15:21 20 Oktobris 2017
Rīga+ 10°C
Tiešraide
Radio stacijas darbība . Foto no arhīva

Mirt negribējās nevienam: dzīvi rotā ne tikai televizors

© Flickr/ curtis.kennington
Latvijā
Saņemt īso saiti
172

Sarunās par plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz auditoriju politiķu un eksperti īpaši uzsver televīzijas ietekmi. Socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veikto aptauju rezultāti liecina: Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū starp informācijas avotiem otro vietu pēc televīzijas ieņem radio.

RĪGA, 20. feb – Sputnik, Marina Petrova. Populārākās radio stacijas: Latvijas radio 4 (20%), SWH+ (11%) un Latvijas radio 2 (2%). Kompānijas TNS Latvija reitinga dati liecina, ka populārākās krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir tādas stacijas, kā Latvijas radio 4 (4,7%) un Baltkom (1,3%, dzirdams daļā valsts teritorijas). Pārējās piedāvā izklaidi: mūziku un sarunu šovus.

Politiķi iedomājās par radio Ukrainas krīzes karstākajā periodā. Latvijas televīzija saņēma dotācijas – pusmiljonu eiro krievvalodīgās auditorijas piesaistīšanai, savukārt Latvijas radio tika piešķirti nedaudz vairāk kā 200 tūkstoši eiro. Naudu viņi solīja iztērēt portāla lsm.lv reklāmai un Latvijas radio 4 satura uzlabošanai, taču nekādi jauni raidījumi netika veidoti.

Rīgā līdera pozīcijas pieder Latvijas radio 4.

Paula Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks uzskata, ka latviešu politiķi ignorē krievu plašsaziņas līdzekļus Latvijā un tie politiskajā procesā nepiedalās.
"Latvijas radio 4 ir sadzīvisks raksturs. Tas sniedz noderīgu, nevis politisku informāciju. Viens no maniem studentiem pirms gada veica Latvijas radio 4 raidīto ziņu pētījumu Ukrainā notiekošās drāmas aspektā un nonāca pie secinājuma, ka ziņas ir daudzveidīgākas nekā Latvijas radio ēterā latviešu valodā," – stāsta Kruks.

Informatīvā stacija krievu valodā radio Baltkom, kas darbojas Latvijas koncerna Mix Media Group struktūrā līdz ar vairākām izklaides stacijām (MIX FM, MIX FM Dance un Jumor FM), pieder vietējam kapitālam.

"Reitings liecina, ka šo radio staciju auditorija ir niecīga – to klausās elitārās aprindas Rīgā un daudzi latvieši. Baltkom ir labas diskusiju pārraides, kurās tiek apspriesti nozīmīgi jautājumi. Radio stacija izmanto dažādus informācijas avotus un piedāvā daudzveidīgus viedokļus. Atšķirībā no Latvijas radio, Baltkom politiķiem uzdod viltīgus jautājumus, norāda uz pretrunām," – atzīmē Kruks.

Izklaide ir izdevīgāka

Otrs populārākais informācijas avots – radiostacija SWH+, kas strādā grupas SWH ietvaros līdz ar citām izklaides stacijām (Radio SWH, Radio SWH Rock, Radio SWH Gold, Spin FM). Vienīgais informācijas avots šeit ir ziņas.

No 2007.gada strādā stratēģiskais investors – īru mediju koncerns Communicorp Group Ltd., taču latviešu plašsaziņas līdzekļi informē, ka pērnā gada rudenī  Radio SWH "izpircis investors". Radio jaunie īpašnieki ir Jānis Šipkēvičs, radiostacijas komercdirektors Filips Rubenis un stratēģiskais investors – igauņu konglomerāts Cinamon Holding.

