Nacionālā pētnieciskā institūta "Ekonomikas augstskola" Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāns Sergejs Karaganovs atklātā intervijā žurnālā Der Spiegel pastāstīja, kā, pēc viņa domām, veidosies Krievijas un NATO attiecības.
Der Spiegel: Sergej Aleksandrovič, NATO plāno palpašināt savu darbību NATO reģionā Austrumeiropā…
Karaganovs: Jau pirms 8 gadiem minēju, ka situācija ir tuva karam. Jau tolaik uzticība musu konfrontācijas stāvoklī esošo lielvalstu starpā bija tuva nullei. Tolaik Krievijā tikai sākās bruņojuma atjaunošanas process. Kopš tā laika uzticība ir tikai pasliktinājusies. Mēs jau iepriekš brīdinājām NATO – nevajag tuvoties Ukrainas robežām. Par laimi, Krievijai izdevās apturēt NATO kustību šajā virzienā, līdz ar to samazinājās vidēji tuva kara risks Eiropā. Taču pašreizējā propaganda ļoti atgādina kara stāvokli.
Der Spiegel: Es ceru, ka, pieminot propagandu, jūs runājat arī par Krieviju?
Karaganovs: Krievijas mediji šajā jautājumā izturas daudz pieticīgāk salīdzinājumā ar NATO (plašsaziņas līdzekļiem – red.). Jūs pārmetat mums agresiju. Situācija līdzinās stāvoklim 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā.
Der Spiegel: Vai jūs runājat par PSRS vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu un amerikāņu reakciju uz šīm darbībām?
Karaganovs: Padomju Savienība tolaik jau praktiski sabruka iekšēji, tomēr nolēma izvietot raķešu kompleksus SS-20, līdz ar to sākot absolūti nevajadzīgu krīzi. Pašlaik tieši to pašu dara Rietumi. Jūs mierināt tādas valstis kā Polija, Lietuva un Latvija, izvietojot tur raķešu kompleksus. Taču tie it nemaz nepalīdzēs šīm valstīm. Tā ir provokācija. Ja sāksies liela mēroga krīze, minētos ieročus mēs iznīcināsim vispirms. Krievija vairs nekad nekaros savā teritorijā!
Der Spiegel: Eiropieši pašlaik neuzticas Krievijai un nesaprot tās politiku – viņi to uzskata par dīvainu. Mums nav saprotami jūsu valdības mērķi.
Karaganovs: Jums ir jāsaprot, ka pašlaik mēs jums uzticamies tieši par 0%. Tas ir saprotams pēc nesenās vilšanās. Ņemiet to vērā. Mēs darām to, ko varētu nosaukt taktisko brīdinājumu. Tā mērķis ir likt jums saprast, ka mēs esam gudrāki, stiprāki un apņēmīgāki nekā jūs domājat.
Der Spiegel: Jūs pastāvīgi apgalvojat, ka esat vīlušies jautājumā par Eiropu un to, kas tur notiek. Taču Krievija pavisam nesen vēl gribēja nokļūt Eiropā? Varbūt jūs gribējāt nokļūt Adenauera un de Golla laiku Eiropā, un jūs pārsteidz pārmaiņas?
Karaganovs: Nesmīdiniet mani – arī lielākā daļa eiropiešu ilgojas pēc tolaiku, nevis modernās Eiropas. Tuvākajos gadu desmitos Eiropa nekļūs par mūsu piemēru – par to, ko mēs vēlētos un kas mums būtu vajadzīgs.
Der Spiegel: Jūsu ziņojumā vairākkārt teikts, ka ieroču pielietošana ir "acīmredzams un pareizs pasākums gadījumā, ja acīmredzami skartas valsts intereses." Vai ar to jūs domājat Ukrainu?
Karaganovs: Jā, protams. Izņemot gadījumus, ja valsts tuvumā koncentrējas nopietni pretinieka spēki.
Der Spiegel: Tātad jūs norādāt, ka NATO karaspēku dislokācija Baltijas valstīs atbilst šim gadījumam?
Karaganovs: Ideja par to, ka mēs esam gatavi sākt konfrontāciju, ir idiotiska. Kāpēc NATO tur vāc karaspēku, nu, pasakiet – kāpēc? Vai jūs varat iedomāties, kas notiks ar tiem karaspēkiem, ja patiešām sāksies atklāta konfrontācija? Tā ir jūsu simboliskā palīdzība Baltijas valstīm, nekas vairāk. Ja NATO sāks agresiju attiecībā pret valsti, kurai ir tāds kodolieroču arsenāls kā mums, jūs saņemsiet sodu.
Der Spiegel: Pastāv plāni atdzīvināt dialogu Krievijas un NATO starpā. Kā noprotu, jūs šādas idejas neuztverat nopietni?
Karaganovs: Tamlīdzīgas tikšanās nav leģitīmas, nerunājot jau par to, ka ar laiku NATO ir pārvērtusies par kaut ko gluži citu. Jūs sākāt kā demokrātisku valstu savienība ar mērķi aizsargāt sevi. Taču pakāpeniski tas viss pārvērtās par pastāvīgas paplašināšanās ideju.
Der Spiegel: Kādas, jūsuprāt, kļūdas tiek pieļautas Krievijas ārpolitikā pēdējā laikā?
Karaganovs: Kļūda ir tā, ka nesen mums nebija nekādas sakarīgas politikas attiecībā pret mūsu tuvākajiem kaimiņiem – pēcpadomju valstīm. Mēs tikai sponsorējām un pirkām augstākās aprindas. Daļēji nauda tika zagta no abām pusēm. Konflikts Ukrainā parādīja, ka no globākas krīzes tā izvairīties neizdosies. Mūsu otrā kļūda – mūsu politika pārāk ilgi bija vērsta uz 90. gados pieļauto kļūdu labošanu.
Der Spiegel: Pēdējais jautājums. Vai pastāv iespēja, ka Krievija tuvākajā laikā meklēs sadarbības ceļus?
Karaganovs: Varat negaidīt tiešu un atklātu atzīšanos par to, ka mums nav bijusi taisnība, jo mums ir taisnība. Pašlaik Krievija ir pārvērtusies par spēcīgu Āzijas un Eiropas lielvalsti. Es biju viens no tiem, kas iezīmēja šo attīstības ceļu – uz austrumiem. Tomēr pašlaik varu teikt, ka mums vajadzētu atkal zināmā mērā pievērsties Eiropai. Tas ir vienīgais, ko varu teikt.
