18:57 11 Decembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Igaunijas mediji. Foto no arhīva

Igaunijas mediji uzskata, ka Krievija varētu vienkārši nopirkt Igauniju

© Sputnik / Александр Заболотный
Baltijā
Saņemt īso saiti
40

Ja Krievija vēlēsies pakļaut Igauniju, tai nevajadzēs sūtīt turp tankus, okupēt un deportēt – ja augs naftas cenas, Krievija varēs vienkārši nopirkt Igauniju, vēsta igauņu mediji. Uzmanības centrā bija arī Eiropas drošības nākotne.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. No 18. līdz 24. jūlijam igauņu mediji apsprieda Turcijas "dīvainā" militārā apvērsuma sekas un meklēja iespējamos labumus, ko šie notikumi nestu Kremlim. Pie tam viņi minēja apstākļus, kādos Igaunija pāries Krievijas ietekmes sfērā, raksta InoSMI.ru.

Krīzē, kas aptvērusi rietumvalstis, Vladimirs Putins nav vainojams, taču pašreizējā situācija atbilst Krievijas interesēm. Pie šāda secinājuma nonācis britu žurnālists Edvards Lūkass, kura rakstu 19. jūlijā publicēja Postimees. Pēc viņa domām, Rietumi netic, ka "putinisms" varētu palīdzēt risināt grūtības, kas saistītas ar ekonomiku, migrāciju, cīņu pret terorismu, tomēr "vētrainā notikumu gaita dāvā Putinam iespēju." Kad visapkārt sākušās lielas krīzes, zūd vēlēšanās nodarboties ar to, kas izskatās nenozīmīgs, spriež autors.

"Kas notiks, ja, piemēram, Baltkrievija (ar Krievijas atbalstu) šovasar uzsāks konfliktu pret Latviju vai Lietuvu kaut kāda juceklīga robežu jautājuma dēļ? NATO tas būtu eksistenciāls izaicinājums, taču vai pārējie alianses locekļi to patiešām tā uztvers?" — vaicāja žurnālists.

Postimees (20.07) analizēja Eiropas Savienības jauno ārpolitikas doktrīnu un norādīja uz Rietumu nespēju meklēt izeju no "eksistenciālām krīzēm" Lielbritānijā, Ukrainā, Turcijā un Sīrijā.

ES "globālajā stratēģijā" tiek nosprausti pozitīvi mērķi, taču tajā nav atbildes uz jautājumu — ko iesākt ar Krieviju, kura agrākajā doktrīnā tika uzskatīta par ES stratēģisko partneri, uz kuru tika liktas lielas cerības. Tagad tiek deklarēta vēlme sākt dialogu, apspriest nesaskaņas un sadarbību jautājumos, kuros pušu intereses sakrīt, taču nav ne vārda par nesaskaņām starp ES dalībvalstīm attiecībā pret Krieviju, lai gan no šīm nesaskaņām ir atkarīga kopīgo interešu sakritība (vai disonanse).

"Krievija izmantoja valsts apvērsumu Turcijā"

Pa to laiku Krievija izmanto situāciju, meklē un atrod partnerus pat neseno pretinieku vidū, — intervijā Postimees uzsvēra Igaunijas parlamenta deputāts Ēriks Nīless Kross. Deputātam ir skaidrs, ka Turcijas "dīvainā militārā apvērsuma" mēģinājums, iespējams, ir svarīgs ne vien Ankarai, bet arī var kļūt par "elementu lielajā ģeopolitiskajā spēku sadalē," no Krievijas viedokļa. Viņš pauda uzskatu, ka "Krievija gadiem īstenojusi "hibrīdkaru" pret Turciju, par ieganstu minot arī citviet izmantoto argumentu: iekļaut Turciju savā ģeopolitiskajā telpā, "atraujot" no Rietumiem.

