04:16 07 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Zīdaiņa roka. Foto no arhīva

Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs

© Foto : WenPhotos
Ekonomika
Saņemt īso saiti
105

Kopš gadsimta sākuma Latvija zaudējusi vairāk nekā četrus tūkstošus jaundzimušo: 2,5 tūkstošus – emigrācijas dēļ, gandrīz 2 tūkstoši ir miruši.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Aktīva emigrācija paātrina sabiedrības novecošanos, savukārt nepietiekamas veselības aprūpes nozares attīstības apstākļos cienījama vecuma cilvēku iespējas kvalitatīvi strādāt ir ierobežotas, norādīja Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans konferencē "Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!".

Viņš minēja datus, kuri liecina: Latvija ir kļuvusi par vienu no ES valstīm, kas savus iedzīvotājus zaudē visstraujāk, – gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā, vēsta rus.db.lv. Hazans uzsvēra, ka Latvija uzlabo demogrāfisko situāciju valstis, kurās tā jau tāpat ir laba.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija zaudējusi 67 tūkstošus cilvēku, kopš gadsimta sākuma – 300 tūkstošus. Pie tam no 2015. gada dzimstības līmenis Latvijā tomēr ir pieaudzis. Iespējams, to veicinājis jaundzimušo kopšanas pabalsta pieaugums un citi pasākumi, taču dzimstības līmenis vēl joprojām ir zems, un līdz 2050. gadam nesasniegs līmeni, kas nodrošina iedzīvotāju dabisko atražošanu.

17 gadu laikā Latvija zaudējusi vairāk nekā četrus tūkstošus jaundzimušo: 2,5 tūkstošus – emigrācijas dēļ, gandrīz 2 tūkstoši ir miruši.

"Mums ir jāsaglabā jaundzimušie bērni, pirmkārt, veseli, otrkārt, jāpanāk, lai viņi paliktu Latvijā," – uzskata profesors.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valsts migrācijas rezultātā zaudējusi 26 tūkstošus bērnu vecumā līdz 15 gadiem – gandrīz 2 tūkstošus bērnu gadā. Hazans atklāja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ik gadus reģistrē aptuveni 2,5 tūkstošus bērnu, kuri dzimuši Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs. 75% gadījumu norādīts, ka bērni nākuši pasaulē Latvijā, taču faktiski pārsvarā šīs sievietes dzīvo ārvalstīs.

Aptauja par emigrācijas plāniem liecina, ka liela varbūtība doties prom ir ģimenēm ar nepilngadīgu bērnu. "Šie plāni nevar pazust pēkšņi, mēs nevaram teikt, ka, piemēram, no nākamā gada emigrācija praktiski izzudīs," – skaidroja profesors.

No 2013. līdz 2015. gadam 20% iedzīvotāju 18-64 gadu vecuma grupā informēja, ka ļoti iespējams, tuvākajā nākotnē viņi no valsts aizbrauks. 2016. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%.

2014. gadā veiktā aptauja liecināja, ka ikvienā vecuma grupā emigrantu vidū lielāks ir to profesiju pārstāvju skaits, kuru trūkums darba tirgū ir jūtamākais. Tas īpaši attiecas uz IT nozares un medicīnas darbiniekiem 34-45 gadu vecuma grupā.

Hazans secināja, ka emigrācija tieši ietekmē Latvijas darba tirgu - ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, jo emigranti aizbrauc ar kvalifikāciju un zināšanām vai iegūst tās ārzemēs. Profesors uzskata, ka reemigrācijas process varētu daļēji kompensēt zaudējumus.

Iepriekš M.Hazans atgādināja, ka laikā no 2000. līdz 2016. gadam Latviju pametuši simt tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību. 16-65 gadu vecuma grupā valsti pametis katrs ceturtais cilvēks ar augstāko izglītību, 25-34 gadu vecuma grupā – katrs trešais. Hazans uzsvēra, ka 40% emigrantu, saskaņā ar viņu teikto, valsti pametuši ekonomiskās situācijas dēļ, bet citi ir neapmierināti ar procesiem valstī un perspektīvu trūkumu.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1991. gada. Depopulācijas tempu ziņā Latvija ierindojusies pasaules valstu pirmajā desmitniekā, kuru demogrāfiskie zaudējumi tuvojas 1% iedzīvotāju gadā.

Pēc temata

Eiropas demogrāfija: mainīgās pasaules scenāriji
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS

Galvenie temati