22:33 23 Marts 2019
Tiešraide
  • USD1.1302
  • RUB72.7425
Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина

Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
158

Rīgā aizritēja novalkāto kurpju zibakcija: Latvijas iedzīvotājus aicināja nest pie Ministru Kabineta radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Sestdien, 2. martā, no plkst. 13:00 līdz pusnaktij Rīgā, pie Ministru Kabineta ēkas, notika neparasta akcija.

Zibakcija ar devīzi "Atnes savu emigrantu apavus" aicināja Latvijas iedzīvotājus atnākt pie Ministru Kabineta un atstāt pie tās radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas peļņā uz ārzemēm. Tādā veidā organizatori nolēma parādīt valdībai, cik cilvēku pametuši dzimteni.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

Aicinājums "nolikt pie Ministru Kabineta aizbraukušo radinieku apavus" parādījās Facebook trešdien, 27. februārī, un līdz sestdienai ar to padalījās vairāk nekā 4500 lietotāju.

Turklāt, cilvēki aktīvi metās komentēt publikāciju: "manus neaizmirstiet", "no manas puses vien ir 9 pāri", "esmu jau aizbraucis no Latvijas, nevarēšu piedalīties".

Viņi neatgriezīsies

Zibakcijas sākumā bija 15 apavu pāri. Dienas vidū, pie Ministru Kabineta stāvēja ap 30 apavu pāriem. Veci, novalkāti.

Nebija ne lozungu, ne plakātu, ne policijas. Pat organizatoru nav. Tikai apavi, reti garāmgājēji, prese un krēsls, uz kura guļ akmens: piemiņai par vientuļo piketu-badastreiku, kurš beidzās ar slimnīcu un ne ar ko.

Sputnik Latvija korespondentam izdevās parunāt ar tiem, kas piedalījās zibakcijā. Sieviete, kura bija izvilkusi no maisa divus kurpju pārus, pastāstīja par to, par kuriem viņa noliek apavus pie Ministru Kabineta šosestdien.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Sakiet, kas Jums aizbraukuši?

– Ziniet, ja es atnestu pa pārim par katru, kurš aizbraucis, man nāktos aplaupīt apavu veikalu.

– Un tomēr?

– Divi bērni, bērnu ģimenes, klasesbiedri, draugi, kaimiņi, paziņas. Es nevaru visus saskaitīt. Kādi divdesmit cilvēki noteikti.

– Kāpēc viņi aizbrauca?

– Atvainojiet, bet uz muļķīgiem jautājumiem es nevēlos atbildēt. Tāpēc. Tāpēc, ka viņiem šeit nekas nespīd. Viņi šeit nevienam nav vajadzīgi.

– Un tur ir vajadzīgi?

– Tur – ir vajadzīgi. Viņiem tur ir darbs, daudziem tur jau ir ģimene. Viņi neatgriezīsies, saprotiet? Es pazīstu daudzus, kuri mēģināja atgriezties. Viņi atbrauca, mēģināja palikt šeit. Viņiem nekas neiznāca, un viņi brauca atpakaļ. Un noteikti pavisam.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Bet uz to taču var paskatīties no citas puses?

– No kādas?

– Šie cilvēki, kuri ir aizbraukuši, viņi taču ir laimīgi?

– Nevis laimīgi. Apmierināti. Gandarīti, varbūt. Bet lieta pat nav tajā.

– Kur tad?

– Valstī. Valsts ir laimīga? Mēs pa šiem gadiem esam pazaudējuši vairāk cilvēku, nekā Otrā pasaules kara laikā. Un turpinām zaudēt.

– Jūs nedomājāt aizbraukt.

– Domāju. Neaizbraucu.

– Kāpēc?

– Esmu pārāk patriotiska, laikam.

Dažkārt latvieši atgriežas

Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizplūdumu. Darbspējīgie pilsoņi dodas strādāt uz ekonomiski labvēlīgākām valstīm.

Latvijas valdība meklē iespējas mudināt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

norādīja Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans konferencē "Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!", Latvija ir kļuvusi par vienu no ES valstīm, kas savus iedzīvotājus zaudē visstraujāk, – gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.

2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aizsāka reemigrācijas programmu, kuras mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Projekta koordinatoru uzdevums ir izveidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas, kuras traucē atgriezties dzimtenē, un iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem.

2019. gada sākumā ministrijā palielījās par saviem sasniegumiem latviešu mājās atgriešanās jomā, jo kopš reemigrācijas projekta sākuma, Latvijā atgriezās 399 cilvēki – 163 ģimenes. Latvijas piederīgie atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm.

Pēc temata

Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
No Latvijas aizbraukuši gandrīz 13 tūkstoši skolas vecuma bērnu
Latvijā ar dzīvi apmierināto skaits pārspējis rekordu

Galvenie temati