10:32 18 Novembris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Lielveikals Čehijā

Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts

© РИА Новости / Александр Куранов
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Vladimirs Ardajevs
62

Jau pavasarī Višegradas grupa – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – sacēla skandālu dubulto standartu dēļ, kas tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanā Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm.

"Četrinieks" paziņoja, ka partneri ES piegādā tām vienu un to pašu zīmolu pārtikas preces, taču dārgākas un sliktākas nekā pārdod pie sevis Rietumos. Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers mēģināja aizstāvēt rietumu kompānijas, taču viņa viedoklim Briselē daudz nepiekrita. Fakti tika pierādīti, un patlaban skandāls ir pleties plašumā — "dubultie standarti" pārtikas produktu jomā "jaunajiem" un "vecajiem" ES locekļiem jau dēvē par "dažādu ātrumu Eiropas" koncepcijas īstenošanas sākumu, raksta aģentūras RIA Novosti komentētājs Vladimirs Ardajevs.

Kafija bez kofeīna, margarīns bez taukiem

Šķīstošā kafija Jacobs Krönung veikalu plauktos Čehijā satur par 30% mazāk kofeīna nekā tāda pati, tikai Vācijā. "Vācu" margarīns Rama ir par 10% treknāks nekā Čehijā. Konservēta tunča bundža abās valstīs izskatās vienādi, taču uz rietumiem no robežas tajā ir veseli zivs gabali, bet uz austrumiem — samalta masa, pēc būtības, ražošanas atliekas. Pie tam Vācijā bundža maksā 1 eiro, bet Čehijā tieši tāda pati — aptuveni pusotru eiro.

Vafeles Manner Ungārijā nav tik kraukšķīgas, krēms Nutella nav tik mīksts un viegli uzziežams kā Austrikā. Koka-kolas saturā Slovākijā un Ungārijā saldinātāja vietā ir kukurūzas sīrups — izoglikoze, daudz lētāka nekā parastais cukurs, ko dzērienam pievieno Vācijā un Austrijā.

И в Германии, и в Чехии вы купите одинаковые банки растворимого кофе Jacobs Krönung. И никакой информации на этикетках о том, что в немецком кофе кофеина на 30% больше, чем в чешском
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Gan Vācijā, gan Čehijā jūs varat nopirkt vienādas šķīstošās kafijas Jacobs Krönung bundžiņas, un uz etiķetēm nav nekādas informācijas par to, ka "vācu" kafijā kofelīna saturs or par 30% lielāks.

Slovākijas Veterinārijas un pārtikas kontroles valsts dienesta inspektori salīdzināja divus desmitus pārtikas preču veikalu tīklos Bratislavā un vairākās pilsētās Austrijā. Slēdziens: viena un tā paša zīmola, viena un tā paša nosaukuma desas, sieru, piena produktu, šokolādes, maizes, dzērienu kvalitāte būtiski atšķiras. Slovākijā pērkamajā desā ir mazāk gaļas, vairāk tauku, lielāks garšas pastiprinātāju, saldinātāju, krāsvielu un citu mākslīgo piedevu saturs.

Starpība produktos vērojama ne tikai Višegradas grupas valstīs, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs — Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, Slovēnijā, kā arī Baltijas valstīs.

Dažādās valstīs veiktās plašās pārbaudes konstatēja tikai vienu Austrumos un Rietumos absolūti identisku produktu — šokolādi Milka.

Apmeklētājs lielveikalā
© Sputnik / Константин Чалабов

Vienlaikus sašutums izcēlies arī Baltijas valstīs: Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests sācis pārbaudīt divus desmitus "aizdomīgu" preču jautājumā par to atbilstību analogiem produktiem, kas tiek realizēti Rietumeiropā. Lietuvas Seimā tiek apspriesta iespēja sasaukt īpašu komisiju importējamo produktu kvalitātes atšķirību izmeklēšanai.

Tiesa, daudzu valstu pierobežas rajonu iedzīvotāji par šo starpību ir informēti jau sen un periodiski dodas iepirkties pie kaimiņiem — pēc "īstas" pārtikas. Ungāri un slovāki brauc uz Austriju, slovēņi — uz Austriju un Itāliju, poļi — uz Vāciju, čehi — uz Vāciju un Austriju.

