09:25 13 Decembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
Rīga. Foto no arhīva

Adoptēšana uz ārzemēm: piedod, Latvija nevar tev palīdzēt

© Sputnik / Elena Kirillova
Latvijā
Saņemt īso saiti
17

Saskaņā ar Latvijas labklājības ministra Jāņa Reira ieceri, ārzemnieki ir tiesīgi adoptēt bērnu no bērnu nama, taču atņemt viņu audžuģimenei nevajadzētu. Speciālisti nav gatavi piekrist šādam viedoklim.

RĪGA, 8. decembris — Sputnik. Latvijā nenoklust strīdi ap ideju aizliegt ārzemniekiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, atzīmē telekanāla LTV7 programma "Šodien vakarā".

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, Saeimas komisija atteicās atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvājumu aizliegt atdot bērnus no audžuģimenēm adoptēšanai uz ārzemēm. Šogad Latvijā adoptēja 102 bērnus, uz ārzemēm — 61, pērn — vietējās ģimenes adoptēja 127 bērnus, ārzemju — 120. 2015. gadā no audžuģimenēm un aizgādniecības iestādēm adoptēja 267 bērnus, no tiem vairāk nekā pusi — uz ārzemēm. Šobrīd  Latvijas bērnu namos dzīvo 1,2 tūkstoši bērnu, viņu uzturēšana valstij izmaksā 22 miljonus eiro gadā.

Trieciens demogrāfijai

Labklājības ministrijas parlamenta sekretāre Karīna Ploka pārliecināta, ka adoptēšanai uz ārzemju ģimene ir jākļūst par izņēmuma gadījumiem.

"Mums jāsaprot, ka mēs 10 gadu laikā esam atdevuši 1000 bērnu adoptēšanai uz ārzemēm. Tā ir mūsu demogrāfija! Mums ir jārūpējas par viņiem pašiem. Adoptēšanai uz ārzemēm ir jākļūst par izņēmuma gadījumiem" paziņoja Ploka.

Pēc labklājības ministra biroja vadītājas Lindas Baļčūnes domām, varas iestādēm ir jāņem vērā bērna jūtas pret pagaidu audžuģimeni, tostarp, organizējot visu vizītes uz ārzemēm. Viesģimeņu programmas mijiedarbība, kad bērns brauc padzīvot uz dažiem mēnešiem, organizēta jau ar vairākām valstīm.

"Kad bērnus ved viesģimenes programmas ietvaros uz ārzemēm, daudzus pēc tam tur pat arī adoptē. Acīmredzama šo cilvēku priekšrocība adoptēšanai. Bieži bērnus sūta pie viesģimenēm no audžuģimenēm. Mums ir jāņem vērā bērna pieķeršanos audžuģimenei. To saikni, kura jau ir radusies. Taču mēs to pārraujam," uzsvēra Baļčūne.

Pēc biedrības Zvannieku mājas vadītājs Sandras Dzenītes-Cālītes pieredzes, bērna atņemšana bioloģiskajai ģimenei izvēršas lielā pārdzīvojumā, ar kuru jāpalīdz tikt galā audžuģimenei.

"Mēs katru dienu sakām viņiem burvju vārdus: cik labi, ka tu esi pie mums. Un notiek brīnums, kad bērns sāk ticēt, ka mēs viņu vēlamies, ka viņš nav nasta. Tas ir ilgs un sarežģīts process. Taču, kad mēs sūtam viņu uz ārzemēm, tad faktiski sakām viņam — piedod, Latvija nevar tev palīdzēt. Tur tev būs labāk. Un tas ir pats sliktākais, ko mēs varam nodarīt bērnam," uzskata Dzenīte-Cālīte.

Drošības dēļ

Savukārt audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne minēja piemēru, kad kāda meitene, kura kļuva par tēva seksuālās vardarbības upuri, vēlējās nokļūt audžuģimenē ārzemēs savas drošības dēļ.

"Viņu iesēdināja uz 5 gadiem. Meitene ļoti vēlējās aizbraukt no valsts. Viņa zināja, ka tētis turpinās viņu vajāt, kad iznāks. Piekrita tikt šķirta no brāļa un tikt adoptēta. Tētis iznāca no cietuma. Un brālis pakārās," pastāstīja Martukāne.

Pēc viņas sacītā, šādu gadījumu ir daudz — bērni, kuri piedzīvojuši smagu vardarbību, izvēlas aizbraukt no Latvijas, jo tur viņi jutīsies drošībā.

Negatīvi piemēri pastāv, apstiprina bērnu atbalsta biedrības Miera osta vadītāja Dace Rence, taču vairums bērnu, kuri atraduši jaunu ģimeni ārzemēs, izjūt pateicību.

"Šie bērni jau tā ir emocionāli smagi traumēti. 18 gados, izejot no audžuģimenes Latvijā, viņi izrādās pamesti. Es zinu konkrētus gadījumus, kad meitenes kļuva par prostitūtām, pastrādāja pašnāvību, brauca prom uz ārzemēm. Viņi nav spējīgi iekārtot savu dzīvi. Es uzskatu, ka tikai ģimene —vienalga, Latvijā vai ārzemēs — spēj nodrošināt bērnam piederības un drošības izjūtas," uzsvēra Rence.

Pasargāt bērna intereses

Smiltenes bāriņtiesā uzstāj, ka izvēloties adoptētājus pašam galvenajam ir jābūt bērna interesēm.

"Bāriņtiesas ir gatavas strādāt pie adoptētāju meklējumiem Latvijā. Taču arī uz adopciju uz ārzemēm mēs skatāmies no bērna interešu viedokļa. Bieži vien tā ir viņu vienīgā iespēja iegūt ģimeni. Taču neviena tiesa neapstiprinās adopciju, ja bērns pats nevēlēsies, ka viņu adoptē," skaidro Aurika Zīvere, Smiltenes bāriņtiesas vadītāja.

Zvērinātā advokāte Kristīne Lemantoviča atzīmēja, ka audžu ģimene sniedz bērnam īslaicīgu iespēju iegūt tēti un mammu līdz adoptēšanas brīdim vai atgriešanās bioloģiskajā ģimenē.

"Pērnajā gadā 180 no 182 adoptētājiem gribēja bērnu līdz 5 gadiem. Kādu konkurenci viņiem sastāda ārzemju adoptētājs, kurš gatavs pieņemt ģimenē 13 gadus vecu pusaudzi? Latvijā šādam bērnam iespējas izaugt ģimenē nav," konstatē juriste.

Diskusijas par ārzemnieku adoptēšanas jautājumu turpināsies. Saeimas komisija aicināja izskatīt Labklājības ministrijas piedāvājumu vispārējā kārtībā — trijos lasījumos. Kā atzīmē eksperti, aizliegums adoptēšanai no audžuģimenēm uz ārzemēm de facto jau ir spēkā, runa ir par juridiskās normas nostiprināšanu.    

Pēc temata

Deputāti nesaskata iespēju atteikties no bērnunamiem Latvijā
Kopš janvāra britu sociālie dienesti atņēmuši latviešu ģimenēm četrus bērnus
Labklājības ministrija vēlas pārliecināt latviešus dzemdēt otru bērnu
Mūsdienu verdzība: kā migranti pamet bērnus un pagaist bez pēdām

Galvenie temati