"Nevaru apgalvot, ka valsts apvērsuma mēģinājums bija krievu provokācija. Drīzāk gan to plānoja kāds izmisumā novests ģenerālis. Gan Maskava, gan Ankara to uzzināja jau iepriekš un prasmīgi izmantoja, — stāsta deputāts. — Krievijai tā bija veiksmes pilna nedēļa. Turcija likvidēja ceturto daļu bruņoto spēku vadības, tāpēc valsts cīņas gatavība lielā mērā mazinājās. Domājams, šo ģenerāļu vietā nāks eirāzieši. Lidotāji, kas notrieca Krievijas lidmašīnu, ir arestēti kā ārvalstu aģenti, un augusta sākumā Putins tiksies ar Erdoganu."

Iespējams ir arī tas, ka apvērsumu Turcijā organizēja pats prezidents Erdogans, tiecoties kļūt par tādu pašu diktatoru, kāds ir Vladimirs Putins, izdevumā Eesti Päevaleht 18. jūlijā sprieda Vitolds Zablovskis, eksperts Turcijas jautājumos.

"Ja teorija par izdomāto valsts apvērsumu ir patiesa, tas kļūs par starta punktu, no kura Erdogans no demokrātiski ievēlēta valsts vadītāja pārvērtīsies par Putina otro izdevumu," — viņš uzskata.

"Viņam ir tādi paši mērķi kā Putinam — destabilizēt Eiropu. Iemesli ir dažādi, taču mērķis ir viens. Putinam tas nozīmē lielāku Krievijas varu, bet Erdoganam — lielāku islāma varu Eiropā," — precizēja eksperts.

Pamazām Turcija pārvēršas par valsti, kurā konstatēts lielākais slepkavību skaits, taču Erdogana politiķi šajā jautājumā nav izteikuši nevienu kritisku piezīmi, gaužas izdevums Maaleht (21.07). Ievadrakstā komentējot situāciju Turcijā, avīze atzīmēja, ka pēdējo pāris mēnešu laikā Krievijas un Turcijas attiecības ir kļuvušas krietni siltākas.

"Krievija ne tikai uztur un paplašina savu ietekmi Sīrijā, bet arī dodas pretī Turcijai, kas attālinās no Eiropas Savienības," — raksta izdevums.

Redakcija ir neizpratnē: neviens nebūtu varējis noticēt tam, ka Erdogans atvainosies par notriekto Krievijas lidmašīnu, taču Erdogans šo soli spēra. Pēc tam 22. jūnijā sekoja vēsts, ka Turcija un Krievija sāk divpusēju sadarbību, tostarp arī cīņā pret terorismu, taču šī cīņa ļauj Erdoganam "iznīcināt kurdus un opozīciju, kā arī iedibināt vienpersonisku varu."

"Apspiesti brīvie plašsaziņas līdzekļi, pastiprinājusies reliģijas nozīme, izveidojusies vara pār parlamentu un armijas kontrole. Gluži kā Krievijā, — raksta izdevums. — Ardievu, Turcija! Eiropas Savienība zaudē vēl vienu valsti, kas pāriet Krievijas ietekmes sfērā."

Krievijai nav vajadzīgi tanki, lai pakļautu Igauniju

Arī pati Igaunija var pāriet Krievijas ietekmes sfērā, uzskata Postimees komentators. Ja Krievija vēlēsies pakļaut Igauniju, tai nevajadzēs sūtīt turp tankus, okupēt un deportēt — ja augs naftas cenas, Krievija varēs vienkārši nopirkt Igauniju, vēsta igauņu mediji.

"Neviens netiks nogalināts vai deportēts. Vienkārši cilvēkiem trīskārt palielinās algas," — raksta Postimess. Iespējams, tiks noslēgts starpvalstu līgums, un saskaņā ar tā noteikumiem Igaunija izstāsies no NATO, dāvās visiem pilsonību un piešķirs krievu valodai valsts valodas statusu. Tāpat kā agrāk, tiks svinēti Igaunijas nacionālie svētki, joprojām būs zilimelnbaltais karogs, un pat nacionālā zinātne saviem pētījumiem dabūs vairāk naudas. Taču augs krievu valodas un Krievijas vēstures apguves līmenis," — uzskata žurnālists.

