A.S. Puškina vārdā nosauktā Valsts Krievu valodas institūta zinātniskais prorektors uzskata, ka krievu valodas izplatība ārvalstīs ir nepieciešama. Viņš ir pārliecināts, ka nākotne pieder bilingvālajam principam. Savu viedokli viņš pauž intervijā Regīnai Hohlovai.
— Programma "Krievu valodas vēstnieki" ir noslēgusies, brīvprātīgie ir atgriezušies Maskavā. Varam apkopot šī posma rezultātus. Kas ir izdevies, kas — ne?
— Konkrētus efektivitātes rādītājus pirmā gada rezultātiem nenoteicām. "Krievu valodas vēstnieki" ir pirmais precedents. Šoreiz uz ārvalstīm vedām nevis diplomētus pasniedzējus, bet gan jauniešus; dažiem no viņiem pat nav filoloģiskās izglītības. Mēs visai pasaulei gribējām parādīt Krievijas jauno, izglītoto seju.
Brīvprātīgo mērķis nebija iemācīt krievu valodu – dažu dienu laikā tas nav iespējams. Viņiem bija jārada interese par Krieviju, jānodemonstrē mūsu draudzīgā un mūsdienīgā attieksme. Tikai nedaudzi cilvēki sāk mācīties kādu valodu tikai tāpēc vien, ka patīk tās skanējums. Pacietības pietiks tikai dažām nodarbībām, ja cilvēks neinteresējas par valsti un tās kultūru vai nav nolēmis apgūt valodu praktisku apsvērumu dēļ.
Jauniešus uz ārvalstīm vedām, lai parādītu; krievu valodu ir vērts mācīties. Pie mums ir apolitiski jaunieši, kas gatavi dialogam. Viņi ir Krievijas nākotnes seja. Mēs negaidījām īpašu apmeklētāju pieplūdumu izglītībai krievu valodā veltītajā portālā. Mēs vēlējāmies vienkārši likt pamatus jaunai krievu valodas popularizācijas tendencei.
Agrāk uz ārvalstīm devās pieredzējuši zinātnieki ar lekciju ciklu. Tas ir lielisks instruments, taču pašlaik tas vairs nav pietiekami efektīvs. Mūsdienu pasaule atbrīvojas no hierarhijas un parādību sakārtotības. Ir nepieciešami mūsdienīgi, mobili instrumenti. Mūsdienu pasaulē ir sākušās izglītības procesa pārvērtības. Pašlaik izglītību iespējams iegūt jebkurā zemeslodes vietā.
— Līdz ar to jums droši vien nākas domāt par krievu valodas pasniedzēju tālāku izglītošanu.
— Krievu valodas skolotāju vajadzībām esam izveidojuši portālu. Tagad cenšamies panākt, lai tas tiktu izmantots. Nepietiek vienkārši parādīt pasniedzējiem vietnes adresi. Nepieciešama skolotāju tālāka sagatavošana. Šim nolūkam esam izstrādājuši vairākus kursus.
Krāsas nekaro, karo nokrāsas.
— Kā jūtas krievu valoda Baltijas valstīs?
Ja jūs aizliedzat cilvēkiem runāt viņu dzimtajā valodā, to nav iespējams uzskatīt par uzticības pilnu dialogu valdības un sabiedrības starpā. Krievija ir daudznacionāla valsts. Tatarstānā un Jakutijā cilvēki runā gan krievu, gan vietējā valodā. Kazaņā vairākās sākumskolas klasēs bērni mācās dzimtajā valodā. Tas nepieciešams skolēnu nacionālās identitātes saglabāšanai.
— Vai politiskais konteksts ietekmē krievu valodas normas?
Iespējams francūžiem nepatīk, ka krievu valodā valsts galvaspilsētas nosaukumā ir skaņa "ž". Taču viņi neprasa, lai mēs nosaukumu izrunātu tā, kā pieraduši viņi — "Пари́".
Krāsas nekaro, karo nokrāsas. Zaļā no zilās atšķiras, toties salātu krāsa ar zaļo "kašķēsies". Tāpat notiek ar valodām, tomēr Eiropas pieredze liecina: lielā mājā, kurā dzīvo vairākas tautas, bilingvālais princips uzvar.
