18:47 14 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.0997
  • RUB70.4908
Lielāko Latvijas uzņēmumu reitings un padomju mantojums

Lielāko Latvijas uzņēmumu reitings un padomju mantojums

© Sputnik / Оксана Джадан
Latvijā
Saņemt īso saiti
742

Lielāko un ienesīgāko uzņēmumu saraksts norāda, ka reģiona valstis turpina sekmīgi ekspluatēt padomju mantojumu. Taču nākotne pieder tehnoloģiskā sektora kompānijām, kas negaida budžeta ubagdāvanas un eksportē lielāko daļu savas produkcijas.

RĪGA, 27. marts — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Laikraksts Dienas Bizness publicēja Baltijas valstu uzņēmumu TOP 100, ņemot vērā 2014. gada apgrozījumu. Par topa pirmo desmitnieku stāsta portāls rus.db.lv.

Līdera pozīcijas sarakstā ieņem koncerns Orlen Lietuva (Lietuva, naftas produktu vairumtirdzniecība). Pirmajā trijniekā atrodas arī Maxima LT (Lietuva, mazumtirdzniecība) un Ericsson Eesti (Igaunija, sakaru iekārtu ražošana).

Latvijas lielākais uzņēmums— Uralchem Trading (Latvija, mēslojumu vairumtirdzniecība) —ieņem ceturto vietu reitingā. Tam seko Tallink Grupp (Igaunija, pasažieru jūras pārvadājumi), Eesti Energia (Igaunija, enerģētika), Latvenergo (Latvija, elektroenerģijas ražošana), Rimi Latvia "(Latvija, mazumtirdzniecība), Maxima Latvija (Latvija, mazumtirdzniecība) un Lesto (Lietuva) elektroenerģijas sadale).

Laiku pa laikam Baltijas valstu nacionālās elites grasās iesniegt prasību Krievijai par okupācijas režīma nodarīto zaudējumu kompensāciju, taču lielāko un ienesīgāko uzņēmumu saraksts liecina, ka reģiona valstis turpina sekmīgi ekspluatēt padomju mantojumu. Šī reitinga priekšgalā atrodas Orlen Lietuva, jeb Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, tam seko elektroenerģijas piegādātāji Eesti Energia, Latvenergo un lietuviešu Lesto.

"Liels" — ne vienmēr nozīmē "vērtīgs"

Interesanti salīdzināt lielāko un vērtīgāko Latvijas kompāniju reitingus. Pirmajā apkopoti uzņēmumu apgrozījuma rādītāji, otrajā – sintētiskie aktīvu vērtības rādītāji un pašu kapitāla rentabilitāte. Abos gadījumos pirmo vietu ieņem Latvenergo. Tomēr apgrozījuma ziņā lielie mazumtirdzniecības veikalu tīkli Rimi Latvia (8. vieta Baltijā) un Maxima Latvija (9. vieta) nav iekļuvuši vērtīgāko Latvijas uzņēmumu sarakstā – pat ne pirmajā desmitā.

Metalurģijas rūpnīca. Foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Toties TOP-10 "padomju mantojums" redzams pilnā apjomā: gan eksporta uzņēmums Ventspils Nafta un Latvijas dzelzceļš, gan gāzes kompānija Latvijas Gāze un fiksēto sakaru operators Lattelecom, gan arī zāļu ražotājs Olainfarm.

"Ienesīgāko tops" parāda, uz kā balstās un kurp virzās Latvijas ekonomika.

Latvenergo peļņa ir sasniegusi augstāko punktu 2010. gadā — 1,452 miljardi EUR. Līdz 2015. gadam tā "notievējusi" līdz 1,067 miljardiem.

Šīs dramatiskas izmaiņas bija saistītas ar elektroenerģijas tirgus "atbrīvošanu", kas notika 2014.-2015. gadā un kļuva par Latvijas patērētāju rēķinu pieauguma iemeslu.

Latvenergo, elektroenerģijas pārdevējs un TEC īpašnieks, ar to neko nenopelnīja. Vēl vairāk, atrodoties biržā līdz ar lētas enerģijas ražotājiem no Norvēģijas, Latvijas uzņēmums zaudējis konkurētspēju.

