RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Pat mūsdienās Austrumeiropas lielveikalā pirktu produktu garša var atgādināt Padomju Savienības laikus, kad sociālistiskās nometnes valstis dzīvoja aiz dzelzs aizkara, raksta spāņu avīze La Vanguardia. Rakstu pilnā apjomā pārpublicējis portals InoSMI.
Tas pats, tikai sliktāks
Te ir šķīstošā kafija, kurā ir mazāk kofeīna un vairāk cukura nekā kaimiņos — Austrijā. Vai zivju nūjiņas no mencas, kurās ir mazāk zivs nekā tā paša ražotāja produktā Vācijā. Aukstā tēja, kurā ir uz pusi mazāk dabiska tējas ekstrakta, un šokolādes krēms ar riekstiem, kurā saldā krējuma ir mazāk nekā rietumos…
Pircēji no Slovākijas, Čehijas, Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas jau sen sūdzas par to, ka lielie pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi no Eiropas pārdod tām zemākas kvalitātes preces. Partneri Eiropā šīs sūdzības nekad neuztvēra nopietni. Problēma varētu šķist smieklīga, taču ne patērētājiem, ko tā skārusi. Daudzi Austrumeiropas iedzīvotāji uzskata, ka lielās starptautiskās kompānijas ekspluatē viņus kā darbspēku un vienlaikus ierobežo viņu patērētāju tiesības. Nesen Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja, ka austrumeiropieši šajā situācijā saskata ES pilsoņu dalījumu "pirmās un otrās šķiras" cilvēkos. Pēc Slovākijas prasības šis jautājums tika apspriests ES valstu un valdību vadītāju samitā martā. Eirokomisāre tieslietu, patērētāju un dzimumu tiesību jautājumos Vera Jurova ir dzimusi Čehoslovākijā, šis jautājums viņai ir ļoti tuvs. "1990. gadā es dzīvoju netālu no Austrijas robežas. Kad krita dzelzs priekškars, devāmies turp pēc pirkumiem. Kabatā bija tikai daži Austrijas šiliņi, un mēs nopirkām šokolādi un kafiju. Mājās gaidīja radi, lai nogaršotu atvesto. Šo produktu garša ļoti atšķīrās no mūsējiem," — atcerējās eirokomisāre.
Likums aizliedz
Pēc Eiropas Komisijas domām, ar pašreizējo likumdošanu pietiek, lai lielās kompānijas nevarētu pārdot austrumeiropiešiem produktus ar to pašu zīmolu, kāds tiek tirgots rietumos, taču ar citiem ingredientiem vai zemāku kvalitāti (piemēram, ar mazāku gaļas saturu vai mākslīgām krāsvielām). ES direktīva par negodīgas komercdarbības novēršanu aizliedz pārdot preces iesaiņojumā, kas varētu maldināt pircējus, uzskata ES ierēdni. Brisele izdevusi arī instrukciju vietējām varasiestādēm par to, kā efektīvi pielietot Eiropas Savienības likumus produktu kvalitātes kontroles jomā.
Eiropas Savienība piešķīrusi līdzekļus pārtikas produktu analīzes vienotas metodikas izstrādei, tāpēc līdz 2018. gadam vajadzētu parādīties efektīviem instrumentiem, kuri palīdzēs ES dalībvalstu varasiestādēm kopīgi identificēt mahinācijas ar pārtikas produktiem. Daži ražotāji jau ir paziņojuši, ka dažādās valstīs veikto pētījumu rezultātus nav iespējams salīdzināt, tāpēc viņi atteikušies tos atzīt. Pēc Jurovas vārdiem, citas kompānijas apsolījušas palielināt dārzeņu saturu bērnu uzturā un vafelēs pievienot sviestu nevis palmu eļļu. Ja nekvalitatīvāku produktu piegādes rezultātā konstatēta patērētāja maldināšana, ražotāja pienākums ir pārtraukt piegādes vai mainīt iesaiņojumu. Uz etiķetes ir jānorāda, ka tas ir citas kvalitātes produkts. Jurova paziņoja, ka ir gatava nosaukt kompānijas, kas maldina patērētājus. "Es neaicinu pircējus sākt boikotu. Es gribu, lai cilvēki varētu izvēlēties uz ticamas informācijas pamata," — paskaidroja eirokomisāre.
Ņemot vērā augošo plaisu starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, Eiropas Komisija ir nolēmusi iejaukties situācijā. 26. septembrī tika iesniegti piedāvājumi dubulto pārtikas standartu problēmas risināšanai. Tikai pirms vairākiem mēnešiem ierēdņi šaubījās par to, vai pretenzijas par Austrumeiropai piegādāto produktu kvalitāti ir pamatotas. Taču dažādie pētījumi pierādīja, ka problēma patiešām pastāv. "Tagad mums ir pierādījumi," — 26. septembrī paziņoja Vera Jurova. Pēc viņas vārdiem, šī situācija attiecas uz "desmitiem vai pat simtiem produktu nosaukumu". Starpības pārsniedz produktu adaptāciju vietējo iedzīvotāju gaumei — nianses, ko bieži izmanto ražotāji.
