RĪGA, 26. marts — Sputnik, Marina Petrova. LG akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma restrukturizāciju – līdz 2017. gada 3. aprīlim kompānija izveidos divus meitas uzņēmumus, kam būs savs īpašums un akcionāri.
Viena kompānija – sistēmas operators, kura aktīvos paliks maģistrālie gāzesvadi un Inčukalna gāzes krātuve. Otrs uzņēmums saņems lokālo infrastruktūru un nodarbosies ar tirdzniecību. Līdz 2017. gada nogalei pirmās kompānijas īpašnieku struktūrā nebūs neviena, kas strādā gāzes tirdzniecības jomā, piemēram, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" vai Latvijas kompānijas "Itera Latvija".
Pašlaik šīm kompānijām pieder 34% un 16% LG akciju. Gāzes monopolista akcijas pieder arī Marguerite Fund (28,97%) un Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%). Vēl 2,8% akciju pieder minoritāriem akcionāriem.
Jaunā padome tīri slauka
Ilgu laiku LG aktīvi pretojās Enerģētikas likuma grozījumiem. Restrukturizācijai vajadzēja pielikt punktu kompānijas monopolam: jaunajam uzņēmumam būs jānodrošina pieeja gāzesvadam ikvienam, kas vēlēsies pirkt vai pārdot gāzi. Pašlaik tā ir tikai LG prerogatīva.
LG vērsās pie Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, taču prezidents uzņēmumu neuzklausīja, un 22. februārī Enerģētikas likums stājās spēkā jaunajā redakcijā. LG pārstāvji paziņoja, ka jaunais likums pārkāpj privatizācijas līgumu, un tas var novest pie lietas izskatīšanas tiesā.
Taču pēc dažām nedēļām LG akcionāru padome atzina sakāvi karā par liberalizāciju un pieņēma lēmumu labprātīgi pāriet pie jaunā darba režīma. Lēmums tika saskaņots tūlīt pēc jaunās padomes apstiprināšanas.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paskaidroja žurnālistiem, ka to var apstrīdēt jebkurš minoritārais akcionārs, taču pašlaik uzņēmums vēlas līdz 2017. gada aprīlim veikt restrukturizāciju.
Tiesas darbi uz visām pusēm
LG preses sekretārs Vinsents Makaris norādīja, ka uzņēmuma acīs tas ir piespiedu lēmums. Daži padomes locekļi, piemēram, "Gazprom" pārstāvji balsoja "par", iebilstot tikai par jaunās kārtības neatbilstību privatizācijas dokumentiem.
"Mēs neesam mainījuši viedokli. Vienkārši likums ir pieņemts, un tas ir jāpilda, — Sputnik korespondentam pastāstīja Makaris. – Mūsu stratēģiskajiem akcionāriem un investoriem – "Gazprom" un vācu uzņēmumam – ir 1997. gadā noslēgtie līgumi par privatizāciju. Tajos minētas akcionāru tiesības vērsties Stokholmas Šķīrējtiesā gadījumā, ja viņi cieš zaudējumus. Es gan nezinu, vai akcionāri vērsīsies tiesā Stokholmā."
Viņš piebilda, ka tiesvedība varētu iekavēt restrukturizācijas procesu, kas pats par sevi būšot visai sarežģīts. Ja LG nepaspēs visu paveikt savlaicīgi, regulators Latvijā varēs uzlikt naudas sodu aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā.
Nav zināms, kā veidosies attiecības starp Latviju un "Gazprom", toties LG un valsts attiecībās ir izveidojušies sarežģījumi. Rudenī LG iesūdzēja tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, jo tā pieņēma lēmumu par to, ka gāzes uzņēmuma pienākums ir nodrošināt piekļuvi savai infrastruktūrai visiem, kas to vēlētos. Tātad, faktiski, regulators uzsāka liberalizāciju jau pirms atbilstošo grozījumu pieņemšanas Saeimā.