"Faktiski tas radīja diskrimināciju piegādātāju tirgū, — atzina Latvenergo prezidents Āris Žīgurs. —Vinnē lētākais piedāvājums. Nopelna tie, kuriem ir minimālā pašizmaksa."

"Mūsu enerģija zaudē konkurencē ar konvencijas piegādātājiem. Mēs esam spiesti iepirkt "zaļo" enerģiju, kas apgrūtina mūsu darbību. Šī situācija neveicina ilgtermiņa investīcijas, jo ar tādu tirgus mehānismu nav iespējas nopelnīt," — viņš paskaidroja.

Tā kā Latvenergo var pārdot savu produkciju tikai lielākās slodzes laikā, jo pārējā laikā augsto cenu dēļ tai vienkārši nav pieprasījuma, diez vai ilgtermiņā var gaidīt šī uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Tāds pats liktenis tagad gaida Latvijas Gāzi, ko Latvijas valdība plāno sadalīt ne tikai pretēji tirgus loģikai un veselajam saprātam, bet arī ES direktīvai 2009/73/EC Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu". Direktīvas 49. pants („Jaunie un izolēti tirgi”) izslēdz Latviju, Igauniju un Somiju no sava lauka, kamēr nav izveidots ES sistēmas savienojums ar šo reģionu.

Tirdzniecība kā IKP dzinējs

"IKP pieaugumu 2015. gadā noteica galvenokārt patērētāju pieprasījums. Pieprasījuma pieaugums balstījās uz diezgan ātru algu pieaugumu. Paredzams, ka privātais patēriņš turpinās noteikt ekonomikas izaugsmi arī 2016. gadā" — norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Rūpniecība tautsaimniecības struktūrā ieņem tikai 16,6%. Vēl 10% dod tranzīts, 3,3% — lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tas ir viss Latvijas eksports, kas nekad nav pārsniedzis importu pēc neatkarības atjaunošanas. Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo tiek koriģēts ar aizguvumiem. Ne velti Latvijas vērtīgāko uzņēmumu skaitā atrodas Swedbank (2. vieta) un SEB Banka (8. vieta). Abas, starp citu, ir zviedru bankas.

"Uralchem" fenomens

2011. gadā par Latvijas lielāko uzņēmumu kļuvis Uralchem Trading  — Krievijas Уралхим meitas uzņēmums. Pēc minerālmēslojumu termināla uzbūvēšanas Rīgas ostā, kompānija ieņem vienu no vadošām pozīcijām gan apjoma, gan vērtības ziņā. Tās vērtība arvien turpina palielināties un pašlaik sasniedz jau 315 miljonus EUR.

Pēc neto apgrozījuma "Uralchem Trading" jau 2014. gadā vairāk nekā uz pusi apsteidza nacionālo konkurentu Latvenergo (1,135 miljardi eiro pret 741 miljonu). Tiesa, Latvijā samaksāto nodokļu summa atšķiras: 58,56 miljoni no Latvenergo pret 4,182 miljoniem no Uralchem Trading.

Baltijas valstu kompāniju reitingā Уралхим "meita" sacenšas ar zviedru Ericsson, kas organizējis sakaru iekārtas ražošanu Igaunijā. Latvijas iedzīvotāji var tikai ar skumjām atcerēties, ka kādreiz šajā nozarē līdera vietu ieņēma VEF, kas ražoja automātiskās telefona stacijas gan Padomju Savienībai, gan sociālistiskās sadraudzības valstīm.

Ražošanas apvienība ir pārvērtusies par tirdzniecības un ofisu teritoriju, VEFa inženieri ir kļuvuši par pamata speciālistiem tādos Latvijas uzņēmumos, kā "Latvijas Mobilais Telefons un Lattelecom.

Viņu zināšanas veido Latvijas postindustriālas ekonomikas pamatu, kurā ievērojamu vietu ieņem IT produktu piegādātājs Elko Grupa un tīkla tehnoloģiju un programmatūras izstrādātājs Mikrotīkls.

Šādu uzņēmumu darbības lauks ir visa pasaule, tā pamatā ir intelekts. Viņi neko nav ieguvuši no privatizācijas, negaida budžeta ubagdāvanas un eksportē lielāko daļu no savas produkcijas. Tas ir drošākais biznesa modelis valsts nākotnei.

Galvenie temati