Rīga 15. augusts, Sputnik — Vadims Koroļovs. Šodien Latvijas pilsonis Beness Aijo ir motorizēto kājnieku bataljona kareivis neatzītajā Doņeckas Republikā, Agrāk karojis Luganskā, Krimā bijis Pašaizsardzības komandas loceklis. Latvijas varas iestādes vēlas atņemt viņam pilsonību un apcietināt, taču Beness ķircina Drošības policiju un savā Facebook lapā publicē arvien jaunus un jaunus attēlus ar ieročiem rokās.
Beness ir pārliecināts — kamēr viņš karo un ceļ sociālismu Donbasā, viņa biedri Latvijā, nepielietojot spēku, viņa vārdiem sakot, "gāzīs Latvijas prettautiski etnokrātisko režīmu". Un tad viņš varēs atgriezties. Nacionālboļševiks uzskata, ka iespējams, jāpaiet vairākiem gadiem, lai tas notiktu.
No Britānijas uz Lugansku
Rēzeknē dzimušais Beness Ajo pirms septiņpadsmit gadiem iestājies Ļimonova partijā un tic, ka komunisms reiz valdīs visā pasaulē un atdzims PSRS. Šis jautājums tad nu ir kļuvis par viņa mūža aicinājumu. Savas pārliecības dēļ, tāpat kā par piedalīšanos dažādās akcijās ne vienu reizi vien viņš ir saukts pie kriminālatbildības.
"Manā mūžā pret mani ierosinātas deviņas krimināllietas, četrās no tām esmu notiesāts. Trīs reizes esmu izcietis sodu Latvijas cietumos, vienu reizi — Holandē. Piektajā lietā ir iestājies noilgums, un tā ir anulēta, vēl par četrām krimināllietām mani meklē Interpols. Taču tās visas ir politiska rakstura lietas." — stāsta Beness Aijo.
Donbasā Beness Aijo ir nonācis ar Ļimonova partijas „Cita Krievija" atbalstu. Pirms doties turp viņš no Latvijas specdienestiem slēpies Londonā, kur strādājis un aktīvi darbojies politikas lauciņā, iestājies Lielbritānijas komunistiskajā partijā. Londonā viņš turpinājis izglītoties, rezultātā iegūstot maģistra grādu medicīnā, mikrobioloģijā (Latvijā viņš šo grādu ieguvis 2001. gadā Latvijas Universitātē).
Tikko aizsākās konflikti Ukrainā, Beness tūdaļ devās uz jauno „kaujas lauku".
- Aijo, kas jūs pamudināja doties uz Donbasu?
— Manuprāt, pašreizējā vēstures posmā uzcelt sociāli taisnīgu organismu, kas ar laiku varētu izaugt un izplatīties visā postpadomju teritorijā, iespējams tur, kur ir vissaspringtākā situācija no sociālā un nacionālā viedokļā. Šajā brīdī tāda vieta ir Donbasa. Mums, partijai "Cita Krievija", šis reģions šobrīd ir īstā vieta sociāli radošām izpausmēm. Tā ir vieta, kur šobrīd var mēģināt uzcelt sociālismu. Tieši tāpēc partijas "Cita Krievija" aktīvisti 2014. gadā vispirms piedalījās Krimas pavasarī un tikai pēc tam devās uz Donbasu.
- Ko jūs tur dārāt? Kā tieši noris sociālisma celšana?
