07:16 28 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2114
  • RUB91.7258
Latvijā
Saņemt īso saiti
129

Krievijai pagaidām neizdodas aizvest vairāku savu preču eksporta piegādes no Baltijas valstu ostām, jo nav izstrādāti maršruti caur pašas Krievijas ostām, taču darbs šajā virzienā rit pastāvīgi.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Krievijai pagaidām nevajadzētu mainīt spraukumu un izspaidu eksportu cauri Baltijas valstu ostām, alternatīvie maršruti vēl nav pietiekami labi izstrādāti, — pie šāda slēdziena nonākuši Krievijas Lauksaimniecības ministrijā notikušās sēdes dalībnieki, kas bija veltīta vietējā lauksaimniecības rūpniecības kompleksa produkcijas eksporta loģistikas pilnveidošanas jautājumiem, teikts Krievijas Lauksaimniecības ministrijas vietnē.

Sapulces gaitā Eļļas un tauku savienības pārstāvji atzīmēja, ar kādām grūtībām saskārušies saulespuķu spraukumu (augu eļļu ražošanas blakusprodukts, kas tiek izmantots dzīvnieku, putnu un zivju barībai) un izspaidu (produkts, kas tiek saņemts pēc augu eļļas izspiešanas no eļļas kultūru sēklām) eksportētāji. Patlaban remontdarbu rezultātā pārvadātājs piegādā Baltijas valstu ostās tikai pusi pieprasītā apjoma.

Ogļu pārkraušana Rīgas ostā
© Sputnik / Sergey Melkonov

Pašreizējā tendence satrauc ne tikai Krievijas uzņēmējus, bet arī Lauksaimniecības ministriju. Pēc lauksaimniecības rūpniecības kompleksa tirgus regulēšanas departamenta direktora Anatolija Kucenko domām, jautājums par iespējām paplašināt kravu transportu caur citām ostām ir rūpīgi jāizvērtē.

Sapulces dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka pagaidām ir neiespējami kardināli mainīt transportēšanas virzienu, kamēr nav rasta alternatīva Baltijas valstu ostām, tātad nozares vajadzības ir jānodrošina pilnā apmērā.

"Lai samazinātu Krievijas piegādātāju atkarību no infrastruktūras ierobežojumiem, šodien tika doti uzdevumi izstrādāt ekonomiski līdzīgus maršrutus caur Krievijas ostām," — paziņoja Krievijas Eļļas un tauku savienības izpilddirektors Mihails Maļcevs.

Latvijas, kā arī citu Baltijas valstu tranzīta nozare zaudējusi ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt savu infrastruktūru Baltijas jūras reģionā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa pārvadāšanas spēju. 2016. gadā Krievijas kravu kopējais pārkraušanas apjoms Baltijas valstu ostās sastādījis 42,5 miljoni tonnu.

Saskaņā ar Rosmorečflota datiem, Krievijas ziemeļrietumu ostu kravu apgrozījums 2020. gadā pieaugs par 60 miljoniem tonnu gadā. Papildu kravu apgrozījumu paredzēts piesaistīt tajā skaitā, pārorientējot Krievijas kravas no kaimiņvalstu ostām — vairāk nekā 25 miljonus tonnu gadā. Tādējādi līdz 2020. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija var zaudēt vēl 60% Krievijas kravu.

Pie tam Baltijas valstu ostas riskē zaudēt arī Baltkrievijas naftas produtktu tranzītu — aptuvkeni 12 miljonus tonnu gadā. 16. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krievijas ziemeļrietumu transporta infrastruktūras attīstības sanāksmē Kaļiņingradas apgabalā paziņoja, ka nepieciešams sasaistīt naftas piegādes baltkrievu naftas pārstrādes rūpnīcām ar izstrādāto naftas produktu transportēšanu caur Krieviju.

Septembra vidū Krievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka strādā ar mērķi piesaistīt Baltkrievijas naftas produktu eksportētājus Krievijas ostām, pateicoties samazinātiem ostu  pakalpojumu tarifiem un Krievijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem.

Pēc temata

Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Latvija ir sapratusi, ka Krievija pilda solījumus samazināt tranzītu
Tikai Lietuvai izdevies palielināt dzelzceļa pārvadājumu apjomu
Krievijas ostas un dzelzceļš noskaidrojis, kā "atņemt" baltkrievu kravas Baltijai

Galvenie temati