Agri vai vēlu, iespējams, pat pavisam drīz "Krievijas draudu" ideja sāks zaudēt ideoloģiskos piekritējus. Ieilgusi, lai arī ļoti interesanta izrāde nogurdina skatītājus. Tad NATO sastapsies ar lielām grūtībām, jo alianses iekšējo saliedētību pašlaik uztur tikai vienotība jautājumā par mākslīgi uzpūstajiem draudiem no Krievijas puses. Vai NATO varēs iztikt bez tāda kalibra ienaidnieka tēla? Tas jau ir jautājums par pašas alianses eksistences jēgu.
Kas notiks ar organizāciju, kad nobālēs ienaidnieka tēls? Neviens neilgojas pēc papildu militārajiem izdevumiem, un pārāk acīmredzams ir tas, ka draudi ir samāksloti. Lielāko problēmu aliansei radīs dalībvalstu nevēlēšanās uzņemties jaunu izdevumu slogu, tāpat kā ASV nevēlēšanās uzņemties lielākos izdevumus. Vēl vairāk, pasaules politikas un ekonomikas "smaguma centrs" pamazām virzās uz Āzijas pusi, kur NATO ietekme ir daudz mazāka, un tās nozīme neizbēgami kritīsies, lai kā to censtos reanimēt.
Dīvainas mācības Baltijas krastos
Taču pagaidām, gaidot NATO samitu, kam it kā vajadzētu kaut ko radikāli mainīt, reģionā aktīvi rit militārās mācības. Dažās alianses valstīs, it īpaši Baltijā presi pārņēmusi kara histērija.
Mācības ir dabisks notikums jebkuras valsts bruņotajiem spēkiem, vienīgā iespēja pārbaudīt karaspēka militāro sagatavotību. Pēdējā laikā organizētie NATO reģionālie manevri no mēroga, rakstura, izmantoto spēku un organizācijas metožu viedokļa nebija provokatīvi un neapdraudēja nevienu pie alianses nepiederošu valsti. Taču manevri bija dīvaini. Un dīvainības auga augumā manevru gaitā.
Skaidrs, ka tādi treniņi daudz labāk atbilst savam mērķim, ja tie maksimāli atbilst reālajiem kaujas apstākļiem, tātad mācībām jāataino armijas gatavība karot ar reālo, nevis iztēloto iespējamo pretinieku.
Kurš tad pašlaik ir NATO galvenais iespējamais pretinieks? Atbilde ir atkarīga no tā, kam šo jautājumu uzdot. Baltijas valstīs oficiālajā līmenī atbilde būs viennozīmīga – Krievija. Tātad militārajos manevros ir jāizmēģina cīņa pret Krievijas bruņotajiem spēkiem. Arī NATO ir publiski nodēvējusi Krieviju par savu galveno "izaicinājumu". Vietējie mediji ir pārkāpuši visas pieļaujamās robežas ar saviem izteikumiem par Krievijas nestajiem draudiem un jebkurā brīdī gaidāmo agresiju. Tātad NATO karaspēkiem un pašai aliansei ir jābūt gatavai.
Kas tad īsti notiek patiesībā? Notiek gatavošanās un ne īpaši lielu militārās tehnikas vienību un munīcijas apjomu piegāde. Tiek piesaistītas NATO vienības, kas tiks dislocētas pēc rotācijas principa. Tie drīzāk gan ir demonstratīvi, politiski ideoloģiski soļi, nevis militāri pasākumi.
Vieni pēc otra notiek manevri, kuros tiek izskatīti operāciju scenāriji, kas varētu sekmēties pret sacelšanās dalībniekiem Mali vai pret ISIS nodaļām, taču nekādi ne pret Krievijas armiju. Varbūt NATO nav vajadzīgo zināšanu un spēku? Zināšanas ir, arī spēku ir vairāk kā vajadzētu, nav tikai vajadzības.
Pirmkārt, tāda līmeņa mācībās ir jāpiedalās vadošo NATO valstu brigādēm un divīzijām, kas varētu sakaitēt attiecības ar Krieviju līdz pēdējam. Un tas nu nevienam nav vajadzīgs.
Otrkārt, NATO karaspēku štābi un komandieri ir lieliski informēti par to, ka Krievija neplāno uzbrukt nevienai tuvējai valstij, vienalga, vai tā būtu alianses dalībvalsts vai ne. Kāpēc tad ir jāmuļķo un jāiebiedē iedzīvotāji ar draudiem no Krievijas puses? Daži politiķi un ģenerāļi (tiesa, lielākoties – pensionēti), valdības kontrolētu izdevumu lappusēs un telekanālos nerimstoši liek paturēt prātā šos draudus.