Gāzes uzņēmuma pretenzijas bija sekojošas: ja jau mums ir monopols (līdz 2017. gada aprīlim), gāzi tirgosim tikai mēs. Savukārt regulators iebilst: klientiem Latvijā ir tiesības pašiem izraudzīties piegādātāju, ja tas atrodas ārpus Latvijas teritorijas.
Gribētājs bija tikai viens – kompānija Latvenergo, kas plānoja iepirkt gāzi caur Lietuvu. LG prasība tiesā netika apmierināta, taču uz visiem Latvenergo lūgumiem "gāzinieki" atbildēja noraidoši.
Latvenergo un LG pēc kārtas vērsās pie regulatora ar lūgumu atrisināt konfliktu. Rezultātā dažas dienas pirms LG paziņojuma par labprātīgo restrukturizāciju pret uzņēmumu tika ierosināta administratīva prasība.
Brīvs, tātad lēts?
Lai nu būtu, kā būdams, tirgus liberalizācija notiks, un jau pēc gada Latvijas gāzes tirgus sāks dzīvot saskaņā ar jauniem likumiem.
Neskaidri ir tikai divi jautājumi: ar ko beigsies strīds LG un Latvijas starpā? Vai valstij nenāksies izmaksāt kompensācijas, kas galu galā, iespējams, tiks iekļautas tarifos, tātad, tieši iespaidos gāzes un apkures izmaksas?
Otrkārt, nav zināms, vai "Gazprom" potenciālie konkurenti varēs piedāvāt lētāku gāzi. Pirmajā jautājumā skaidrības nav – viss ir atkarīgs no LG akcionāru lēmuma. Toties par otru jautājumu diskusijas rit ne vienu gadu vien.
Atzīmēsim, ka gāzes tirgus liberalizācija ir Eiropas ideja, kas iekļauta Eiropas normatīvos. Liberalizācijai vajadzēja notikt jau sen, tostarp arī Latvijā.
"Galvenā priekšrocība – neatkarība no monopolista, kurš var diktēt cenas un lemt – piegādāt gāzi vai ne. Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā nozīmē brīvību un drošību. Ekonomikas likumi nosaka: jo lielāka konkurence, jo vairāk jākrītas cenām," — sarunā ar Sputnik atzina Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Vienotība").
Savukārt enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš paskaidroja, ka liberāla tirgus sistēmas ieviešanā ES interesē biznesa loģika, nevis piegāžu drošība.
"Kopš 90. gadu vidus Eiropas Savienība strādāja gan pie gāzes, gan elektroenerģijas tirgus liberalizācijas. Līdz ar to arī mēs pieņēmām juridisko sistēmu, kas attīsta ES iekšējo un ārējo tirgu. Loģika ir sekojoša: patērētājiem ir izdevīgas alternatīvās vai papildu piegādes," – viņš pastāstīja korespondentam.
No Latvijas drošības viedokļa "Gazprom" bija itin drošs piegādātājs — traucējumi nekad nav novēroti. Tiesa, Latvijai nekad nav bijis arī iespējas tirgoties par cenu.
"Patērētājs nekad nav varējis vienoties par cenu, jo bija viena piegādātāja monopols. No vienas puses, piegādes ir stabilas, no otras puses – Baltijas valstis bija uzticams "Gazprom" partneris. Latvijas gāzes patēriņš sastāda mazāk nekā 1% "Gazprom" kopējā apgrozījuma," – pavēstīja Āboltiņš.
"Baltijas valstīs vienmēr maksāja tik, cik "Gazprom" gribēja," – piebilda eksperts.
Taču LG monopolista stāvoklis ir norādīts šī uzņēmuma privatizācijas līgumā, un valdība vairākkārt atlika tirgus atvēršanu. Turklāt valstij nebija alternatīvu gāzes piegādes ceļu: Baltijas valstīm nebija gāzes pieslēguma ar Eiropu, toties ar Krieviju pieslēgums bija.
Laiki mainās, un pērn darbu sāka sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā, tika paplašināts gāzes vads starp Lietuvu un Latviju. Rezultātā valstī parādījās alternatīvas piegādes iespēja.