— 2015. gadā es dienēju Luganskas milicijā — artilērijā un kājnieku bataljonā, kur nonācu ar partijas "Cita Krievija" organizētās starptautiskās brigādes kustības starpniecību. Mēs aizstāvējām Luganskas Tautas Republiku, tostarp aktīvi piedalījāmies Debaļcevas kaujās. Es biju izlūks, vēlāk — pašgājēju artilērijas vienības "Gvozdika" komandieris. Vēlāk manā pārziņā bija Kalašņikova ložmetējs. Ar pašgājēju artilērijas vienību uzbrukām Ukrainas smagajai tehnikai Luganskas stacijā un Debaļcevā pēc izlūkos iegūtas informācijas. Reizēm devāmies ceļā agri no rīta, apstrādājām vairākus objektus un atgriezāmies savā teritorijā vēlu naktī, bet citkārt dzīvojām noteiktās pozīcijās mēnesi vai ilgāk — dzīvojām teltīs, mežā, izbaudot visu tūrista ikdienas romantiku starp man tik mīļajiem dzīvniekiem un augiem, reizumis izbraucot uz apšaudēm. Reiz vienā no šādiem brīžiem, kad dzīvojām brīvā dabā, mūs nakts vidū pamodināja bataljona komandieris. Notēmējām ieročus pa norādītajām kordinātām un uzsākām kaut kāda pretinieku objekta apšaudi. Izrādījās, ka esam izpostījuši dārzu līdzās ēkai, kurā pulcējās augsta ranga ukraiņu komandieri, tas ir, nedaudz nošāvām greizi. Baiļu pārņemti, viņi izmetās no ēkas, iesēdās savās automašīnās un metās bēgt, taču tajā brīdī piebeidzām viņus ar mīnmetējiem.
- Briesmīgi… Bet tagad Luganskā viss ir klusi un mierīgi.
— Jā, 2015. gada februārī iestājās pamiers, tāpēc Luganskas lielgabali līdz šim klusē, tāpēc "Cita Krievija" daudzus aktīvistus nosūtīja uz Doņeckas Republiku, kur 2016. gada pavasarī situācija negaidīti strauji saasinājās visās frontēs.
Tā nu es šī gada aprīlī aizgāju rezervē LTR un iestājos kājnieku bataljonā Doņeckas Republikas armijā. Šobrīd mēs galvenokārt sargājam Doņeckas pilsētu no Kijevas, un mūsu pozīcijas atrodas sekojošos rajonos: Staromihailovka, Trudovskije, Jeļenovka, Spartaks utt. Es strādāju ar dažāda veida bruņojumu: ložmetējs, automāts, 82 mm mīnmetējs, granātmetējs, un piedalos pozīciju kaujās. Kijeva rupji pārkāpj Minskas protokolus un uzbrūk gan mūsu pozīcijām, gan civiliedzīvotāju apdzīvotajiem rajoniem. Viņi izmanto arī smago artilēriju, kas diametrā pārsniedz 100 mm. Mēs esam spiesti viņiem atbildēt, aizstāvot mierīgos iedzīvotājus un savus kareivjus.
- Kur jūs mitināties?
— Kā karavīrs mitinos kaujas pozīcijās vai poligonos, vai arī kara daļas teritorijā. Atrodoties pozīcijās, mēs dežurējam ierakumos un zemnīcās vairākas diennaktis no vietas, bet pēc tam atpūšamies diennakti teltīs vai mājiņās, pievēršoties saimnieciskajai darbībai: skaldām malku, uzkopjam apkārtni, strādājam āra virtuvē, zvejojam, lasām sēnes un ogas.
Šobrīd Luganskas un Doņeckas nodaļas pēc rotācijas no kaujas pozīcijām dodas uz poligoniem, kur mēs apgūstam kara zinības — šaušana mērķī, izlūkošana, ieroču salikšana un tīrīšana, darbs ar kompasu un karti. Komandieri lasa mums teorētiskās lekcijas un atstāsta dažādus gadījumus no savas dzīves. Mācības poligonos ir nepieciešamas, jo vienīgi profesionāla, labi apmācīta armija būs spējīga atbrīvot Kijevas okupētās Donbasa teritorijas — pašlaik to skaits sasniedz aptuveni septiņdesmit.
- Jūs tik mierīgi par to visu runājat… Latvijas varas iestādes sola jums brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat desmit gadiem par bruņotu darbību ārpus Latvijas.
