RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Nākotnē Latvijā nav jāpaliek nevienam bērnu namam, paziņoja radio Baltkom ēterā labklājības ministrs Jānis Reirs.
Saskaņā ar viņa datiem, Latvija ir vienīgā no Austrumeiropas valstīm, kur joprojām pastāv bērnu namu sistēma.
"Šobrīd galvenās Labklājības ministrijas prioritātes ir pensiju nodrošināšana un bērni. Taču jautājums par ģimenes pabalstiem ir viens no visvieglāk atrisināmajiem. Galvenokārt, mēs koncentrējamies uz audžuģimeņu skaita palielināšanu valstī," pastāstīja Reirs.
Viņš piebilda, ka demokrātiskās valstīs vecāku atstātie bērni dzīvo audžuģimenēs. Turklāt, ministrs atzīmēja, ka 2004. gadā valstī asi samazinājās bērnu skaits bāreņu namos. Viņš izteica uzskatu, ka tas varētu būt saistīts ar Eināra Repšes valdību, kurā pastāvēja Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tā tika likvidēta 2009. gadā, premjerministrs Valdis Dombrovskis paskaidroja lēmumu ar izdevumu samazināšanu.
"Taču šie skaitļi neliecina par to, ka Labklājības ministrija, Kultūras ministrija un Tieslietu ministrija slikti tiktu galā ar saviem pienākumiem. Tas ir lielākoties atkarīgs no noskaņojuma, kurš valda sabiedrībā," piebilda Reirs.
Viņš uzsvēra, ka ar bāreņu namiem valstī nenodarbojas valdība, bet pašvaldības. Bērnu namu likvidācijas programmas ietvaros plānots palielināt pabalstus aizbildņu ģimenēm.
"Tā, sākot ar nākamo gadu par audžubērnu līdz 6 gadiem vecāki saņems 115 eiro bērna uzturēšanai un 171 eiro par audžuģimenes statusu. Tāpat tiks paredzēta sociālā apdrošināšana. Kopumā šādai ģimenei tiks sniegta ikmēneša palīdzība apmēram 400 eiro apmērā," paskaidroja ministrs.
Bērnu adoptēšanu mantkārīgos nolūkos uzraudzīs Bāreņu tiesa, noslēgumā pateica Reirs.
Iepriekš Saeima nesaskatīja iespēju pilnībā atteikties no bērnu namiem Latvijā. Saskaņā ar parlamenta Prasību komisijas datiem, audžuģimenēs tiek konstatēti tieši tādi paši bērnu tiesību pārkāpumi, kādi pastāv bēru namos, tādēļ pirmām kārtām ir jāstrādā ar bioloģiskajiem vecākiem, lai tām netiktu atņemti bērni.
"Piemēram, audžuģimene paņēma sešus bērnus, un viņi faktiski lielāko savas dzīves daļu pavadīja internātskolā. Vasaras brīvlaikā internātskolas vadība lūdz audžuģimenei, lai šos bērnus paņem vismaz uz mēnesi, kur viņiem juridiski arī būtu bijis jāuzturas," paziņoja Saeimas deputāte Astrīda Harjū, kura ilgu laiku bijusi Apes novada domes priekšsēdētāja.
Daži deputāti pauda viedokli, ka daļa audžuģimeņu nenovērtē savas iespējas un ņem maksimālo bērnu skaitu, lai nopelnītu. Taču parlamenta Labklājības ministrijas sekretāre Karīna Ploka iebilst.
"Iespējams, ka kādai konkrētai ģimenei tas arī ir finanšu jautājums, taču ar tādiem pašiem panākumiem mēs varētu pateikt, ka citā ģimenē bērni dzimst tikai pabalstu dēļ… te mēs nevaram vispārināt," saka viņa.
Šobrīd Latvijā ir 575 audžuģimenes, kurās dzīvo apmēram 1 tūkstotis 200 bērnu, raksta rus.lsm.lv. 75% gadījumu aizbildņi ir vecāki par 45 gadiem, trešdaļai ir augstākā izglītība, puse dzīvo privātmājās. Vienā šādā ģimenē var audzināt ne vairāk par sešiem bērniem. Ik gadu Latvijas bāreņu tiesas atņem nelabvēlīgām ģimenēm apmēram tūkstoti bērnu.
Latvijas Profesionālo audžuģimenes biedrības vadītāja Terēze Ārija Martukāne LTV intervijā uzsvēra, ka gan bērnu, kurš paņemts audzināšanai, gan viņa vecākus varas iestādes atstāj viens pret vienu ar iespējamām problēmām. Piemēram, aizbildņi var saskarties ar to, ka viņiem nāksies apmaksāt sodu, ja bērns pastrādās kaut kādu likumpārkāpumu.
Martukāne atgādināja, ka slēgtā Bērnu un ģimenes lietu ministrija atbalstīja audžuģimenes, taču šobrīd Latvijas iestādes nodarbojas tikai ar uzraudzību.
