RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Lietuvas kompānija Lietuvos duju tiekimas (LDT), kura ietilpst enerģētikas holdingā Lietuvos energija, kārtējo reizi pārdevusi SDG kravu nevis Baltijas patērētājiem, bet gan pasaulē lielākajam SDG tirgotājam — Shell kompānijai, vēsta Baltic Course.
SDG krava 140 tūkstošu kubikmetru apjomā, kura bija paredzēta LDT, ieradās no Norvēģijas Klaipēdā trešdien, 5. septembrī. Tā bija otrā norvēģu kompānijas Equinor (Statoil) sašķidrinātās dabasgāzes krava. Pirmā tika piegādāta jūnija sākumā.
Tiek ziņots, ka vismaz daļa kravas tika pārdota Shell kompānijai.
"LDT vienojusies ar Shell Western LNG par SDG piegādi mazā apjomā Klaipēdā no gāzes krātuves kuģa Independece. Pirmā iekraušana notiks septembrī, tiks piekrauts šobrīd pietauvojošais gāzes kuģis Coral Methane,"paziņoja LDT ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. Kāds gāzes apjoms pārdots Shell, ziņots netiek.
Saskaņā ar marinetraffic.com portāla datiem, Shell piederošajam gāzes kuģim Coral Methane jāierodas Klaipēdā sestdien, ap plkst. 13:00.
Atzīmēsim, ka gāzes kuģis Coral Methane, kurš tika uzbūvēts 2009. gadā, 2018. gadā tika modificēts bunkurēšanas kuģī. Bunkurētājs paredzēts stāvošu vai ceļā esošu kuģu nodrošināšanai ar degvielu un dzinēja eļļām. Tam ir aprīkojums šķidras degvielas pārsūknēšanai vai ogļu pārkraušanai uz bunkurējamo kuģi. Tankkuģa modifikācijas ļaus segt SDG bunkurēšanas vajadzības lielākoties Ziemeļjūrā un Vidusjūrā.
Tādējādi, Lietuvā iegādātais SDG apjoms (kura sākotnēji ieradās no Norvēģijas) varētu aiziet atpakaļ uz ziemeļiem, piemēram, uz Roterdamu (kuģa reģistrācijas osta) vai vēl tālāk — Vidusjūrā cauri Lamanšam un Gibraltāra jūras šaurumu.
Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kura pa tiešo pērk SDG, jo tās rīcībā ir peldošs termināls Independence, kura īre valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai gūtu iespēju pretendēt uz ES finanšu palīdzību kuģa- gāzes krātuves izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt SDG termināla Independence atzīšanu par reģionālu. Taču vienoties ar divām citām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās, tādēļ viss finanšu slogs par termināla uzturēšanu un apkalpošanu gulstas uz Lietuvas pleciem.
Visi gāzes patērētāji 2017. gadā samaksāja ap 88,5 miljoniem eiro nodokli par termināla uzturēšanu.
Lietuva meklē iespējas samazināt SDG termināla uzturēšanas izdevumus, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos valstī un termināla uzturēšanas sloga pieaugumu, sevišķi tas skar lielākos patērētājus, tādus kā, piemēram, minerālvielu rūpnīcu Achema un elektroenerģijas ražotāju Lietuvos energijos gamyba.
Ar mērķi minimizēt termināla uzturēšanas izdevumus Lietuva pat sākusi pārdot daļu no SDG apjomiem ne lietuviešu vai latviešu patērētājiem, bet gan Lielbritānijai, izmantojot cenu svārstības tirgū.
Lietuva neatklāj cenu, kādā tā iegādājas SDG, taču nesen kompānijai Litgas izveidojās SDG pārpalikums, kuru tā pārdeva izsolē. Gāzes biržas operators GET Baltic paziņoja, ka cena sastādīja ap 280 dolāriem par tūkstoti kubikmetru.
Gazprom 2017. gadā novērtēja vidējo gāzes piegādes vērtību Baltijai 162 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru. 2018. gadā vērtība netika nosaukta, taču vidēji piegādēm uz tālajām ārzemēm Gazprom degvielas cena palielinājās par 15%. Ja pieņem, ka arī piegādēm uz tuvajām ārzemēm cena palielinājusies proporcionāli, tas nozīmē, ka viena tūkstoša kubikmetru cena 2018. gada pirmajā pusgadā Baltijai sastādīja apmēram 185 dolārus. Tas ir par 34% lētāk, nekā biržā pārdotā Lietuvas SDG vērtība.
