12:42 27 Maijs 2018
Rīga+ 21°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Latvišu valodas grāmata

Ozols: es nebūšu priecīgs, ja pēc 50 gadiem Latvijā nepaliks krievu

Sputnik / Oksana Dzadan
Latvijā
Saņemt īso saiti
58

Žurnālists un publicists iesaka krievu medijiem un kopienām veikt krievvalodīgās sabiedrības demogrāfisko analīzi Latvijā.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Bez krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvija nav Latvija,  taču kopējai komunikācijas valodai ir jābūt latviešu valodai, paziņoja publicists Otto Ozols radio Baltkom ēterā.

Ozols atzīmēja, ka Latviju ir jāpadzīvo dažādām tautām, taču ir jābūt vienai valodai, kura būs visiem saprotama.

"Es vienmēr aizstāvēšu krievu kultūras klātbūtni Latvijā. Es vēlos, lai krievu ļaudis varētu runāt viens ar otru dzimtajā valodā. Tā būtu mežonība uzspiest citu valodu! Taču no citas puses skatoties, mums ir jābūt vienai valodai, kurā mēs viens otru sapratīsim. Lietuvieši, igauņi, ebreji, poļi, krievi, latvieši… Latvijā ir jābūt vienai saziņas valodai. Un šāda valoda nevar būt angļu, vācu vai krievu, ja dažādas tautības dzīvo Latvijā," atzīmēja publicists, piebilstot, ka viņu nepriecē krievvalodīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā.

Ozols paziņoja, ka krievu Latvijā kļūst arvien mazāk, un tas viņu nepriecējot.

"Man ir padoms krievu medijiem un kopienām: iztaisiet krievu sabiedrības demogrāfisko analīzi Latvijā. Tas ietver sevī ne vien skaitu, bet arī vecuma struktūru. Tas parādīs, ka situācija krieviem ir katastrofiska, es domāju, ka šie skaitļi ir ļoti bēdīgi. Mani nepriecēs, ja pēc 50 gadiem Latvijā nepaliks neviena krieva. Tam nav jānotiek. Ja krievi pazudīs, kas tā būs par Latviju?" vaicā viņš.

Šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija "apcirta" "Saskaņas" centienus saglabāt vismaz 20% mācību krievu valodā un privātskolu tiesības veikt pasniegšanu mazākumtautību valodās, taču atbalstīja ministra Kārļa Šadurska iniciatīvas, pateicoties kurām latviskošana neskars angļu valodas mācību iestādes.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Janvāra beigās Latvijas Ministru Kabinets atbalstīja grozījumus par pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolā saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi. Reformu paredzēts pabeigt 2021./2022. mācību gadā.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par bilingvālās izglītības atbalstu. Viena no petīcijām savāca nepieciešamo balsu skaitu Saeimas izskatīšanai, taču beigās tā tika noraidīta.

Latvijas Krievu savienības partija izstrādāja likumprojektu par nelatviešu skolu autonomijas ieviešanu, taču Ombudsmeņa birojs, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Saeimas Juridiskais birojs sniedza negatīvas atsauksmes dokumentam, un Centrālā vēlēšanu komisija atteica parakstu vākšanai tā atbalstam. Krievu skolu aizstāvji arī veica vairākas protesta akcijas, kārtējais mītiņš notika 10. martā.    

Pēc temata

Cīnītāju pret mazākumtautību skolu latviskošanu izsauc Drošības policija
Cīņa par Waffen SS naudu: kādēļ antifašisti zaudēja nacistiem Latvijā
ANO statistika: dzimis Krievijā – mazāk laimīgs Latvijā
Armands Krauze: aģitācijas aizliegums krievu valodā izlīdzina politiķu izredzes

Galvenie temati