RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka Latvijas un Vācijas veikalos atrodamo produktu sastāvā konstatētas atšķirības pusei pārbaudīto produktu. Par to viņš pastāstīja Baltkom ēterā.
Balodis informēja, ka PVD eksperti pārbaudījuši 38 vienāda nosaukuma un iesaiņojuma produktu marķējumu un sastāvu. To vidū bija konditorejas un šokolādes izstrādājumi, gāzētie dzērieni un dzīvnieku uzturs. Ekspertīzes rezultātā noskaidrojās, ka puse pārbaudīto produktu sastāva ziņā atšķiras no produkcijas, kas atrodama veikalos Vācijā un Beļģijā.
Balodis atzīmēja, ka līdzīgi pētījumi veikti arī Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. Arī šajās valstīs eksperti nonākuši pie līdzīgiem slēdzieniem.
PVD vadītājs pastāstīja, ka visās ES valstīs, kurās labklājības līmenis ir zemāks produktu ražotāji izmanto lētākas un zemākas kvalitātes izejvielas. Pēc viņa vārdiem, Latvijai paredzēto produktu ražošanai biežāk tiek izmantota palmu eļļa, bet Vācijā un Beļģijā nopērkamo produktu sastāvā ir rapšu eļļa. Balodis piebilda, ka pallmu eļļas pielietojums nav likumdošanas pārkāpums, taču tā ir kaitīgāka nekā rapšu eļļa.
"Likums neprasa no uzņēmumiem izstrādāt vienotu standartu preču ražošanai. Pastāv dažādas receptes vienai un tai pašai precei dažādās valstīs," — viņš paskaidroja.
Par laimi, PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka pircēji var ticēt etiķetēm, kurās norādīts, ka produkti nesatur konservantus vai holesterīnu, jo pārtikas industrijā tamlīdzīgi mārketinga gājieni ir nepieņemami, un atbildīgie dienesti visā Eiropā seko šo noteikumu ievērošanai.
"Nevar uzrakstīt uz produkta, ka tas, piemēram, uzlabo veselību, ja tas nav zinātniski pierādīts," — skaidroja PVD vadītājs.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas PVD konstatējis nenozīmīgas atšķirības starp vienādu zīmolu importētajiem produktiem, kas tiek pārdoti Latvijā un citās pasaules valstīs. PVD ziņoja, ka atsevišķu produktu ražošanā izmantotas atšķirīgas izejvielas — dārgākas vai lētākas, taču pie tam atšķirības no uzturvērtības viedokļa vai taukskābju satura konstatētas nav.
Par starpību Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm paredzētajos pārtikas produktos pirmie ierunājās Čehijas, Ungārijas, Polijas un Bulgārijas pārtikas un veterinārās kontroles dienesti, kuri salīdzināja produktu sastāvu. Pētījumu rezultāti ļāva tiem pārmest Briselei "pārtikas aparteīdu".
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers atzina faktu, ka dažādās Eiropas valstīs tiek tirgoti atšķirīgas kvalitātes produkti un solīja problēmu atrisināt.
Ņemot vērā šos notikumus, Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdeva PVD veikt produktu salīdzinošo analīzi un uzsvēra, ka patērētājiem Latvijā ir tiesības zināt, kādi ārvalstu uzņēmumi pārkāpj godīgas konkurences principus.