"Patreizējos reklāmas tirgus apstākļos būtu grūti iedomāties, ka šis bizness varētu nest peļņu. Pārāk liels ir tirgus dalībnieku skaits. Būtu loģiski, ja krīzes apstākļos tie apvienotos konglomerātos vai tīklos, kā tas notiek ar televīziju vai presi, taču ne ar radio stacijām," – spriež Kruks.

Preses produkcijas konsolidācija

Atšķirībā no mierīgā radio tirgus, krievvalodīgo preses izdevumu tirgū valdīja vētra. Tikai pirms pieciem gadiem valstī strādāja izdevniecība Fenster, kuras akciju kontroles pakete piederēja Andrejam Kozlovam, un Petit, kuras akciju kontroles pakete piederēja Aleksejam Šeininam. Abas izdevniecības radās uz avīzes "Padomju jaunatne" drupām, abas strādāja vienā segmentā un bieži dublēja konkurenta izdevumus. Fenster izdeva dienas avīzi "Vesti segodņa" un iknedēļas izdevumu "Vesti". Petit izdeva iknedēļas avīzi "Subbota" un dienas avīzi "Čas", kā arī vairākus desmitus specializēto avīžu un žurnālu.

Tika izdotas arī divas dienas avīzes – "Telegraf", kas piederēja baņķierim Valērijam Belokoņam, un "Biznes& Baltija". Holdinga Baltijas mediju alianse (reģistrs CrediWeb liecina, ka tas pieder Latvijas pilsonim Oļegam Solodovam un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam) struktūrā sekmīgi strādāja iknedēļas avīze "MK Latvija" — vienīgais preses izdevums, kam gandrīz bez zaudējumiem izdevies pārvarēt krīzi. Iepriekšminētais SKDS pētījums liecina, ka tas ieņem pirmo vietu preses izdevumu vidū – tas ir kļuvis par galveno informācijas avotu (23%).

No pārējām avīzēm tirgū palikusi tikai viena – "Vesti Segodņa", kuras redakcijā strādā četru izdevumu štats (tiesa, tas gan ir samazināts). SKDS liecina, ka šis izdevums ir kļuvis par galveno informācijas avotu 15% krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju.

"Latvijā auditorija samazinās. Mūs lasa arvien mazāk. Krievvalodīgie lasītāji ātrāk pāriet pie digitālajiem informācijas avotiem nekā latviešu lasītāji. Piemēram, portāls "Vesti" pašlaik lasītājiem šķiet ērtāks nekā lielāko latviešu avīžu – "Diena" vai NRA portāli," – skaidro Sergejs Kruks.

Pašlaik avīze "Vesti" strādā holdinga Izdevniecības nams Vesti SIA struktūrā kopā ar žurnālu "Telegraf" un citiem izdevumiem. 2013. gadā nodibinātā izdevniecība pieder vienai personai – Ludmilai Kalašņikovai. Viņai pieder arī citas kompānijas; daudzas no tām, tāpat kā Izdevniecības nams Vesti SIA, ir reģistrētas turpat, kur reģistrēts arī Krievijas iedzīvotājam Eduardam Janakovam (starp citu, liela krievu uzņēmēja un bijušā Valsts Domes deputata vārdabrālim) piederošais uzņēmums. Viņš tiek pieminēts, tiklīdz sākas saruna par vietējo plašsaziņas līdzekļu iegādi no krievu investoru puses, avīžu tālāko centralizāciju un lēnu agoniju. Neviens nav oficiāli apstiprinājis Janakova darbību izdevniecību  biznesā.

Krievijas periods

Krievu plašsaziņas līdzekļu agonija Latvijā sākās no "Telegrāfa" – 2009. gadā Valērija Belokoņa izdevumu, iespējams, pārņēma Oļegs Stepanovs, biznesmenis no Ventspils. Pēc tam avīze nokļuva krievu uzņēmēja Vladimira Antonova rokās, kurš to pazaudēja vēlāk, kad sabruka ar Antonovu saistītās bankas – Snoras Lietuvā un Latvijas Krājbanka. Tā nu avīze nokļuva noslēpumaino Krievijas iedzīvotāju rokās. Presē tika pieminēts arī bijušais Krievijas Senāta loceklis Andrejs Molčanovs un baņķieris Artūrs Jeresjko no Latvijas.

