosacījumiem, tarifiem.
Neuzskatu, ka pēdējā laikā būtu noticis milzīgs ģeopolitiskais krahs, drīzāk ir neprasmīga saimniekošana," ir pārliecināts Matīss.
Viņš ir skeptiski noskaņots par tranzīta nozares pārorientēšanu uz jauniem tirgiem.
"Nevar aizmirst par mūsu ģeogrāfiju, to, kur atrodamies! Mums nav robežas ar Kazahstānu vai Ķīnu," atgādināja politiķis.
Viņš uzskata, ka konteineru vilciena palaišana no Ķīnas uz Rīgu bija šovs.
"Reāli mums ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un ar šo valstu atbildīgajiem cilvēkiem ir jārunā!
Nesen premjers Krišjānis Kariņš Baltkrievijā tikās ar valsts vadību, apsprieda iespējas Latvijas ostas izmantot tranzīta kravu piegādei uz Baltkrieviju. Kas notika? Pēc nedēļas baltkrievi paziņoja, ka noslēguši līgumu ar Klaipēdu!" teica Matīss.
Viņš atgādināja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas politiskais kurss nav mainījies – valsts vienmēr orientējusies uz Rietumeiropu un transatlantisko aliansi.
"Rodas jautājums: vai esošā politiskā, saimnieciskā, uzņēmumu vadība spēj šajos apstākļos strādāt un glābt nozares intereses? Vai nu ir mūsu neprasme sarunāties, vai ir jautājums par tarifiem vai citiem nosacījumiem.
Biznesā jau nav tikai politika vai ģeopolitika, ir arī saimnieciskais aprēķins!
Ja kāds maršruts ir daudz dārgāks, tad, piemēram, baltkrievi izvēlas Klaipēdu vai krievi savas ostas. Ja ir ekonomiskais izdevīgums, tad var runāt par ģeopolitiku.
Neraugoties uz to, ka augstākajā politiskajā līmenī sarunas ar baltkrieviem par tranzītu ir bijušas, kaut kas tomēr buksē, un jāskatās, kā to novērst," ir pārliecināts A.Matīss.
Bieži skan pārmetumi, ka Latvija ir pārlieku kavējusies ar konteineru pārvadājumu attīstību, taču Anrijs Matiss uzskata, ka konteineri nespēj aizvietot bāzes kravas, kuru pārvadāšanas maksa, pēc viņa domām, ir pamats, kas ļauj uzturēt infrastruktūru.
"Konteineru kravas ir izdevīgas atsevišķiem loģistikas uzņēmumiem, bet dzelzceļu uzturēt tikai ar konteineru kravu pārvadājumiem Latvijā nav iespējams! Esam blakus Krievijai, kura ogles un naftu neliek konteineros!
Protams, varam runāt par konteinervilcieniem no Ķīnas, dažādām piegādēm uz un no Baltkrievijas, bet vai nu netiek pienācīgi runāts, vai kādi nosacījumi, kas nav izdevīgi," uzskata bijušais ministrs.
Iepriekš pašreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka valdība noraizējusies par Ventspils uzņēmēju atteikšanos uzņemties naftas piegādes no Norvēģijas uz Baltkrieviju pēc pārrunām augstākajā līmenī. Linkaits uzskata, ka valsts varētu uzbūvēt atbilstošu termināli, ja privātais bizness nevar apkalpot Baltkrievijas kravu plūsmas.
