Pasaulē

"Pēc zalves mūs iznīcinās": zemūdenes komandieris atklāj raķešu trieciena noslēpumus

© Sputnik / The Ministry of Defence of the Russian Federation / Pāriet pie fotobankasЗапуск ракеты "Булава" по полигону Кура с подводного крейсера "Юрий Долгорукий" в Белом море
Запуск ракеты Булава по полигону Кура с подводного крейсера Юрий Долгорукий в Белом море - Sputnik Latvija, 1920, 29.05.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Trauksmes signāls, ieniršana un 16 kodollādiņu zalve - zemūdeņu ballistiskās raķetes vēl joprojām ir spēcīgākais Krievijas flotes uzbrukuma līdzeklis.
Pēc zalves mūs iznīcinās": zemūdenes komandieris atklāj raķešu trieciena noslēpumus
Pirmā sekmīgā zemūdens zalve notika 1960. gada. 10. septembrī. Kopš tā laika raķetes kļuvušas gudrākas, spēcīgākas, lido daudz tālāk, tomēr to pielietošanas taktika no zemūdenēm nav mainījusies. Par to, kā triecienu dod atomzemūdenes – RIA Novosti materiālā stāsta Nikolajs Protopopovs.

Kaujas kurss

Mūsdienu kreiseri var palaist atsevišķas raķetes vai to zalves gan no ūdens virsmas, gan zem ūdens. Šāvieni no zemūdens stāvokļa tiek uzskatīti par vienu no sarežģītākajiem militārās apmācības elementiem.
Krievijas atomzemūdene Vladimir Monomah, foto no arhīva - Sputnik Latvija, 1920, 16.07.2020
Viedoklis
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Agrāk ballistiskās raķetes izmantoja dīzeļelektriskās zemūdenes, pastāstīja atomzemūdenes bijušais komandieris, I ranga kapteinis Igors Kurdins. To palaišanai vajadzēja iznirt – raķete izbīdījās uz starta pamatnes uz starpsienas griezuma un tikai pēc tam startēja. Protams, virs ūdens zemūdene zaudēja galveno priekšrocību – slepenību.
Flotei vija vajadzīgas raķetes, kas spēj startēt no dzīlēm. Izstrādājot tādu bruņojumu, konstruktori saskārās ar nopietnām grūtībām: kad zemūdene palaiž raķetes zem ūdens, tā pārvietojas. Ātrums nav liels – tikai 3-5 mezgli, taču arī tas ir pietiekams, lai radītu spēcīgu ūdens plūsmu, kas mēģina "nogāzt" raķeti.
50. gadu vidū Sergejs Koroļovs, kurš atbildēja par jūras raķešu izstrādi, problēmu atrisināja vienkārši. Viņš ieteica uzstādīt ballistiskās raķetes apakšdaļā vēl vienu gāzes stūri. Tērauda plāksne, 40x50 centimetri, izvietota 15 grādu leņķī, novrzīja reaktīvo straumi, kompensējot raķetes "gāšanos". Kad saņemta pavēle palaist raķeti un mērķa koordinātes, raķešnesējs pāriet pie kaujas kursa, un sākas pirmsstarta sagatavošanās darbi. Pie tam zemūdenei ir jāiztur tā saucamie "starta normālie apstākļi".
Центральный пост атомной подводной лодки К-535 Юрий Долгорукий - Sputnik Latvija, 1920, 14.07.2020
Viedoklis
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
"Kurss, ātrums un dziļums nemainās, — paskaidroja jūrnieks. — Kuģis nevar ne nogriezties, ne samazināt vai palielināt ātrumu, pat ja pretinieks uzbrūk. Aizsardzībai ir tikai torpēdas un hidroakustiskās pretdarbības līdzekļi, taču ne manevrēšana. Protams, tādā brīdī zemūdene ir visvieglāk ievainojama. Tomēr ekipāžai pats galvenais ir maksimāli efektīvi izpildīt uzdevumu un palaist lādiņus."

