Savu teju vai sensacionālāko sentenci par Krievijas un Vācijas sadarbību enerģētikā (kas burtiski uzspridzināja medijus Austrumeiropā) ASV prezidents Donalds Tramps izteica pēc pārrunām ar iepriekšminētās sadarbības ļaunāko ienaidnieku, atgādināja RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.
Pēc tikšanās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, ASV prezidents paziņoja: ASV nepatīk, ļoti nepatīk tas, kā vācieši tērē savu naudu. Arī viņam pašam tas nepatīk. Un vispār, "par lielu nelaimi vācu tautai, Vācija ik gadus maksā par savu enerģiju miljardiem un miljardiem dolāru Krievijai, (..) un es varu jums teikt, ka vāciešiem tas nepatīk", apgalvoja Tramps. Tomēr ASV neieviesīs nekādas sankcijas pret kompānijām, kas piedalās projektā "Ziemeļu straume 2".
Pats labākais ir tas, ka viss Savienoto Valstu prezidenta teiktais ir tīra patiesība. Nepiekasīsies.
Gan tas, ka amerikāņiem nepatīk, kā vācieši tērē savu naudu (katru dolāru, kas pagājis garām viņu makam vai kontam, amerikāņi uzskata teju vai par personīgu pāridarījumu).
Zināmā mērā patiesība ir arī vārdi, ka vāciešiem tas nepatīk.
Vismaz tiem "vācu varasvīriem" politikā, lobijos, medijos utt., kas saistīti ar tā saucamās atlantiskās solidaritātes struktūrām, starp citu, ieskaitot arī Frau Kanzlerin Angelu Merkeli – "atkarība no Krievijas" viņiem nemaz nepatīk. Taču politiķi bieži vien spiesti darīt to, kas vajadzīgs, nevis to, kas viņiem patīk.
Tā nu par lielu nožēlu Vācijas atlantiem ir iznācis, ka Krievijas gāze Vācijas ekonomikai ir ļoti vajadzīga.
Tā sakot, nākas paciest
Taisnība arī tas, ka Vācijai negribas "maksāt miljardiem dolāru" (lai arī diezin vai pat Tramps pats saprata, cik precīzi trāpījis mērķī). Viņa nevēlas maksāt dolāros, tāpēc ar "Eiropas priekšnieka" Žana Kloda Junkera muti iesaka vismaz daļu maksājumu veikt eiro. Krievijas Federācija gan pašņukstēs uz savu iekšējo dolāru lobētāju pleca, taču diezin vai varēs noraidīt Vācijas un visas Eiropas lūgumu.
Arī tas, ka amerikāņi nenoteiks nekādas sankcijas kompānijām no trešajām valstīm, kas piedalās projektā Nord Stream 2, nav nekāda sensācija.
Atgādināsim, kāpēc tā.
Nekā īpaši sarežģīta nav: jebkurš lēmums ir novērtēto faktoru summa, kam pievienots vai atņemts tā pieņēmēju voluntārisms.
Kā jau iepriekš teicu, Krievijas gāze Eiropai, pareizāk sakot, tās rūpniecības klasteram ziemeļrietumos ir vitāli nepieciešama. Pamatojums ir vienkāršs, pat varētu teikt – matemātisks: klastera produkcija var būt konkurētspējīga globālajā tirgū tikai ar relatīvi lētas enerģijas palīdzību. Kas būs šīs lētās enerģijas avots, kam tas pieder un vai tā apkaimē neapspiež gejus – tie ir sekundāri jautājumi. No daudzu parametru viedokļa (protams, izņemot tikai visā pasaulē slaveno vācu kvalitāti) Eiropas rūpniecības produkcija piekāpjas konkurentiem Ķīnā un ASV. Gan vienā, gan otrā valstī nodokļu un sociālā nasta ir daudz mazāka, lētāks darba tirgus, zemāki sociālie izdevumi.
Ziemeļeiropas rūpniecības klasters gūst uzvaru globālajā tirgū tikai pateicoties kvalitātei, reputācijai un augstai energoietilpībai enerģijas zemās cenas apstākļos (tostarp arī iekārtu energoietilpībai: roboti "ēd" daudz mazāk nekā, atvainojiet par cinismu, kaut kādi meksikāņi Tesla rūpnīcā). Un šo relatīvi lēto enerģiju vāciešiem nevar nodrošināt nekādi "aizvietojošie SDG apjomi" – tikai cauruļvadu gāze.
Taču vai tad tas varētu apturēt amerikāņus ar Donaldu Trampu priekšgalā?
Protams, ne. Drīzāk jau otrādi – rodas azarts. Vienmēr ir patīkamāk iekarot, ja iekarojamais iebilst.
Taču pēdējā gada laikā pasaules enerģētiskajos tirgos parādās arī "citi faktori". To vidū viens no demonstratīvākajiem un iespaidīgākajiem ir līnija "Jamal SDG", kas pat ārēji atstāj patiesi kolosālu iespaidu.
Visiem ir skaidra vienkārša lieta. Pat gadījumā, ja ar milzīgiem politiskajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem, ar "dāņu un visvisādu tur zviedru" palīdzību vāciešus izdosies piespiest atteikties no cauruļvada, rodas jautājums: kurp novirzīsies Krievijā iegūtā gāze?
Pareizi, uz SDG. Labi vēl, ja tā būs tikai Ķīna. Bet vai, piemēram, kāds var neļaut "Gazprom" uzbūvēt kādu "Baltika SDG" netālu no Pēterburgas, tāpat kā to izdarīja "Novatek" Jamalā? Tad "Gazprom" itin labi varēs tirgot biržās SDG un kaitēt amerikāņu biznesam?
Tātad zaudējumi, ko nesīs Krievijas cauruļvadu gāzes bloķēšana, tostarp arī politiskie, ne tikai ekonomiskie zaudējumi vien, atmaksājas švaki vai pat nemaz neatmaksājas.
Starp citu, piespiežot pie sienas Eiropas ziemeļrietumu rūpniecības klasteri, ASV Krieviju iespaido vāji. Gluži pretēji – iededz savdabīgu zaļo gaismu saviem konkurentiem no Ķīnas. Viņi labprāt ķersies pie Krievijas cauruļvadiem, un to nemaz neslēpj.
Tātad pašreizējos apstākļos, pēc amerikāņu biznesa domām, Nord Stream 2 bloķēšanai nav lielas nozīmes ne tikai tāpēc, ka tas nesīs zaudējumus, bet arī tāpēc, ka zudīs mērķis. Tāpēc ne "Gazprom", ne Nord Stream 2, ne Vācijā, ne Austrijā neviens nebija pat īpaši nobažījies.
Tā nu ir iznācis: ziņa par to, ka Vašingtona nevēlas badīties ar Krievijas cauruļvadu, varēja pārsteigt varbūt tikai poļus un Ukrainu – kā vienmēr, viņi ir palikuši malā un neko nav dzirdējuši.
