Eksperts: attiecībās ar Krieviju Baltijai vajadzēja skatīties tālāk par savu degungalu

© Фото из личного архива Сергея РекедыГлавный редактор портала RuBaltic.Ru Сергей Рекеда
Главный редактор портала RuBaltic.Ru Сергей Рекеда - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Baltijas valstu valdībām vajadzēja padomāt par savas pozīcijas sekām, it īpaši ņemot vērā ES dotāciju samazināšanos – informācija par to bija zināma jau sen, uzskata eksperts Sergejs Rekeda.

RĪGA, 20. februāris – Sputnik. Latvija uzskata, ka pārrunās par ES daudzgadu budžetu, nav ņemtas vērā tās intereses, paziņoja valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par to vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

ES budžets 2021.-2027.gg. ir viena no galvenajām diskusiju tēmām samitā, kas notiks Briselē. Saskaņā ar Somijas ierosinājumu, savienības budžeta finansējuma apjomam jāsasniedz 1,094 triljoni eiro – 1,074% ES iekšzemes kopprodukta.

Portāla RuBaltic.ru galvenais redaktors, Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors Sergejs Rekeda intervijā Sputnik Lietuva  paziņoja, ka, domājams, ES nepiepildīs Rinkēviča cerības, jo informācija par dalībvalstīm paredzētā budžeta samazināšanu bija zināma jau iepriekš, kad tika pieņemts ES iepriekšējais finanšu plāns. 

"Jau tolaik tika runāts par to, ka ir jāņem vērā, tā sakot, finansiālais risks. Ko tas nozīmē – ņemt vērā? Tas nozīmē – meklēt papildu izaugsmes punktus savā ekonomikā un vismaz nezāģēt zaru, uz kura viņi sēž, veidojot attiecības ar saviem austrumu kaimiņiem, vispirms, protams, ar Krieviju," viņš norādīja.

Eksperts akcentēja, ka Baltijas valstīm vajadzēja skatīties mazliet tālāk par savu degungalu un padomāt, kā viņu politiskā pozīcija ietekmēs ekonomiku.

"Kad pēc 2014.gada Baltija ieņēma krasi naidīgu pozīciju attieksmē pret Krievijas ārpolitiku, kas izpelnījās Krievijas sankcijas, pat ekspertu žurnālistu sabiedrībā bija runas par to, ka jāpaskatās mazliet tālāk par savu degungalu. Ka jāņem vērā, ka tagad preču apgrozījums ar Krieviju kritīsies, investīcijas kritīsies, tranzīts kritīsies, un ko tad Baltija darīs 2020.gadā, kad tiks apšņāptas arī Rietumu sabiedroto dotācijas? Šis brīdis ir klāt, tāpēc var pēc sirds patikas piecirst kājas, sist ar rokām pa galdu, kaut ko prasīt, taču, domājams, šajā situācijā Latvija neko nesaņems," viņš secināja.

Ziņu lente
0