RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Konteineru vilciens no Ķīnas Urumči ierodas šodien, 16. oktobrī, Rīgā. Vilciena sastāvā ir 41 konteiners ar pārtikas piedevu kravu. Eksperti atzīmē, ka pagaidām tas drīzāk ir politisks pasākums, kurš demonstrē, ka valsts vēlas sadarboties ar Ķīnu, vēsta Latvijas Radio.
Jaunais konteinera vilciena maršruts Urumči-Altinkola-Rīga-Roterdama tika atklāts septembra beigās. Pirmais konteinera vilciens šajā maršrutā tika nosūtīts no Urumči septembra beigās. No Rīgas uz Roterdamu tā krava tiks nogādāta pa jūru.
Vilciena sagaidīšanas ceremonijā Rīgā piedalīsies satiksmes ministrs Uldis Augulis, LDz prezidents Edvīns Bērziņš, Kazahstānas vēstnieks Latvijā Bauržans Muhamedžanovs, Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Lukjanovs, Ķīnas vēstnieks Latvijā Huaņs Jiņs, SIA LDz loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, TransContainer pārstāvis Latvijā Raimonds Krieviņš, uzņēmuma Rīgas Universālais termināls vadība.
Izmēģinājuma konteineru vilciens no Ķīnas uz Rīgu ar dažādām precēm — "no zeķbiksēm līdz tualetes podiem" — ieradās pērnā gada 5. novembrī. Reisu organizēja LDz loģistika, Krievija uzņēmums "TransKonteiņer" un valsts kompānija "Ķīnas dzelzceļi".
Tiek gaidīts, ka sadarbība ar Rīgas ostu ļaus Ķīnas eksportētājiem izvairīties no Skandināvijai paredzēto preču sūtīšanas par jūru vai dzelzceļu uz loģistikas centru Vācijas Dīsburgā.
Taču pirmo (ne testa) vilcienu no Ķīnas nācās gaidīt gandrīz gadu, kaut gan Latvijas tranzīta nozare cerēja zināmā mērā aizvietot kravu plūsmu no Krievijas. Tikmēr, eksperti uzskata, ka Latvija var rēķināties tikai uz atsevišķām ķīniešu kravām, kuras pa dzelzceļu caur Krieviju un Kazahstānu ved uz Eiropas Savienību, taču tie ir ļoti nelieli apjomi.
Pēc transporta jautājumu speciālista, Starptautiskās lidostas "Rīga" padomes locekļa Tālisa Linkaita teiktā, Latvija ir viena no daudzām valstīm, kuras cīnās par Ķīnas tranzīta kravām, kuras lielākoties pa dzelzceļu ved caur Kazahstānu un Krieviju, un tālāk sūta uz Baltkrieviju un Vāciju.
"Mēs varam cerēt uz atsevišķām kravām, kuras virzienā no Baltkrievijas varētu iet uz Skandināviju," paziņoja Linkaits, piebilstot, ka nav gaidāms, ka palielināsies ķīniešu investīcijas, jo tās lielākoties nonāk valstīs, kuras neatrodas ES, piemēram, Baltkrievijā.
Pēc viņa sacītā, kad kravu plūsma pa dzelzceļu palielināsies, vilcienu sastāvus būs ekonomiski izdevīgi sūtīt caur Latviju. Pagaidām tas ir vairāk politisks pasākums, kurš rāda, cik ļoti katra valsts ir ieinteresēta sadarbībā ar Ķīnu. Taču ekspert uzskata, ka Latvija "vēl nav sevi spoži iezīmējusi "Jaunā zīda ceļa" kartē". Lietuva, pēc viņa domām, sadarbībā ar Ķīnu ir dažus gadus mums priekšā.
Tāpat Linkaits atzīmēja, ka, ņemot vērā Krievijas kravu apjomu samazināšanos, Latvijai ir svarīgs katrs vilciena sastāvs, kurš "atnāk pazaudētās kravas vietā".
Iepriekš stividoru kompānijas KS Terminal padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis atzīmēja, ka Latvijas Dzelzceļš nevar būt konkurētspējīgs, jo sācis celt tarifus. Pēc viņa domām, Latvijas dzelzceļam ir laiks aizdomāties par darbinieku štata samazināšanu izdevumu optimizēšanai, savukārt "runas par to, ka Krievijas tranzītu var aizstāt ar konteineru vilcieniem no Ķīnas, ir murgs".
"Jaunais zīda ceļš" ir jaunas Eirāzijas (perspektīvā — starpkontinentālās) transporta sistēmas koncepcija, kuru Ķīna virza sadarbībā ar Kazahstānu, Krieviju un citām valstīm. Šobrīd preces no Ķīnas tiek sūtītas ar jūras transportu, kas ir lētāk, taču tādā gadījumā krava nonāk Eiropā 40-45 dienu laikā, kamēr piegādēs ar vilcienu paiet 15 dienas.