— Jā. Es zinu, ka Latvijā ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar manu militāri politisko darbību Donbasā — "piedalīšanās karā Donbasā", "aicinājumi vardarbīgi cīnīties pret Latvijā pastāvošo varu", "aicinājumi ar spēku likvidēt Latvijas neatkarību", "Latvijas teritoriālās vienotības apdraudējums". Trīs pēdējās minētās lietas ir saistītas ar manu uzstāšanos mītiņos un intervijām Simferopolē, Luganskā un Doņeckā, jo latviešu rusofobo un etnokrātisko kliķi es salīdzinu ar Ukrainas fašistisko huntu. Latvijā pašlaik ir izveidojies tāds pat rusofobs un antikomunistisks režīms kā Ukrainā. Ļeņina pieminekļi pie mums ir iznīcināti, komunistiskā ideoloģija ir aizliegta un par komunistiskās simbolikas izmantošanu draud cietumsods. Latvijas hunta pilnībā atbalsta Ukrainas režīmu, atbalsta pret Krieviju vērsto sankciju paplašināšanu un regulāri piedalās NATO formāta mācībās Ukrainā. Latvijā ir strauji pieaudzis Aizsardzības ministrijai piešķirtais finansējums, kas esot nepieciešams aizsardzībai pret potenciālo agresiju no Krievijas puses.
2014. gada maijā Ukrainas Drošības dienests deportēja mani no Luganskas apgabala uz Latviju, kur pavadīju ieslodzījumā divus mēnešus. Tad Aleksandrs Borodajs, toreizējais Doņeckas Republikas premjers, paziņoja, ka man tiek piešķirta Doņeckas pilsonība.
- Tātad, jūs tomēr saņēmāt Luganskas vai Doņckas republikas pasi? Pilsonības un migrācijas dienestu šis jautājums ļoti interesē, lai jums atņemtu Latvijas pasi.
— Ziniet, labāk jautājumu par pasi pagaidām neskarsim. Es šurp esmu ieradies karot nevis atbraucis pēc pases. Lai viss notiek, kā tam jānotiek. Es dzīvošu Donbasā un dienēšu bruņotajos spēkos līdz mēs uzvarēsim, proti, attīrīsim Donbasu no huntas karaspēka un palīdzēsim draudzīgajiem ukraiņu darba ļaudīm ar vārdiem un lielgabaliem iznīcināt fašistisko Kijevas režīmu. Kad būsim uzvarējuši, es došos uz Latviju.
- Bet jūs taču iesēdinās!
— Es atgriezīšos pēc dažiem gadiem. Domāju, ka pēc uzvaras Donbasā, Latvijā, iespējams, arī jau būs izveidota normāla valdība, jo tur nemitīgi darbojas mani biedri — Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs, Andrejs Krasnijs, Alfrēds Rubiks, Tatjana Ždanoka, Jakovs Pliners, Aleksandrs Giļmans un citi kreisie aktīvisti. Ceru, ka viņiem izdosies gāzt prettautisko etnokrātisko režīmu Latvijā, kur astoņdesmit procenti iedzīvotāju neieredz savus varas pārstāvjus.
Latvijā Benesu ļoti gaida
Pagājušajā gadā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem par nelikumīgu piedalīšanos bruņotos konfliktos ārpus Latvijas, to finansiālu atbalstu, cilvēku vervēšanu, apmācīšanu un pārsūtīšana dalībai tajos.
Drošības policijā saka, ka Beness Ajo tūdaļ tiks apcietināts, tiklīdz nonāks tiesībsargu rokās. Viņš tiks saukts pie atbildības par nelikumīgu dalību bruņotā konfliktā ārpus Latvijas teritorijas.
Savukārt valsts Pilsonības un migrācijas dienesta preses sekretāre Santa Jonāte informē, ka tiek apsvērta iespēja atņemt Benesam Aijo Latvijas pilsonību. Visdrīzāk to izdarīt būs iespējams, tiklīdz tiks saņemta neapstrīdama informācija par to, ka viņš patiešām ir saņēmis kādas citas valsts pasi.
