Divi likumi "stukačiem"

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Divi dokumenti — Biedrību un nodibinājumu likuma un Izglītības likuma grozījumi, kuros minēta "nelojālo pedagogu" atlaišana — patiesībā ir vienas ķēdes posmi. Un šī ķēde ir piekalta pie represīvajiem Krimināllikuma grozījumiem, ko pavasarī ar lielu troksni centās pieņemt valdošās partijas, tomēr galu galā gandrīz visi punkti tika minimizēti. Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzspriekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs uzskata, ka tagad valdošās partijas pūlas revanšēties.

Kā uzlabot "tautas stukaču" dzīvi

"Jaunais Biedrību un nodibinājumu likumprojekts nav tik vērienīgs salīdzinājumā ar skandalozajiem Krimināllikuma grozījumiem, taču arī tas var sabojāt dzīvi dažādiem cilvēkiem. Pašā likumprojektā draudi gan nav saskatāmi, ja vien nepalasīsiet anotāciju," — norāda Mitrofanovs.

Toties anotācijā nepārprotami teikts, ka Latvijas drošība cieš strauji augošā Krievijas finansējuma dēļ. No likuma teksta neizriet, ka iespējams slēgt sabiedrisko organizāciju, ja tās darbība ir noziedzīga. Taču, pēc Mitrofanova domām, likumprojekts līdz ar tā anotāciju ir pilnveidots sen pārbaudītais "stukačošanas" mehānisms.

Piemēram, lasītāja nacionāli noskaņotajā Latvijas Avīzē žēlojas, ka ieraudzījusi krievu tautas kolektīva uzstāšanos vai izdzirdējusi kāda sabiedriskā darbinieka uzstāšanos konferencē, kur izskanējuši labi vārdi par Krieviju. Lasītāja nodomājusi, ka "Latvijas iekšējie ienaidnieki" atbalsta "Krievijas hibrīdkaru". Kā parasti, žurnālisti pēc "signāla" vēršas Drošības policijā (DP), un tā sāk pārbaudi saskaņā ar iesniegumu.

Organizācijas vadītāju, kas sarīkojis koncertu vai paudis simpātijas pret Krieviju, izsauc uz nepatīkamām sarunām. Iespējams, organizāciju neslēgs, taču tās vadītājiem būs lielas galvassāpes, bet DP būs brīvas rokas, jo likuma anotācijā pieminēta Krievijas finansējuma ietekme uz vietējām organizācijām, un iespēja sākt finanšu dokumentu bezgalīgas pārbaudes.

"Lai arī DP lieliski zina, ka pieticīgus grantus no Krievijas saņem atsevišķas krievu organizācijas, un kopumā tās ir nabadzīgas kā baznīcas žurkas. Galu galā pārbaudes tā nogurdinās sabiedriskos darbiniekus, ka vienkāršāk būs likvidēt juridisko personu, nekā turpināt darbu," — piezīmēja Mitrofanovs.

Kāpēc par to nepadomāja Saeimas opozīcija — partija "Saskaņa", kura balsoja par likumu līdztekus "Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai? To skaidro Saskaņas deputāts Jānis Ādamsons:

"Mēs izskatījām tikai likumprojektu (atgādināšu, ka tas ir pilnīgi normāls), un to nepieciešamības gadījumā varam mainīt. Taču mēs nekādi nevaram panākt Tieslietu ministrijas sagatavotās anotācijas grozījumus."

Nelojālo meklējumi skolā

Mitrofanovs uzskata, ka daudz bīstamāki ir Izglītības likuma grozījumi, ko lobē izglītīas un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tajos ierosināts, pretēji spēkā esošajam Darba likumam, administratīvā kārtībā atlaist no darba pasniedzējus, kuri tiek turēti aizdomās par nelojālu attieksmi pret valsti. Pie tam nekur nav juridiski norādīts, kas ir "lojalitāte".

"Likumprojekts Saeimā vēl nav izskatīts, lai arī tas no Ministru kabineta nodots tā saucamajā budžeta paketē," — skaidro Mitrofanovs. — Tādā "paketē" parasti ir iekļauti likumi, kas tieši ietekmē Latvijas jauno budžetu. Tos pieņem gada beigās, turklāt ātri — nevis trīs lasījumos, bet gan divos. Taču acīmredzams, ka minētie Izglītības likuma grozījumi nav ne mazākajā mērā saistīti ar budžetu — tie iekļauti "paketē", lai tos apstiprinātu pēc iespējas ātrāk."

Mitrofanovs ir pārliecināts, ka tā ir Šadurska atriebība Krievu skolu aizsardzības štāba dalībniekiem. 2004. gadā ši organizācija ar savām plašajām akcijām neļāva ieviest apmācību latviešu valodā visās Latvijas skolās. Arī tolaik izglītības ministra krēslā sēdēja Šadurskis.

Pirmais trieciens jau ir izdarīts: Izglītības un zinātnes ministrija atteikusies pagarināt akreditāciju privātskolai Innova, kuras dibinātājs Boriss Zelcermans darbojās Štābā. Boriss Zelcermans stāsta:
"5. decembrī notiks tiesa: mēs iesūdzējām tiesā ministriju par netaisnīgo attieksmi pret mums, kas ar nesaprotamu ieganstu par to, ka mēs esot nelojāli valstij, atteicās pagarināt licenci. Kāds ir nelojalitātes pamats? Iespējams, tas, ka es reiz strādāju Krievu skolu aizsardzības štābā, vai kāds no mūsu dibinātājiem un vecākiem piedalījās "Nemirstīgā pulka" gājiena organizēšanā Rīgā 9. maijā?"

Tie, kuri ir nobijušies, jau ir zaudējuši

Par nākamo itin vienkārši var kļūt privātskola "Evrika", kuras vadītājs Jakovs Pliners arī strādāja Štābā, turklāt ir partijas "Latvijas Krievu savienība" loceklis. Pēc viņa domām, situācija ir sekojoša:

"Patiesībā viss sākās jau pirms gada: Izglītības likumā iekļāva rindiņu par to, ka skolotāja amatā var strādāt "pret Latvijas valsti lojāla" persona. Savukārt jaunais likumprojekts ir tikai nākamais pants vecajā dziesmā. Tagad vienkārši izstrādās shēmu, kas ļauj vienkāršak atlaist skolu direktorus un skolotājus pretēji jebkādiem likumiem."

"Man ir ļoti žēl skolu Innova. Ļoti labi saprotu, ka arī es varu iekļūt "nelojālo" sarakstos. Manai privātskolai "Evrika" nākamgad apritēs jau 25 gadi, un 2017. gadā tai gaidāma akreditācija. Vai man būtu no kaut kā jābaidās? Es jau esmu vecs vilks, no suņiem nebaidos. 70. gados strādāju izglītības sistēmā gan par mācību daļas vadītāju, gan direktoru, desmit gadus strādāju Izglītības ministrijā, esmu bijis arī Saeimas deputāts. Spēles noteikumus pārzinu. Un darbā stingri ievēroju likumu! Un es zinu galveno: tas, kurš ir nobijies, jau ir zaudējis. To nu par mums nevar apgalvot," — paziņoja Jakovs Pliners.