RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Jau 25 pašvaldības nosūtīja Latvijas Zemkopības ministrijai iesniegumu ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā sausuma dēļ, vēsta LSM.
Pirmdien, 25. jūnijā, attiecīgas prasības saņemtas no Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada, Viesītes novada, Alsungas novada, Rundāles novada, Tērvetes novada, Balvu novada, Salas novada, Baltinavas novada, Engures novada un Jaunjelgavas novada pašvaldībām. Krīzes vadības padome plāno izskatīt jautājumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā 26. jūnijā.
Klimatiskā nokrišņu norma Latvijai, pamatojoties, uz vidējo rādītāju datiem par laika posmu no 1981. līdz 2010. gadam sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā. Taču līdz šī gada jūnija vidum atsevišķos reģionos izkrita vien 2 mm nokrišņu vai nepilni divi litri uz kvadrātmetru.
Sausums atnesa fermeriem zaudējumus visā Latvijā — cietuši gan graudaugu audzētāji, gan dārzkopji, gan lopkopji. Tika ziņots, ka vairākas Kuldīgas novada saimniecības pat bijušas spiestas likvidēt mājlopus barības trūkuma dēļ.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atturīgi izturējās pret vairāku pašvaldību piedāvājuma izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts vadītājs uzskata, ka dabas stihijas radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta, nav labākais naudas ieguldīšanas veids, un paziņoja, ka pienācis laiks ieviest apdrošināšanu fermeriem. Zemkopības ministrijas dati par pagājušo rudeni liecina, ka Latvijā tika apdrošināti tikai 3,7% lauku.
Premjerministrs Māris Kučinskis pauda analoģisku viedokli.
Savukārt zemkopības ministrijas vadītājs Jānis Dūklavs pieļāva iespēju, ka ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā tiks izsludināts atsevišķos valsts novados, nevis visā valstī, vietās, kur ir vairāk cietušo sausuma rezultātā.