Uzspridzinot ledu

Īpaši sarežģīts ir darbs Arktikā, kur zemūdenes reiss pats par sevi ir ļoti riskants. Kurdins tūlīt piezīmēja, ka atomzemūdenes nepalaiž raķetes zem ledus – jebkurā gadījumā nākas iznirt.
Virs ūdens var pacelties ar divām metodēm: statiskā un dinamiskā. Pirmajā gadījumā zemūdene lēnām, nepārvietojoties uz priekšu, paceļas iepriekš atrastā lāsmenī.
Подводный крейсер Князь Владимир  - Sputnik Latvija, 1920, 19.05.2020
Viedoklis
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
"Taču uz virsmas tik un tā ir ledus, - atzīmēja Kurdins. – Gadās arī tā, ka ledus bloķē šahtas vāku. Ar dinamiskās pacelšanās metodi zemūdene ar ātrumu līdz 5 mezgliem caursit ledu. Šī metode tiek izmantota retāk – korpusa izturība ir ierobežota, un, taranējot piecus metrus biezu ledu, var sabojāt izbīdāmās iekārtas."
Agrāk tika izstrādāta mākslīgā lāsmeņa radīšanas metode ar munīcijas palīdzību. Kreiseris "romba" formā palaida četras torpēdas, kas uzsprāga vienlaikus noteiktā attālumā no ledus segas.
"Izmēģinājumi parādīja, ka sprādzieni caursit ledu, tomēr lieli ledus kluči nemaz nav labāki par vienlaidu slāni – ir gandrīz neiespējami šaut cauri tādam lāsmenim, - stāstīja jūrniems – Turklāt reiz gadījās, ka viena torpēda zaudēja orientāciju un pagriezās pret zemūdeni – nācās izvairīties pašiem no sava šāviņa. Galu galā no šīs metodes atteicās."
Атомная подводная лодка К-535 Юрий Долгорукий на причале в Гаджиево - Sputnik Latvija, 1920, 26.12.2019
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Šaušanas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no stūrmaņiem: jo precīzāk viņi fiksē zemūdenes atrašanās vietu pirms raķešu starta, jo precīzāk tās trāpīs mērķī. Pat neliela kļūme koordinātēs nopietni ietekmē rezultātu. Tādu kļūdu kompensēšanai mūsdienu raķetēm ir astrokorekcijas sistēma, kas iedarbojas, kad šāviņš iziet kosmosā.
Pēc zalves ekipāžas rīcībā paliek tikai torpēdas, un zemūdene pārorientējas uz kara kuģiem, jūras konvoju vai aviācijas bāzes grupu. Tomēr, pēc Kurdina vārdiem, ja kreiseris paspēj palaist visas raķetes, pretinieka pretraķešu aizsardzības sistēmas nekavējoties identificē tā atrašanās vietu. Visticamākais, kreiseris tiks likvidēts.
I ranga kapteinis atzīmēja, ka amerikāņu zemūdeņu ekipāžas, atšķirībā no krievu jūrniekiem, neprot palaist ballistiskās raķetes Arktikā.
Спуск на воду атомной подводной лодки Белгород в Архангельской области  - Sputnik Latvija, 1920, 26.12.2019
Krievijā nolaista ūdenī jaunā projekta pirmā atomzemūdene
"Jā, viņi pārvietojas zem ledus, iznirst, notika par grupas pacelšanās virs ūdens Ziemeļpola rajonā, - viņš stāstīja. – Tomēr šaut pola rajonā viņi nevar, jo šaušanas precizitāte kvazikoordinatēs viņiem ir ļoti zema. Tāpēc ASV raķešnesēju Arktikā nav, toties ir daudzfunkcionālās zemūdenes-"mednieki". To uzdevums ir meklēt Krievijas kreiserus zem ledus, lai paspētu tās likvidēt pirms raķešu palaišanas."

Pēdējais arguments

Pirmā ballistiskā raķete ar zemūdenes startu R-11FM tika izstrādāta 50. gadu vidū. B-67 projekta zemūdene tika aprīkota ar divām šahtām stūres mājā, tomēr izmēģinājumi bija nesekmīgi.
1959. gada augustā raķete nepameta šahtu, taču vēlāk, kad pēc zemūdenes izniršanas tai pietuvojās kuģis ar speciālistiem, spontāni startēja. Par laimi, tā neuzsprāga, un neviens necieta. Gadu vēlāk raķete tika notriekta no starta pamatnes rūpnīcas defekta dēļ.
Атомная подводная лодка К-535 Юрий Долгорукий на причале в Гаджиево - Sputnik Latvija, 1920, 21.09.2019
NI pastāstīja par "NATO trakajiem plāniem" cīņā pret PSRS zemūdenēm
Toties 1960. gada 10. septembrī viss izdevās. Raķete startēja no zemūdenes, kas pārvietojās 30 metru dziļumā ar 3,2 mezglu ātrumu.
Mūsdienās Krievijas Jūras kara flotes zemūdens kodolspēku rīcībā ir vairāku tipu ballistiskās raķetes un to nesēji. Piemēram, to visū ir kompleksi R-29R – pirmā jūras raķete pasaulē ar sadalāmo šāviņu un bloku individuālas tēmēšanas iespēju. Ar tām tika apbruņota 667BDR "Kalmar" projekta atomzemūdenes.
Salīdzinājumā ar priekšgājējiem, R-29R ir divreiz precīzāka un trīskārt efektīvāka. Raķete nogādāja 6,5 tūkstošu kilometru attālumā trīs lādiņus ar 200 kilotonnu jaudu katram. Lielākā daļa šī ieroča nesēju jau ir norakstīti, patlaban JKF rīcībā ir tikai viens "kalmārs" – atomzemūdene "Razan".
ASV JKS atomzemūdene USS Florida. Foto no arhīva - Sputnik Latvija, 1920, 04.04.2018
Viedoklis
ASV un Krievijas "konfrontācija" Arktikā: fineses ir būtiskākās
Nākamā paaudze – trīspakāpju R-29RM, ko izmanto 667BDRM "Delfin" projekta kreiseri. Flotē ir seši tādi "stratēģi", katrs nes 16 "cigārus", kas spēj nogādāt nāvējošo kravu 11,5 tūkstošu kilometru attālumā.
Jaunās "Borei" klases atomzemūdenes nes kompleksus R-30 "Bulava". Tuvākos 30-40 gadus tas ir zemūdenes flotes galvenais "kodolarguments". Atklāti publicētie dati liecina, ka "Bulava" darbības rādiuss ir 8 tūkstoši kilometru. Ar 36 tonnu starta masu tā nes līdz desmit hiperskaņas manevrējošos kodollādiņus ar 100-150 kilotonnu jaudu.
Ziņu lente
0