10:47 18 Jūnijs 2018
Rīga+ 22°C
Tiešraide
  • USD1.1596
  • RUB72.5401
Bankas ABLV darbinieki sapulcējušies atvadu fotogrāfijai

Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
98

Ilmārs Rimšēvičs palīdzējis izveidot banku sistēmu Latvijā, un tagad viņam jāaiziet pagātnē kopā ar to.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliegts pildīt pienākumus. Neskatoties uz viņa apņemšanos apstrīdēt apsūdzības par kukuļošanu, viņa karjera, kuras virsotne tika sasniegta Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdē, acīmredzot, ir noslēgusies. Taču tas ir tikai "Latvijas korespondētājbanku" sistēmas, kas ļāva desmitiem miljardu dolāru pamest pēcpadomju telpu un nokļūt ārzonā, iznīcināšanas sindroms, vēsta Bloomberg.

Kopš neatkarības iegūšanas mazā Latvija sāka pragmatiski iedzīvoties no labuma, ko nesa lielo korumpēto valstu — Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas — tuvums. 90. gados tā kļuva pazīstama kā pēcpadomju Šveice, pateicoties elastīgajam un slēgtajam banku sektoram.

Taču drīzāk gan tā bija pilnīgs Šveices pretmets. Latvijas bankas, kas strādāja ar nerezidentiem, vienmēr turējās nostāk no tām, kas strādāja ar vietējiem klientiem un necentās piesaistīt depozītus. Rietumu korespondētājbanku attiecību attīstītais tīkls tām ļāva kļūt par cauruli, pa kuru pēcpadomju nauda tika pārsūknēta uz drošām vietām, tikpat platu, kā cauruļvads, pa kuru Krievijas gāze plūda uz Eiropu.

2013. gadā, kad Starptautiskais Valūtas fonds izpētīja šo sistēmu, tika konstatēts, ka ceturtā daļa nerezidentu kontu atvērti ārzemju bankās kā korespondentu konti. Tātad Šveice bija mērķis, nevis modelis.

"Latvijas bankas sniedz finanšu loģistikas pakalpojumus klientiem nerezidentiem, tas ir, operē ar īstermiņa naudas plūsmām," — 2012. gadā paskaidroja Kristaps Zakulis, toreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs. — To var uzskatīt par finanšu pakalpojumu eksportu, kas uzlabo arī Latvijas maksājumu bilanci."

Krievijas, Ukrainas un citu pēcpadomju valstu uzņēmējiem bija jāizved nauda no savām valstīm un jāizvairās no nodokļiem. Viena no metodēm — izmantot fiktīvu ārvalstu pircēju ar kontu ārvalstu bankā, lai pārdotu pāri robežām. Latvijas bankas palīdzēja radīt tādus "tirdzniecības partnerus", ko kontrolēja paši klienti.

Ar banku darbiniekiem un īpašniekiem saistītas organizācijas radīja fiktīvas kompānijas dažādās valstīs. Klīst baumas, ka lielāko tādu kompāniju tīklu, ko jebkad atraduši žurnālisti, radīja Parex bankas komanda. Firmas bija iejauktas visdažādākajos "stiķos" — no Pola Manaforta, ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas bijušā vadītāja, līdz 5 miljardu dolāru izšķērdēšanai no Kazahstānas bankas BTA.

Latvijai tas bija lielisks bizness. FKTK dari liecina, ka banku sektors, kas apkalpoja nerezidentus, nodrošināja 0,8-1,5% valsts IKP. Atliek tikai minēt, kāpēc kaimiņvalstis — Igaunija un Lietuva — neiekārtoja līdzīgu sistēmu.

Domājams, tāpēc, ka no visām trim Baltijas valstīm krievvalodīgo skaits Latvijā bija lielākais. Viņiem ir svars politikā ("krievu" partijas uzvar vienās vēlēšanās pēc otrām, taču nemainīgi paliek ārpus valdošās koalīcijas) un biznesā, tāpēc Latvija mazāk baidījās kārtot darīšanas ar pēcpadomju biznesmeņiem — krievu valodā un saskaņā ar krievu neformālajiem noteikumiem. No visām Baltijas valstīm tikai Latvijai ir "zelta vīzas" programma — uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām, orientēta uz Krievijas pilsoņiem.

ASV valdībai Latvijas triki sagādāja bažas vismaz kopš 2006. gada, kad finansiālo noziegumu novēršanas tīkls ASV Finanšu ministrijas paspārnē (FinCEN) ziņoja par fiktīvu kompāniju izmantošanu ASV, kas saņēmušas aizdomīgus pārskaitījumus par 18 miljardiem dolāru, galvenokārt no Krievijas un Latvijas.

Pēdējos gados, it īpaši kopš Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā 2016. gadā, raizes pārvērtās par spiedienu: cīņa ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu ir viens no galvenajiem ESAO mērķiem.

Tātad 2016. gadā Latvijas bankas lielā mērā zaudēja savu valdzinājumu nerezidentu acīs. Bankas pārtrauca darbu ar ārzonas uzņemumiem. Pārbaude par atbilstību standartiem kļuva pārāk nogurdinoša pēcpadomju uzņēmējiem, un konta atvēršana kļuva tikpat sarežģīta kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Kipra un Malta izskatījās daudz pievilcīgāk.

Deutsche Bank, kas sniedza neaizvietojamus pakalpojumus Latvijas banku kontos esošo nerezidentu dolāru atmazgāšanai, apmēram pirms gada sāka pamest tirgu. 2016. gadā ārvalstu depozītu daļa Latvijas bankās — viens no nedaudzajiem pieejamajiem paralēlās banku aktivitātes indikatoriem — samazinājās no 57,3% līdz 42,6% un šādā līmenī saglabājās.

Taču ASV Finanšu ministrijai pakāpeniskais process šķita pārāk lēns. Februārī tā apsūdzēja ABLV, trešo lielāko banku valstī, par naudas atmazgāšanu. Kā piemērs tika minēti aizbēgušā ukraiņu oligarha Sergeja Kurčenko konti, miljarda dolāru zādzība no Moldovas bankām 2014. gadā un par iespējamā KTDR kodolprogrammas finansēšana. Pēc atslēgšanas no ASV finanšu sistēmas ABLV nespēja turpināt darbu un tika likvidēta.

Un tomēr ASV vēl nav apmierinātas. Ceturtdien Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka ASV ierēdnis viņu brīdinājis par iespējamām sankcijām pret citām bankām valstī.

Spiediens pret Rimšēviču ar mērķi piespiest viņu atkāpties no amata, iespējams, saistīts ar izvirzītajām apsūdzībām kukuļošanā. Taču galvenā problēma ir tā, ka Centrālās bankas vadītājs, kurš palīdzējis izstrādāt šo teicamo, izdevīgo, taču riskanto sistēmu, tagad kļuvis par tās simbolu. To vairs nevarēja paciest ne ASV, ne Eiropas iestādes, ko samulsināja tamlīdzīgas atklāsmes par ES dalībvalsti. Tās vēlas, lai Latvija pāršķirtu lappusi, atteiktos no savas pēcpadomju naudasvada specializācijas un sarīkotu pamatīgu tīrīšanu, uz kādu spējīga tikai jauna centrālās bankas komanda.

Pēc temata

Borovkovs: ASV "aprok" bankas Latvijā, bet tā tikai noliec galvu
Kučinskis par ABLV lietu: mēs nevēlamies kļūt par ES Šveici

Galvenie temati