RĪGA, 16. marts — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja iet uz tiesām, uz ECT un tur atspēkot tiesības uz izglītību krievu valodā Latvijā.
"Kad valsts, kurā trešdaļa iedzīvotāju runā valodā, kura nav galvenās nācijas valoda, cenšas ar spēku likt šai trešdaļai atteiktie no savas vēstures, no savas kultūras, no sava valodas mantojuma, — tas ir rupjākais visu iespējamo konvenciju pārkāpums: gan ANO, gan Eiropas Padomes, ieskaitot hartas un konvencijas, kuras aizstāv reģionālās valodas, mazākumtautību valodas," paziņoja Lavrovs, uzstājoties forumā "Krievija — iespēju valsts".
Ministrs atgādināja, ka Krievija regulāri rosina šo jautājumu EDSO, Eiropas Padomē, ANO Rasu diskriminācijas likvidēšanas komitejā.
"Tur, saprotamu iemeslu dēļ, ne visi ir gatavi uzstāties principiāli un sargāt tās normas, kuras izsenis nostiprinātas starptautiskajos likumos, vienkārši tādēļ, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un Eiropas Savienībā darbojas — viņi to sauc par solidaritāti, es saucu to par savstarpēju galvošanu," paziņoja Lavrovs.
Sakarā ar mazākumtautību tiesību pārkāpumiem ministrs ieteica vērsties tiesu instancēs, tostarp, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
"Ņemot vērā atsevišķu tās lēmumu neviennozīmību, viņi nevar aiziet prom no pilsoņu prasību izskatīšanas un sabiedriskām organizācijām. Stingri iesaku ar to nodarboties. Pēc tam mani, protams, apsūdzēs kaut kādā pret valsts uzstāšanās rosināšanā Latvijā, taču tā ir cilvēktiesību aizstāvēšana, kura nekad netika izskatīta kā kaut kas, kas būtu jāsargā ar kādas valsts suverenitātes aizsardzības ieganstu. Tādēļ ir jācenšas panākt taisnību, jāiet uz tiesām, tas ir ilgs process, taču cita ceļa nav," rezumēja Lavrovs.
Viņš atzīmēja, ka analoģisku pieeju Krievija izplata arī pret izglītības reformu Ukrainā.
Janvāra beigās Latvijas Ministru Kabinets atbalstīja grozījumus par pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolā saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi. Reformu paredzēts pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par bilingvālās izglītības atbalstu. Viena no petīcijām savāca nepieciešamo balsu skaitu Saeimas izskatīšanai, taču beigās tā tika noraidīta.
Latvijas Krievu savienības partija izstrādāja likumprojektu par nelatviešu skolu autonomijas ieviešanu, taču Ombudsmeņa birojs, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Saeimas Juridiskais birojs sniedza negatīvas atsauksmes dokumentam, un Centrālā vēlēšanu komisija atteica parakstu vākšanai tā atbalstam.
Krievu skolu aizstāvji arī veica vairākas protesta akcijas, kārtējais mītiņš notika 10. martā.