NATO būtības politiskais elements
Tā izpaužas NATO otrā – politiskā būtība, visaptveroša un daudz nozīmīgāka nekā militārais aspekts. Organizācijas ietekmes politiskais elements ir daudz plašāks nekā militārais. Te slēpjas galvenais konflikts ar Krieviju, un spriedze saglabājas šajā jomā. Taču ir daudz vienkāršāk pierunāt iedzīvotājus saskatīt kara draudus nekā mazticamo politisko risku. Neapšaubāmi, arī NATO organizēto manevru scenārijos izmantots politiskais elements.
Protams, arī militāros jautājumus nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Liela nozīme ir sabiedroto kopēja darba apgūšanai, un vēl nozīmīgāki ir militārās sadarbības treniņi rotas un bataljona līmenī apstākļos, kas maksimāli pietuvināti reālitātei. Jāpiebilst, protams, ka situācija nav pietuvināta militāram konfliktam ar Krieviju – kodollielvalsti. Tādā gadījumā vajadzētu apsvērt dažadas pretinieka mērogam un potenciālam atbilstošas situācijas.
Tātad Baltijas valstu un dažu citu valstu bruņotie spēki ir pietiekami sagatavoti, lai piedalītos misijās, taču iespējamam bruņotam konfliktam ar Krieviju tie lielākoties nav apmācīti un nodrošināti ar tehniku. Vienlaikus sabiedrības acīs tiek radīts iespaids, ka manevri paredzēti, lai sagatavotos aizsardzībai Krievijas iespējama uzbrukuma gadījumā.
Bezjēdzīgi pārgājieni
NATO pūlas parādīt sevi dažādos rakursos: kopējas mācības, gaisa telpas patrulēšana ar puseskadriļām un, visbeidzot, amerikāņu kavalēristu pulka pārgājiens cauri dažu NATO dalībvalstu teritorijai līdz Tapas karabāzei Igaunijā, lai piedalītos manevros Saber Strike. Šis nogurdinošais maršs tika organizēts politiskiem mērķiem. Tā bija savdabīga izrāde ar nosaukumu "Militārās palīdzības ierašanās briesmu gadījumā". Ja patiešām atgadītos īsta nelaime un patiešām būtu vajadzība paspēt kaut kur ierasties laikus, nevienam ne prātā neienāktu sūtīt karavīrus tādā pārgājienā.
NATO un Krievijas militārās sadursmes situācijā bojā ietu gan tie, kas varētu atnākt palīgā, gan arī tie, kam šī palīdzība būtu vajadzīga.
Maskava neizturas atbilstoši scenārijam
Agrāk uz tādām mācībām Krievijas valdība reaģēja neadekvāti, bet pēdējā laikā tās attieksme ir kļuvusi daudz mierīgāka. Bet NATO gaida no Krievijas atbildes darbības, ko izmantot politiskiem mērķiem. Maskavas miers aliansi neapmierina. Saskaņā ar scenāriju tai vajadzētu draudēt, protestēt un rīkot atbildes akcijas. Tikai ne klusēt.
Tātad ir jārada jauni spriedzes perēkļi, lai krievi būtu spiesti reaģēt. Manuprāt, būtu jāatsauc atmiņā Borodinas kauja un Napoleona saruna ar kādu pulkvedi. Napoleons vaicāja: "Ko dara krievi?" "Stāv uz vietas," – atbildēja pulkvedis. Napoleons saskaitās: "Ko, vai vēl sagribējuši? Sadodiet viņiem!"
Bruņošanās sacensību spriedze
Kādi faktori liek veidoties situācijai, ko pašlaik vērojam? Viens no galvenajiem ir gigantiskā finanšu un ekonomikas masa, tātad arī militāri rūpniecisko kompleksu "kustības" inerce. Pasaulē ir sakrājies milzīgs daudzums ieroču. Oficiāli kodolieroči pieder sešām valstīm. Divas no tām – Krievija un ASV – ir tik spēcīgas, ka katra no tām spēj pārvērst drupās visu pasauli. Milzīgās un modernās armijas tikai ar grūtībām izdodas samazināt, nemaz nerunājot par to likvidāciju.
Bruņošanās sacensības, kurās uz īsu brīdi bija iestājies starpbrīdis, ir atsāktas ar jaunu spēku, un ir gandrīz neiespējami tās apturēt pašreizējos apstākļos. Saspīlējums aug arī tāpēc, ka bruņošanās sacensībās iesaistījušās ne vien Krievija un NATO bet arī jaunās, strauji augošās valstis. Dzīļās pretrunas valstu starpā izdodas pārvarēt ar milzīgām grūtībām.
Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.
