RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Septiņu gadu laikā no Rīgas uz ārzemēm vai citiem Latvijas novadiem pārvākušies 78 692 cilvēki, vēsta Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
CSP izstrādājusi interaktīvu instrumentu, ar kura palīdzību iespējams sekot līdzi iedzīvotāju kustībai Latvijas robežās kopš 2000. gada. Datus Latvijas kartē iespējams apskatīt pēc reģioniem, novadiem, pagastiem un pilsētām un pēc periodiem: 2000.-2018. gads, 2011.-2018. gads un 2017.-2018. gads.
Saskaņā ar CSP datiem, laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam no Rīgas un ārzemēm pārcēlušies 38 434 cilvēki, uz citām Latvijas pašvaldībām — 40 258 cilvēki. Visvairāk rīdzinieku aizbrauca dzīvot uz Jūrmalu — 4 445 cilvēki. Uz Mārupes novadu pārvākušies 2 808 cilvēki, uz Carnikavas novadu — 2 460 cilvēki. Uz Garkalnes novadu pārvākušies 1 535 rīdzinieki.
Septiņu gadu laikā uz Pierīgu pārvācās vairāk nekā 28 tūkstoši iedzīvotāju. Uz Rīgu no ārzemēm no 2011. līdz 2018. gadam pārcēlušiem 15 037 cilvēki, no citiem novadiem — 53 426 cilvēki.
Iepriekš, saskaņā ar Kantar TNS aptaujas datiem, 36% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem paziņoja, ka viņi paši vai kāds no viņu radiniekiem un paziņām tuvākajā laikā plāno doties labākas dzīves meklējumos ārpus Latvijas robežām. Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) atbildēja, ka šādu plānu viņiem nav. Salīdzinot ar 2016. gada aptauju, to cilvēku daļa, kur neapsver emigrēšanas iespēju, ir pieaugusi. Šī aptauja tika rīkota Internetā. Iepriekš par Interneta aptauju īpatnībām Sputnik pastāstīja SKDS centra direktors Arnis Kaktiņš.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kaut arī valdība ziņo par strauju IKP pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji netic cerībām atrast labu darbu.
Kaut arī lielākā emigrantu daļa dodas uz Eiropu, Latvija iekļuvusi valstu desmitniekā, kuru iedzīvotāji vēlētos atrast darbu Krievijā, — darba migrantus piesaista zems bezdarba līmenis, kultūras saiknes un attīstīts tehnoloģiju sektors.