"Dažādas gaumes"

Austrumeiropas valstu līderu sašutums parādījās Eiropas Savienības samitā martā. Viņi vērsās Eiropas Komisijā ar prasību izskatīt vienu un to pašu, taču dažādas kvalitātes pārtikas produktu pārdošanu ES rietumu un austrumu valstīs. EK priekšsēdētājs Žanks Klods Junkers sarunā ar Višegradas valstu deleģēto Slovākijas premjeru Robertu Fico norādīja, ka šāda prakse ir "nepieļaujama", taču nekavējoties nostājās rietumu kompāniju pusē un skaidroja, ka viņu darbībās tiekot ņemta vērā pircēju atšķirīgā tradicionālā gaume. Pēc Junkera vārdiem, orientējoties uz kādas noteiktas valsts tirgu, ražotāji parasti ņem vērā nacionālās virtuves īpatnības un atbilstoši tām koriģē produktu sastāvu.

В рыбных палочках, продающихся в Германии, содержится 65% мяса морских рыб, выловленных у побережья Аляски. В рыбных палочках, поступающих на прилавки чешских магазинов, - 51% мяса рыб неизвестных пород и неясного происхождения
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Vācijā pārdotajās zivju nūjiņās ir par 65% vairāk Aļaskas piekrastē nozvejoto jūras zikvju gaļas. Zivju nūjiņās, kas nonāk veikalu plauktos Čehijā, ir 51% nezināmu sugu un neskaidras izcelsmes zivju gaļas.

Tāpat situāciju skaidro arī paši ražotāji. Piemēram, kompānijas Nestlé pārstāvji paziņoja, ka visās Eiropas valstīs šķīstošās kafijas Nescafé Gold ražošana ir atšķirīga "atbilstoši patērētāju vēlmēm, kas dažādos tirgos ir atšķirīgas". Piemēram, Čehijā un Slovēnijā atšķiras kafijas pupiņu apgrauzdēšanas pakāpe, un no tā ir atkarīga produkta krāsa. Dzēriena garša var mainīties atbilstoši Arabica un Robusta kafijas šķirņu sajaukuma proporcijai.

Rudenī situācija mainījās. Austrumu "jaunāko brāļu" pretenzijas negaidot atbalstīja Eiropas komisāre tieslietu, patērētāju tiesību un dzimumu jautājumos Vera Jurova. Viņa ir dzimusi Čehijā, tāpēc viņai šis jautājums izrādījās ļoti tuvs.

"1990. gadā es dzīvoju netālu no Austrijas robežas. Kad krita dzelzs priekškars, devāmies turp pēc pirkumiem. Kabatā bija tikai daži Austrijas šiliņi, un mēs nopirkām šokolādi un kafiju. Mājās gaidīja radi, lai nogaršotu atvesto. Šo produktu garša ļoti atšķīrās no mūsējiem," — atcerējās eirokomisāre.

"Tagad mums ir pierādījumi," — uzsvēra Vera Jurova 26. septembrī, kad iepazinās ar daudzajiem faktiem, liecībām un pārbaužu rezultātiem. Viņa norādīja, ka situācija attiecas uz "desmitiem, pat simtiem produktu". Pie tam ekspertu konstatētās atšķirības neatbilst preču "adaptācijai" vietējo iedzīvotāju gaumei.

Eiropas komisāres ofiss laidis klajā speciālu preses relīzi, kurā aicināja ES valstu nacionālās valdības ievērot ES likumus, saskaņā ar kuriem ražotāju pienākums ir sniegt patērētājiem patiesu un izsmeļošu informāciju par poroduktiem un to sastāvu, kā arī aizliegts ļaunprātīgs mārketings. Tieši tā tika novērtētas kvalitātes un sastāva ziņā atšķirību produktu realizācija dažādās valstīs ar vienādu preču marķējumu. Laista klajā arī īpaša instrukcija Eiropas Savienības dalībvalstīm ar mērķi pārvarēt "dubultos standartus" pārtikas preču ražošanas nozarē.

"Vispirms mums atņēma lauksaimniecību"

Čehijas pārtikas tirgus diskriminācija, it īpaši no vācu piegādātāju puses, turpinās jau visai ilgu laiku, apgalvo Čehijas nacionālo sociālistu partijas priekšsēdētāja vietnieks Pršemisks Votava. Viņš norādīja, ka patērētāju Čehijā maldina ārvalstu piegādātāju porodukcijas pārlieku uzmācīgā reklāma, un viņš nepievērš uzmanību rietumvalstu produkcijas kvalitātei, uzskatot: "kas nācis no Rietumiem, ir ideāls".