Sergejs Kruks norāda, ka investori no Krievijas, iespējams, interesējušies par ietekmes instrumentu iegūšanu, taču pašlaik "ar krievu avīzi var tikai mušu nosist."

"Vienīgie, ko avīze patiešām var ietekmēt ir partijas "Saskaņa" elektorāts. Krievu avīzēm tikai izdevās konsolidēt krievu elektorātu, tāpēc mums ir tikai partija "Saskaņa", kas strādā valsts parlamentā. Atverot jebkuru preses izdevumu krievu valodā, pirmajā vietā ieraugām pozitīvi atainotu Nilu Ušakovu," – uzskata eksperts.

Viņš norāda, ka mūsdienās avīzes var ietekmēt lasītājus, taču ne politiķus.

Krievu valodā iznākošo preses izdevumu tirgus tiek dalīts jau vairākus gadus. Pēc vairākkārtējas pārkārtošanās, pirkumiem un pievienošanas darījumiem investori no Krievijas ir sadalījušies vairākās grupās. "Vesti segodņa" un "Telegraf" (tagad tas ir žurnāls) nāk klajā Izdevniecības namā Vesti. Avīžu "Čas" un "Biznes&Baltija" vairs nav. Izdevniecība Petit, kas agrāk izdeva lielāko daļu izdevniecības Vesti avīžu, ir pārdēvēta – pašlaik "Suplicating Estate SIA" atrodas likvidācijas stadijā. Likvidēta ir arī Petits Media, kurp savulaik pārcēlās lielākā daļa Petit izdevumu — avīzes "Subbota" un "Čas".

Avīze "Subbota" saskaņā ar SKDS datiem popularitātes ziņā ieņem trešo vietu krievvalodīgo lasītāju vidū, to pieminējuši 8% aptaujāto. Savukārt kompānija TNS Latvia norāda, ka populārākie izdevumi (izņemot specializētos izdevumus) ir "Vesti" (katru numuru lasa aptuveni 8 cilvēki), "Subbota" (5 cilvēki), "Vesti Segodņa" (4 cilvēki).

"Manuprāt, ideoloģiskā līnija tajās ir vienāda. Visas šīs avīzes īpaši lielu nozīmi piešķir noderīgajai informācijai. "MK-Latvija" ir populārāka, pateicoties plašajam sadzīviskās informācijas klāstam, — stāsta Sergejs Kruks. – Krievu žurnālistiku varam dēvēt pat mazā cilvēka žurnālistiku."

Pēc temata

Nils Ušakovs: Valsts valodas centrs pret Facebook
Der Standart: valodas jautājums Latvijā dzīvojošos sašķeļ, bēgļi - satuvina
Rīgas dome arī turpmāk publicēs informāciju krievu valodā
Latviešu valoda pasaules kartē

Galvenie temati

  • Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

    "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne paziņojusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ogļu tranzīts cauri Latvijai ir ievērojami mazinājies, taču ostu sniegtā statistika to neapstiprina.

    7
  • Padomju zinātniski pētnieciskā stācija Vostok Antarktīdā

    Antarktīda ir ģeopolitikas ekspertu uzmanības centrā. Dažas valstis cenšas paplašināt savu ietekmes sfēru pirms, iespējams, tiks grozīts starptautiskais līgums par apkārtējās vides aizsardzību sestajā kontinentā. Krievija un Ķīna ir izvirzījušās priekšgalā.

    9
  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins

    Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārsteidzis RT un Sputnik darbinieku talants un drosme. Viņš apsolīja nekavējoties sniegt simetrisku atbildi ASV darbībām pret Krievijas medijiem.

    10