https://sputniknewslv.com/20220512/lietuvas-darbibas-novedis-pie-ekonomisko-sakaru-sarausanas-ar-krieviju-21782459.html
Lietuvas darbības novedīs pie ekonomisko sakaru saraušanas ar Krieviju
Lietuvas darbības novedīs pie ekonomisko sakaru saraušanas ar Krieviju
Sputnik Latvija
Krievijas Federācijas padomes loceklis konstatēja, ka Lietuvas Seims, kas nosaucis Krieviju par "valsti-teroristu", var novest pie ekonomisko sakaru... 12.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-12T10:44+0300
2022-05-12T10:44+0300
2022-05-12T10:44+0300
baltijā
krievija
lietuva
seims
ekonomika
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/19/18940951_0:179:3069:1905_1920x0_80_0_0_53496561dceb7ef7a5a9d142914651c1.jpg
RĪGA, 12. maijs - Sputnik. Lietuvas Seima darbības, kas nolēmis nosaukt Krieviju par "valsti-teroristu", var novest pie tirdznieciski ekonomisko sakaru saraušanas, aģentūrai RIA Novosti paziņoja Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.Lietuvas Seims pieņēmis rezolūciju, kurā norāda: Krievija sakarā ar militāro operāciju Ukrainā ir "valsts, kas atbalsta un īsteno terorismu"."Lietuvas Seims, kas nosaucis Krieviju par "valsti-teroristu" var novest pie valstu tirdznieciski ekonomisko sakaru totālas saraušanas," brīdināja politiķis.Pie tam Džabarovs apvaicājās, kāpēc Viļņa pērk gāzi no valsts, ko uzskata par "teroristu".Federācijas padomes senators pieļāva, ka Lietuvas parlamenta lēmums var novest pie diplomātisko pārstāvniecību līmeņa pazemināšanās līdz pagaidu pilnvarotajām personām.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka līdz 25. martam specoperācijas pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
https://sputniknewslv.com/20220509/jauna-krievija-un-jauna-pasaule--pec-uzvaras-21744297.html
https://sputniknewslv.com/20220415/marija-zaharova-noraja-latvijas-arlietu-ministru-par-centieniem-apvainot-krieviju-21422698.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievija, lietuva, seims, ekonomika, starptautiskās attiecības
krievija, lietuva, seims, ekonomika, starptautiskās attiecības
Lietuvas darbības novedīs pie ekonomisko sakaru saraušanas ar Krieviju
Krievijas Federācijas padomes loceklis konstatēja, ka Lietuvas Seims, kas nosaucis Krieviju par "valsti-teroristu", var novest pie ekonomisko sakaru saraušanas.
RĪGA, 12. maijs - Sputnik. Lietuvas Seima darbības, kas nolēmis nosaukt Krieviju par "valsti-teroristu", var novest pie tirdznieciski ekonomisko sakaru saraušanas, aģentūrai
RIA Novosti paziņoja Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.
Lietuvas Seims pieņēmis rezolūciju, kurā norāda: Krievija sakarā ar militāro operāciju Ukrainā ir "valsts, kas atbalsta un īsteno terorismu".
"Lietuvas Seims, kas nosaucis Krieviju par "valsti-teroristu" var novest pie valstu tirdznieciski ekonomisko sakaru totālas saraušanas," brīdināja politiķis.
Pie tam Džabarovs apvaicājās, kāpēc Viļņa pērk gāzi no valsts, ko uzskata par "teroristu".
Federācijas padomes senators pieļāva, ka Lietuvas parlamenta lēmums var novest pie diplomātisko pārstāvniecību līmeņa pazemināšanās līdz pagaidu pilnvarotajām personām.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka līdz 25. martam specoperācijas pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