Nākotnē tiek plānots izbūvēt gāzes vadu starp Lietuvu un Poliju, un izvilkt to arī Latvijas un Igaunijas teritorijā. Eiropa jau ir paudusi atbalstu projekta līdzfinansēšanai. Pozitīvo pārmaiņu fonā Ekonomikas ministrija sāka darbu pie Enerģētikas likuma grozījumiem. To mērķis bija aprakstīt pāreju pie jaunās sistēmas.
"Gazprom" jaunās īpatnības
Noskaidrojās, ka jaunās iespējas nevar garantēt zemākas cenas. Sākotnēji Latvijai nāksies rēķināties ar to, ka "Gazprom" piegādēm ir tikai viena alternatīva – sašķidrinātā gāze, ko saņem Klaipēda. Tās cena ir atkarīga no situācijas tirgū, tāpēc var strauji un neprognozējami mainīties. Cena var būt atkarīga arī no Lietuvas un noteikta piegādātāja vienošanās.
"Brīvais tirgus ne vienmēr nozīmē, ka cenas kritīsies. Noteiktos apstākļos tās var pat pieaugt. Pašlaik cenas gāzes tirgū ir ļoti labas, un "Gazprom" pakāpeniski samazina savas cenas, kas tiek piedāvātas Baltijas valstīm," – pastāstīja Reinis Āboltiņš.
Viņš uzskata, ka liberalizācijas mērķis nav izspiest "Gazprom" no Latvijas tirgus. Krievijas kompānija saglabās savu vietu Latvijā, tikai tirgosies saskaņā ar jauniem principiem. Piemēram, Krievijas uzņēmums varētu pamest restrukturizēto LG un tirgot gāzi kā viens no brīvā tirgus dalībniekiem, nevis nodarboties ar gāzes transportēšanu.
Āboltiņš uzskata, ka tieši par to, iespējams, vienojušies "Gazprom" pārstāvji un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
"Gazprom" būs viens no galvenajiem pārdevējiem. Protams, LG nonāks visai sarežģītā situācijā, jo pēkšņi kļūs par "Gazprom" konkurentu," – vēstīja eksperts.
Jaunie riski
No jauno gāzes tarifu (tātad arī apkures tarifu) izveides ir atkarīgas jaunās – no juridiskā viedokļa – infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas. Pēc restrukturizācijas gāzes transportēšanas jomā strādās divi uzņēmumi nevis viens, kā tas bija līdz šim.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka tas ir neloģiski un dārgi."Visiem ir zināms, ka sistēma kļūst dārgāka, pieaugot tās sarežģītības līmeniem. Valdošās koalīcijas piedāvātie LG sadales principi izmaksās par vairākiem miljoniem dārgāk nekā gadījumā, ja mēs sekotu ES direktīvu burtam un garam. Pašlaik LG tiek sadalīta, un no infrastruktūras tiek nogriezti garšīgākie kumosiņi – maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns," – viņš paskaidroja Sputnik.
Pēc Zariņa vārdiem, vēlāk iespējams "visgaršīgākā kumosiņa" – Inčukalna gāzes krātuves pārdošanas risks.
Jāņem vērā arī transportēšanas tarifu maiņas varbūtība atbilstoši jaunajiem gāzes tirdzniecības apjomiem. Pie mums tie krītas, piemēram, ēku energoefektivitātes celšanas rezultātā (tas ir, ēku apkurei nepieciešams mazāks gāzes apjoms).
"Pēc gāzes tirgus liberalizācijas nāksies noteikt jaunos tarifus. Pašreizējo tarifu aprēķinā ņemts vērā agrākais apjoms — 1,7 miljardi kubikmetru, bet jaunie, domājams, nesasniegs ne 1,3 miljardus kubikmetru. Starpība sastāda aptuveni 30%.
Tas nozīmē, ka proporcionāli augs infrastruktūras ekspluatācijas tarifi. Mēs nezinām, vai gāzes tirgus liberalizācijas rezultātā gāze Latvijā kļūs lētāka, taču infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas pie mums noteikti augs par 20-30%," – uzskata Zariņš.
