Ozols: es nebūšu priecīgs, ja pēc 50 gadiem Latvijā nepaliks krievu

© Sputnik / Oksana DzadanLatvišu valodas grāmata
Latvišu valodas grāmata - Sputnik Latvija
Žurnālists un publicists iesaka krievu medijiem un kopienām veikt krievvalodīgās sabiedrības demogrāfisko analīzi Latvijā.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Bez krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvija nav Latvija,  taču kopējai komunikācijas valodai ir jābūt latviešu valodai, paziņoja publicists Otto Ozols radio Baltkom ēterā.

Ozols atzīmēja, ka Latviju ir jāpadzīvo dažādām tautām, taču ir jābūt vienai valodai, kura būs visiem saprotama.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs - Sputnik Latvija
Lavrovs: tiesības uz krievu valodu Latvijas skolās jāatspēko ECT

"Es vienmēr aizstāvēšu krievu kultūras klātbūtni Latvijā. Es vēlos, lai krievu ļaudis varētu runāt viens ar otru dzimtajā valodā. Tā būtu mežonība uzspiest citu valodu! Taču no citas puses skatoties, mums ir jābūt vienai valodai, kurā mēs viens otru sapratīsim. Lietuvieši, igauņi, ebreji, poļi, krievi, latvieši… Latvijā ir jābūt vienai saziņas valodai. Un šāda valoda nevar būt angļu, vācu vai krievu, ja dažādas tautības dzīvo Latvijā," atzīmēja publicists, piebilstot, ka viņu nepriecē krievvalodīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā.

Ozols paziņoja, ka krievu Latvijā kļūst arvien mazāk, un tas viņu nepriecējot.

"Man ir padoms krievu medijiem un kopienām: iztaisiet krievu sabiedrības demogrāfisko analīzi Latvijā. Tas ietver sevī ne vien skaitu, bet arī vecuma struktūru. Tas parādīs, ka situācija krieviem ir katastrofiska, es domāju, ka šie skaitļi ir ļoti bēdīgi. Mani nepriecēs, ja pēc 50 gadiem Latvijā nepaliks neviena krieva. Tam nav jānotiek. Ja krievi pazudīs, kas tā būs par Latviju?" vaicā viņš.

Šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija "apcirta" "Saskaņas" centienus saglabāt vismaz 20% mācību krievu valodā un privātskolu tiesības veikt pasniegšanu mazākumtautību valodās, taču atbalstīja ministra Kārļa Šadurska iniciatīvas, pateicoties kurām latviskošana neskars angļu valodas mācību iestādes.

Председатель Европейской комиссии Жан-Клод Юнкер - Sputnik Latvija
Žans Klods Junkers atbildējis Latvijas Krievu kopienai

Janvāra beigās Latvijas Ministru Kabinets atbalstīja grozījumus par pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolā saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi. Reformu paredzēts pabeigt 2021./2022. mācību gadā.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par bilingvālās izglītības atbalstu. Viena no petīcijām savāca nepieciešamo balsu skaitu Saeimas izskatīšanai, taču beigās tā tika noraidīta.

Latvijas Krievu savienības partija izstrādāja likumprojektu par nelatviešu skolu autonomijas ieviešanu, taču Ombudsmeņa birojs, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Saeimas Juridiskais birojs sniedza negatīvas atsauksmes dokumentam, un Centrālā vēlēšanu komisija atteica parakstu vākšanai tā atbalstam. Krievu skolu aizstāvji arī veica vairākas protesta akcijas, kārtējais mītiņš notika 10. martā.    

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала