23:54 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
SDG Klaipedos nafta

Amerikāņu kompānijas nepārdeva Lietuvai SDG

© Foto: Rekvizitai.lt
Baltijā
Saņemt īso saiti
37

Pērn Lietuvas kompānijas nopirka divas SDG partijas no ASV, taču šogad amerikāņu gāze līdz Baltijai nenonāca, ASV kompānijām prioritārāks ir Āzijas tirgus, kurš apjomu un augsto cenu ziņā ir daudz ienesīgāks.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Lietuva šogad nav iegādājusies nevienu ASV sašķidrinātās dabasgāzes partiju, visas 19 partijas bija no Norvēģijas, paziņoja SDG termināla operatora — Klaipedos nafta — pārstāve. ASV SDG importa perspektīvas Vašingtonā apspriedīs Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns, vēsta kurier.lt.

Pēdējā šajā gāzes gadā (beidzas septembrī) sašķidrinātās dabasgāzes krava ieradīsies Lietuvā 25. septembrī. Gāzes partija, kura iegādāta no Norvēģijas kompānijas Equinor (bijusī Statoil), paredzēta gāzes tirdzniecības uzņēmumam Litgas, to piegādās gāzes kuģis Arctic Princess.

Šajā gāzes gadā Klaipēdas termināls kopumā pieņems 19 gāzes kuģus. No tiem 10 ir liela apjoma kuģi, kuri piegādājuši gāzi termināla krātuves kuģim, un 9 maza apjoma gāzes kuģi. Kopumā šajā gadā Lietuvai tiks piegādāti 1,362 miljoni kubikmetru SDG, no kuriem 52 tūkstoši kubikmetru tiks pārkrauti maza apjoma gāzes kuģos. Visa gāze piegādāta no Norvēģijas.

Nākotnes SDG piegādes jautājumu no ASV Klaipēdas terminālam ar amerikāņu partneriem apspriedīs Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns, kurš devis uz Vašingtonu.

Lietuva ministrs tiksies ar ASV Valsts departamenta un Enerģētikas lietu departamenta pārstāvjiem, LNG Allies organizācijas pārstāvjiem, kura apvieno Amerikas SDG eksportējošās kompānijas. Tāpat Vašingtonā ministrs piedalīsies Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) forumā, kurā apspriedīs enerģētiskās drošības jautājumus.

"Galvenie tikšanās temati ir enerģētiskā drošība un SDG importa iespējas reģionā. (…) ASV aktīvi sāk attīstīt jaunas SDG eksporta jaudas, kuras jau no nākamā gada palielinās ASV sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājumu, savukārt nākotnē tas varētu pavērt jaunas SDG piegādes iespējas reģionā caur Klaipēdas terminālu," norādīja ministra preses sekretāre Aurēlija Vernickaite.

Novatech iesākusi dabasgāzes sašķidrināšanas rūpnīcas Jamala SDG ceturtās kārtas celtniecību
© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirmā amerikāņu SDG partija ieradās Lietuvā pērn. Jūnijā Lietuvas kompānija Lietuvos duju tiekimas (LDT) parakstīja līgumu par 140 tūkstošu kubikmetru SDG piegādi ar Cheniere Marketing International, kura ietilpst amerikāņu enerģijas kompānijā Cheniere Energy, kurai pieder Sabine Pass termināls Luiziānā. Piegāde notika augustā.

Otrā amerikāņu SDG partija ieradās Lietuvā 2017. gada 30. septembrī. Šoreiz gāzi no Amerikas eksporta termināla Sabine Pass Lietuvas kompānijai Lietuvos duju tiekimas atveda gāzes piegādes kompānija Gas Natural Fenosa. Tās gāzes kuģis Valencia Knutsen piegādāja apmēram 140 tūkstošus kubikmetru gāzes — apmēram tāds pats apjoms bija pirmajai Amerikas SDG partijai.

2018. gada aprīlī Lietuvas gāzes tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas (LDT), Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla operators Klaipedos nafta un amerikāņu Freeport LNG parakstīja nesaistošo vienošanos par SDG piegādēm. Sadarbības memorandā, kuru kompānijas noslēdza Vašingtonā, norādīti pušu nolūki informācijas apmaiņā par SDG terminālu darbību un tirgus stāvokli abās valstīs. Vai pastāv skaidras vienošanās par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un par kādiem apjomiem ir runa, puses nolēma neatklāt.

Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura pa tiešo pērk SDG, jo tās rīcībā ir peldošs termināls Independence, kura īre valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai gūtu iespēju pretendēt uz ES finanšu palīdzību kuģa- gāzes krātuves izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt SDG termināla Independence atzīšanu par reģionālu. Taču vienoties ar divām citām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās, tādēļ viss finanšu slogs par termināla uzturēšanu un apkalpošanu gulstas uz Lietuvas pleciem.

Visi gāzes patērētāji 2017. gadā samaksāja ap 88,5 miljoniem eiro nodokli par termināla uzturēšanu.

Lietuva meklē iespējas samazināt SDG termināla uzturēšanas izdevumus, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos valstī un termināla uzturēšanas sloga pieaugumu, sevišķi tas skar lielākos patērētājus, tādus kā, piemēram, minerālvielu rūpnīcu Achema un elektroenerģijas ražotāju Lietuvos energijos gamyba.

Ar mērķi minimizēt termināla uzturēšanas izdevumus Lietuva pat sākusi pārdot daļu no SDG apjomiem ne lietuviešu vai latviešu patērētājiem, bet gan Lielbritānijai, izmantojot cenu svārstības tirgū.

Lietuva neatklāj cenu, kādā tā iegādājas SDG, taču nesen kompānijai Litgas izveidojās SDG pārpalikums, kuru tā pārdeva izsolē. Gāzes biržas operators GET Baltic paziņoja, ka cena sastādīja ap 280 dolāriem par tūkstoti kubikmetru.

Gazprom 2017. gadā novērtēja vidējo gāzes piegādes vērtību Baltijai 162 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru. 2018. gadā vērtība netika nosaukta, taču vidēji piegādēm uz tālajām ārzemēm Gazprom degvielas cena palielinājās par 15%. Ja pieņem, ka arī piegādēm uz tuvajām ārzemēm cena palielinājusies proporcionāli, tas nozīmē, ka viena tūkstoša kubikmetru cena 2018. gada pirmajā pusgadā Baltijai sastādīja apmēram 185 dolārus. Tas ir par 34% lētāk, nekā biržā pārdotā Lietuvas SDG vērtība.    

Pēc temata

ASV Enerģētikas ministrija grasās saukt pie atbildības Krieviju
Naftogaz pastāstīja par Ukrainas zaudējumiem "Ziemeļu straumes 2" projekta dēļ
Uzņēmējs no Krievijas atvēris SDG elektrostaciju Latvijā

Galvenie temati