Судя по этикетке, состав шоколадно-ореховой пасты Nutella, продающейся на Западе и Востоке Европы, абсолютно идентичен. Однако эксперты пришли к выводу, что западная паста более мягкой консистенции и легче намазывается, чем её восточная сестра
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Spriežot pēc etiķetes, šokolādes un riekstu pastas Nutella saturs Rietumeiropā un Austrumeiropā ir identisks. Taču eksperti ir secinājuši, ka "rietumu" pastas konsistence ir mīkstāka, produkts ir vieglāk uzziežams nekā analogs, kas nopērkams austrumos.

"Ilgu laiku rietumu ražotāji apspieda čehu produkciju, bieži vien — ar dempinga palīdzību. Šī iemesla dēļ lauksaimnieki bija spiesti samazināt govju un cūku skaitu, no laukiem pazuda dārzeņi, no dārziem — augļi. Čehijā ieradās tūkstošiem furgonu ar produktiem no ES valstīm, Čehijas tirgu pārpildīja rietumu preces, kuru kvalitāte bieži bija zemāka nekā čehu analogiem. Lētticīgais čehu patērētājs pirka šos produktus. Tikai tagad, pēc atmošanās no miega Čehijas pilsoņi ir sākuši saprast, ka viņi ir pievilti no produkcijas kvalitātes viedokļa," — teica Pršemisls Votava.

Iestāšanās ES negatīvi ietekmēja Čehijas lauksaimniecību, uzskata politiķis. Salīdzinājumā ar 1989. gadu piena govju skaits valstī sarucis gandrīz par divām trešdaļām: bija vairāk nekā miljons, atlikuši aptuveni 360 tūkstoši. Līdzīga ir arī situācija ar cūku mātītēm, vēl sliktāka — ar dārzeņu un augļu audzēšanu. Iekšējo ražošanu nomainījis imports. Tas ietekmējis ne tikai agrāro tirgu, bet arī sociālo situāciju lauku apvidū: ciemi ir pamesti, skolas, pasta nodaļas, veikali ir slēgti. Tagad būs ļoti grūti atjaunot pārtikas pašpietiekamību Čehijā — tam būs vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, ir pārliecināts Votava.

Vēl skarbāk izteicās  Čehijas Republikāņu partijas prezidents Miroslavs Sladeks. "Viņi dod mums nevis ēdienu, bet indi," — viņš paziņoja sarunā ar Sputnik Čehija.

"Notiekošais liecina, ka Eiropas Savienībā ir galvenās valstis, piemēram, Vācija, un ir otršķirīgās, kā mēs. Negribas domāt, ka tā ir tā "divu ātrumu Eiropa", par ko patlaban runā Briselē. Tādā gadījumā labāk būtu vienkārši izārdīt visu ES," — uzskata Miroslavs Sladeks.

Līdzīgi politiskie paziņojumi skan ne tikai no politisko spēku pārstāvju puses, bet arī valstu līmenī. Pirms EP samita Briselē 19-20. oktobrī Polijas valsts sekretārs Eiropas lietās Konrāds Šimanskis atzīmēja, ka valdība Varšavā saskata "dažādu Eiropas Savienības daļu interešu līdzsvara trūkumu".

"Paradokss ir tas, ka valsts, kas pauž lielāku politisko un sabiedrisko uzticību integrācijas procesam, biežāk saskaras ar problēmām ES no savu nodomu realizācijas viedokļa. Vienlaikus valstīm, kas likušas jautājuma zīmi integrācijas procesā, vienkāršāk pildīt savus politiskos solījumus," — konstatēja Šimanskis.

Polijas politiķis norādīja, ka Polija, tāpat kā citas Višegradas grupas valstis, cer uz nopietnām reformām Eiropas Savienībā.

Pēc temata

Neeiropeisks ēdiens: Lietuva sūdzas par produktu kvalitāti
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
Veikalu tīkla Lidl paradokss: zemas cenas kaitē pircējam
Brīnums nenotika: Lietuvas premjers atzina eiro radīto kaitējumu valstij

Galvenie temati