RĪGA, 3. oktobris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Jaunie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā ļauj slēgt jebkuru sabiedrisko organizāciju Latvijā par pretvalstisku (lasi – prokrievisku) darbību.
Likumprojekts jau ir saskaņots pirmajā lasījumā – par to vienbalsīgi nobalsoja visas Saeimas frakcijas. "Par" balsoja 88 deputāti, "pret" – tikai opozīcijas parstāve Jūlija Stepaņenko. Novembrī likumprojekts, iespējams, tiks pieņemts otrajā lasījumā, nākamā gada sākumā – trešajā un tiks izsludināts, ja to parakstīs prezidents.
Tieslietu ministrijā dzimušā likumprojekta tekstā pieminēta iespēja likvidēt reģistrētas organizācijas, kuru darbība vērsta pret valsti. Projekta anotācija precizē, kas ar to domāts.
Kā nejauši un viegli "sašķelt sabiedrību"
"Kad pavasarī apspriedām skandalozos Krimināllikuma grozījumus, kuluāros bija dzirdams, ka tie nav pēdējie soļi "drošības stiprināšanai", jāparādās arī dokumentam par sabiedriskajām organizācijām. Likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" nebija negaidīts. Viss norit pēc iepriekš sastādītā brīvību ierobežošanas plāna," – aģentūrai Sputnik pastāstīja Jūlija Stepaņenko, Saeimas deputāte, juriste un zvērināta advokāte.
Politiķi satrauc virspusējais formulējums anotācijā – "sabiedrības šķelšana".
"Šo šķelšanu viemēr ir bijis ļoti grūti pierādīt. Taču tagad to pārvērtīs par juridisku terminu un kritēriju jebkādu organizāciju darbību vērtējumam. Normālā sabiedrībā vienmēr ir dažādi viedokļi, tie skan atklāti, iespējamas diskusijas, apspriedes. Bet tagad cilvēks, kas atļausies diskutēt vai uzstāties pret "partijas ģenerālo līniju," automātiski tiks pasludināts par ienaidnieku," – uzsvēra Stepaņenko.
Deputāte atzīmēja, ka krievu un latviešu sabiedrības Latvijā dzīvo katra savā informācijas telpā. "Tas ir normāli, tāpat kā daudzās citās valstīs, kas veidotas uz demokrātijas principu pamata. Attiecībā uz medijiem jāsaka, ka latvieši ir pieraduši lasīt avīzes, klausīties ziņas radio un skatīties TV raidījumus savā valodā, bet krievi – savā," – skaidroja Sputnik sarunu biedre. – Taču anotācijā tas nosaukts par "dezinformācijas izplatīšanu." No jauna apstrīdams formulējums, viss ir ļoti subjektīvi. Kurš izlems, kas ir dezinformācija un kas – ne? Valdošo partiju līderi? Prezidents? Specdienestu darbinieki? Kaut kāda "cenzūras un propagandas komiteja"? Nav saprotams."
Latvija ir pārkāpusi diktatūras slieksni
Likumprojekta autori jauc jēdzienus "pretvalstiska" un "pret valdību vērsta" darbība, atzīmēja sabiedriskās organizācijas "Pilsoņu un nepilsoņu savienība" līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Krievu kopienas prezidents Vladimirs Sokolovs.
"Jebkurā demokrātiskā valstī var uzstāties pret valdošo partiju politisko darbību un pieņemtajiem likumiem. Taču tagad, ja kāda organizācija izlems sarīkot diskusiju medijos, tas tiks vērtēts, piemēram, kā informācijas kampaņa, provokatīvas darbības ar mērķi mainīt sabiedrības viedokli par demokrātijas vērtībām."
"Likuma mērķis ir pasargāt sabiedrību un valsti kopumā no bīstamām organizācijām, un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri ievēro likumu, nav ko baidīties," – saka viens no galvenajiem grozījumu lobētājiem, "Vienotības" deputāts Ainārs Latkovskis. Viņam piekrīt arī citi tautas kalpi, tostarp arī "Saskaņas" pārstāvji, kuri balsoja par likumprojektu.
Pie tam likumprojekta anotāciju redzējis ir tikai retais, uzskata Jūlija Stepaņenko.
"Bīstami ir arī tas, ka likumprojektā mēs varam izdarīt grozījumus, taču tā anotācijā, kas rakstīta ministrijas kabinetos, — ne. Likums to pat neparedz," – paskaidroja deputāte.
Viņa norādīja, ka likuma anotācijai ir nozīme tiesas strīdos, piemēram, gadījumā, ja tiks lemts kādas organizācijas liktenis, jo tieši anotācija skaidro likumdevēja gribas izpausmi.
