RĪGA, 24. marts — Sputnik. Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka valstī nav atrastas kreisi un labēji orientētas radikālas un ekstrēmistiskas organizācijas, vēsta Grani.lv.
Saskaņā ar VDD datiem vismaz kreiso radikālo organizāciju valstī nav. Labējās radikālās organizācijas tomēr ir, taču tās ir nelielas un prasības. Pie tam liela daļa cilvēku šajās organizācijās darbojas autonomi un uztur sakarus tikai ar tuvākajiem domubiedriem.
VDD ziņoja, ka 2018. gadā šīs personas un organizācijas organizēja atsevišķas protesta akcijas vai apmeklēja citu cilvēku pasākumus, mēģinot tos izmantot savas atpazīstamības uzlabošanai, taču visi pasākumi nebija īpaši aktīvi apmeklēti.
VDD nenoliedza, ka Latvijā ir atsevišķas radikāli noskaņotas personas, taču norādīja, ka savu agresiju šie cilvēki demonstrē tikai tīmeklī.
Jāpiebilst, ka nebūt ne visi radikāļi Latvijā demonstrē viedokli tikai tīmeklī un nav manāmi dzīvē. Labi pazīstams ir stāsts par Igoru Šiškinu – pazīstamu radikāli, nacionālpatriotiskās organizācijas "Gustava Celmiņa centrs" vadītāju.
Ne tikai tīmeklī vien
Pēdējo reizi I.Šiškins nokļuva uzmanības centrā aizvadītā gada 18. novembrī, kad pie Brīvības pieminekļa demonstrēja karogu ar svastikai līdzīgu rotājumu. Viena no versijām liecina, ka tas ir Šiškina kluba "Par tīru Latviju" karogs.
Atgādināsim, ka Šiškins izpelnījās slavu ar to, ka bija radikāli nacionālistiskās organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks. 1997. gada 6. jūnijā tā locekļi iecerēja uzspridzināt Uzvaras pieminekli Rīgā. Tonakt pie monumenta nodārdēja spēcīgs sprādziens, taču ļaundari neaprēķināja savus spēkus – piemineklis noturējās, bet divi spridzinātāji gāja bojā notikuma vietā.
Vēlāk izmeklēšana noskaidroja, ka "Šiškina komandā", kas organizēja sprādzienu, bija 11 cilvēki. Viņus mudināja ideoloģiski motīvi. Organizācijas galvenais mērķis – latviska Latvija.
Satversmes aizsardzības birojs šīs lietas ietvaros aizturēja "Pērkonkrusta" galveno ideologu Igoru Šiškinu 1998. gada 21. aprīlī. Iepriekš viņš gandrīz gadu atradās meklēšanā.
Lietas ietvaros tiesas priekšā stājās 9 organizācijas locekļi. Tiesa atzina, ka viņi ir vainīgi par pieminekļa Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem spridzināšanā, spridzekļu glabāšanu un izgatavošanu, kā arī etniskā naida kurināšanu. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz laiku no pusotra gada nosacīti līdz trim gadiem cietumā. Lietas ietvaros 2001. pēdējais brīvībā iznāca pats Šiškins, kurš cietumā pavadīja 2 gadus un 8 mēnešus.
Pēc līderu aizturēšanas un ieslodzīšanas "Pērkonkrusts" kā organizācija savu darbību pārtrauca.
2019. gadā jautājums par labējā ekstrēmisma apkarošanu aktualizējies pēc Austrālijas pilsoņa Brentona Tarranta terorakta, kura rezultātā mošejās Kraistčērčas pilsētā Jaunzēlandē gāja bojā 50 cilvēki.
Atgādināsim, ka saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Tarrants divas dienas pirms nozieguma savā lapā Facebook publicēja video ierakstu. Tajā redzams fragments no Latvijas Dziesmu un deju svētkiem.
