RĪGA, 21.septembris - Sputnik. Aukstā kara apogeja posmā PSRS bija tika tik liels skaits nāvējošu zemūdeņu, ka rietumu militārie stratēģi bija gatavi izmantot teju vai jebkuru iespējamo pretpasākumu, raksta National Interest.
Piemēram, Karību krīzes laikā 1962.gadā Padomju Savienības rīcībā bija aptuveni 300 dīzeļelektriskās un vairākas atomzemūdenes – spēks, kam Ziemeļatlantijas alianses JKS netika līdzi. Tāpēc NATO stratēģi baidījās, ka "problēmu iespējams atrisināt tikai ar kodolieročiem", tas ir, vērst kodoltriecienus pret zemūdeņu bāzēm gar Krievijas krastiem, tomēr par to Rietumu militāristi nevarēja izšķirties.
Daži alternatīvie ierosinājumi cīņai pret padomju zemūdenēm, bija vērtīgi, piemēram, akustiskās novērošanas sistēma – zemūdens mikrofonu ķēde, kas tika izmantota zemūdeņu identifikācijai un vēl joprojām turpina darbu.
Tomēr, raksta žurnāls, citas idejas bija komiskas un neprātīgas. Par zemūdenes galveno aizsardzību tika uzskatīta tās "neredzamība", tāpēc ar mērķi nivelēt šo priekšrocību, tika ieteikts nomest no gaisa magnētus, kas, pielipdami pie zemūdenes korpusa, radītu troksni un nodotu zemūdenes atrašanās vietu. Pie tam, izdevums raksta, lai noņemtu šos magnētus no zemūdenes, būtu nepieciešams zināms laiks, kas savukārt mazinātu padomju zemūdeņu flotes cīņas spēju, vēsta RIA Novosti.
Žurnāls atzīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianse tomēr īstenojusi šo ideju: vispirms tas notika Lielbritānijas un Kanādas mācībās – magnēti ar troksni pielipa pie Karaliskās jūras kara flotes zemūdenes "Auriga" korpusa. Tas ļāvis hiodroakustiķiem "pasmieties", taču vienlaikus radās arī problēmas: kad "Auriga" uzpeldēja pēc mācībām, magnēti aizklāja ūdens uzņemšanas un novades atveres, jūrā tos nebija iespējams noņemt, un magnētus atlipināja tikai vairākas nedēļas vēlāk sausajā dokā Galifaksā, Kanādā.
Atzīmēts, ka vēlāk okeānā nomestie lokanie magnēti ar troksni pieķērās vairāku padomju zemūdeņu korpusiem, kuras pēc tam atgriezās ostā, nevis turpināja reisu.
Taču, piezīmēja NI, ja PSRS JKF varēja uz laiku "nosūtīt atvaļinājumā" pāris zemūdenes, NATO to nevarēja atļauties, bet pretzemūdeņu spēki nevarēja trenēties, ja tiem mācībās tika pielipināti lokanie magnēti.
Tātad, secināja izdevums, magnēti patiešām darbojās, kā tika plānots, taču tie nebija praktiski pielietojami, ņemot vērā grūtības personālsastāva apmācībās.
