https://sputniknewslv.com/20220511/vacija-konstateja-attiecibas-ar-kinu-iestajies-luzums-21758238.html
Vācijā konstatēja: attiecībās ar Ķīnu iestājies lūzums
Vācijā konstatēja: attiecībās ar Ķīnu iestājies lūzums
Sputnik Latvija
Vācu telekanāla žurnālists konstatēja, ka draudi Pekinai Ukrainas dēļ liecina par lūzumu Vācijas un Ķīnas attiecībās. 11.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-11T19:05+0300
2022-05-11T19:05+0300
2022-05-11T19:05+0300
politika
vācija
mediji
politika
ķīna
ukraina
starptautiskās attiecības
sankcijas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/786/03/7860389_0:24:2049:1176_1920x0_80_0_0_fb634059d5adb4669beb131b8c20f9a2.jpg
RĪGA, 11. maijs – Sputnik. Brīdinājumi Pekinai jautājumā par Krievijas speciālo operāciju Ukrainā un Rietumu sankcijām liecina par lūzumu Vācijas un Ķīnas attiecībās, stāsta vācu telekanāla ZDF žurnālists Tomass Raihārts, vēsta RIA Novosti.Autors raksta, ka pēdējo nedēļu aktīvajā informācijas plūsmā dažkārt "pazūd" ziņas, kas pašas par sevi var kļūt par zināmu pavērsiena punktu. Kad bundestāgs aprīļa beigās pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atbalstīt Kijevu ar smago bruņojumu, tajā bija atrodama arī cita "smagā artilērija".Piemēram, Ķīnai tika izteikti nepārprotami draudi: ja Pekina sabotēs rietumvalstu sankcijas vai pat piegādās Krievijai bruņojumu, tas novedīs pie sankcijām pret Ķīnu, norādīja Raihārts."Pirms dažām nedēļām tamlīdzīgi Berlīnes brīdinājumi Pekinai bija tikpat neiedomājami kā artilērijas pašgājējiekārtu piegādes Ukrainai. Ir grūti pārvērtēt šo lūzumu," viņš raksta.Raihārts norādīja, ka šis solis iezīmē galīgas "atvadas" no bijušās kancleres Angelas Merkeles politikas, kura attiecībās ar Ķīnu pievērsās ekonomikai un nevēlējās atzīt "Pekinas agresīvās ambīcijas kļūt par lielvalsti".Viņa ieskatā, Krievijas speciālā operācija Ukrainā novedusi pie bloku veidošanās: Eiropa demonstrē lielu saliedētību ar ASV, bet Ķīna nostājusies "plecu pie pleca"ar Krieviju. Pie tam, atzīmēja žurnālists, vācu kompānijām būs daudz grūtāk aizvietot Ķīnas tirgu, piegādes ķēdītes un tehnoloģijas nekā enerģētiskos resursus no Krievijas. "Šis lūzums demonstrē, ka reālā problēma galu galā ir Ķīna," secināja analītiķis.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
https://sputniknewslv.com/20220504/eksperts-pastastija-kadu-pasauli-buve-kina-un-krievija-21683034.html
https://sputniknewslv.com/20220420/kina-prognoze-haosu-eiropa-nato-darbibu-del-21486164.html
https://sputniknewslv.com/20220417/amerikani-ir-parskaitusies-pasaule-neklausa-un-skatas-uz-krievijas-pusi-21446033.html
vācija
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
vācija, mediji, politika, ķīna, ukraina, starptautiskās attiecības, sankcijas
vācija, mediji, politika, ķīna, ukraina, starptautiskās attiecības, sankcijas
Vācijā konstatēja: attiecībās ar Ķīnu iestājies lūzums
Vācu telekanāla žurnālists konstatēja, ka draudi Pekinai Ukrainas dēļ liecina par lūzumu Vācijas un Ķīnas attiecībās.
RĪGA, 11. maijs – Sputnik. Brīdinājumi Pekinai jautājumā par Krievijas speciālo operāciju Ukrainā un Rietumu sankcijām liecina par lūzumu Vācijas un Ķīnas attiecībās, stāsta vācu telekanāla ZDF žurnālists Tomass Raihārts, vēsta
RIA Novosti.
Autors
raksta, ka pēdējo nedēļu aktīvajā informācijas plūsmā dažkārt "pazūd" ziņas, kas pašas par sevi var kļūt par zināmu pavērsiena punktu. Kad bundestāgs aprīļa beigās pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atbalstīt Kijevu ar smago bruņojumu, tajā bija atrodama arī cita "smagā artilērija".
Piemēram, Ķīnai tika izteikti nepārprotami draudi: ja Pekina sabotēs rietumvalstu sankcijas vai pat piegādās Krievijai bruņojumu, tas novedīs pie sankcijām pret Ķīnu, norādīja Raihārts.
"Pirms dažām nedēļām tamlīdzīgi Berlīnes brīdinājumi Pekinai bija tikpat neiedomājami kā artilērijas pašgājējiekārtu piegādes Ukrainai. Ir grūti pārvērtēt šo lūzumu," viņš raksta.
Raihārts norādīja, ka šis solis iezīmē galīgas "atvadas" no bijušās kancleres Angelas Merkeles politikas, kura attiecībās ar Ķīnu pievērsās ekonomikai un nevēlējās atzīt "Pekinas agresīvās ambīcijas kļūt par lielvalsti".
Viņa ieskatā, Krievijas speciālā operācija Ukrainā novedusi pie bloku veidošanās: Eiropa demonstrē lielu saliedētību ar ASV, bet Ķīna nostājusies "plecu pie pleca"ar Krieviju. Pie tam, atzīmēja žurnālists, vācu kompānijām būs daudz grūtāk aizvietot Ķīnas tirgu, piegādes ķēdītes un tehnoloģijas nekā enerģētiskos resursus no Krievijas. "Šis lūzums demonstrē, ka reālā problēma galu galā ir Ķīna," secināja analītiķis.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