Autors vēsta, ka tās nav fantāzijas, un daudzi igauņi, kuri pašlaik uzstājas pret Krieviju, var itin vienkārši mainīt savu viedokli. Par to, ka šāda metamorfoze ir iespējama, liecina fakts, ka daži igauņi no ES piekritējiem ir pārvērtušies par savienības ienaidniekiem.

"Nav nekādu šaubu — daudzi cilvēki, kuri pašlaik kritizē Krieviju, piespiedu kārtā vai uzmilzušā naudas maciņa iespaidā kļūs par tās piekritējiem. Pakļaušanai nav jābūt mēmai, kā tas notika 1940. gadā, tā var būt arī skaļa un priecīga. Tā var būt izdevīga," — skaidro žurnālists.

Runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas

Igaunijā daudzi biznesmeņi nožēlo Krievijas tirgus zudumu un "spēlē mazohistiskas rotaļas" — viņi nav apmierināti, jo valdībai nepūlas "pielabināties Krievijai." Savus uzskatus pauda bijušais padomju diplomāts Tīts Made izdevumā Õhtuleht (18.07).

"Viņi raud un pieprasa no valsts, lai tā parūpētos par viņiem un nestu peļņu no Krievijas. Viņi saka Kremlim patīkamus vārdus par to, ka Igaunijas pienākums ir ignorēt ES ieviestās sankcijas vai vismaz Briselē protestēt pret to ieviešanu. Viņi par tīro sīkumu uzskata Krimas aneksiju un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem stāsta, ka ES sankcijas novedīs pie Igaunijas attīstības regresa, ja ne pie valsts ekonomiskā kraha," — sūkstījās autors.

"Daži lieli biznesmeņi uzskata, ka Igaunijas valdībai ir jāatbalsta politiķi ES, kuri vēlas kļūt par Putina draugiem," — pūlas atmaskot bijušais diplomāts.

Viņš piebilda: "Krievi neciena tos, kas klanās viņu priekšā, viņi ciena tikai spēku. Krievija vēlas atkal šeit ieviest savu varu. Nevajag Kremlim šajā ziņā palīdzēt. Negribētos, lai mūsu uzņēmējus sūtītu uz Krasnojarsku, Vorkutu, Komi vai Tjumeņu kā pirms 75 gadiem."

Par to, kā sarunāties ar Krieviju, stāsta igauņu diasporas avīze Vaba Eesti Sõna. Tās rakstu pārpublicēja televīzijas un radio portāls ERR (21.07).

Nacionālā pētnieciskā institūta Ekonomikas augstskola Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāns Sergejs Karaganovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"NATO ir jārunā ar Krieviju no spēka pozīcijas, un tā nav militāriska histērija, bet gan vienīgā reālā iespēja," — portāls ERR citēja publicēto materiālu. Kā noskaidrojas, Krievijas "propagandas mašīna" esot uzsākusi "informācijas karu" jau gadu pirms Varšavas samitā pieņemtā lēmuma par četru bataljonu dislokaciju Polijā un Baltijas valstīs. Šī "mašīna" apsūdzēja "rietumu sabiedrotos" par militārās histērijas kurināšanu, Krievijas aplenkšanu un ģeopolitiskajiem draudiem.

Līdzīgas apsūdzības skan arī no "rietumu tuvredzīgo mediju un politiķu" puses, kuri "vēl joprojām tic tam, ka ar Krieviju iespējams izveidot partnerattiecības, pragmatisku apsvērumu dēļ vēlas izbeigt sankcijas un izliekas, ka tic Putina absurdajiem meliem."

"Vēl nekad kopš Otrā pasaules kara laikiem Eiropas drošības nākotne nav bijusi tik trausla un nestabila, kā pašlaik, — uzsvēra Vaba Eesti Sõna. — Tās ir Krievijas agresīvās atriebīgās politikas un Eiropas Savienības muļķības sekas."

Pēc temata

Neapgūtā vēstures mācība, jeb Latvijas nepilsoņu problēmas profilā
Karaganovs: Eiropa ir saslimusi
Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri

Galvenie temati