Viedoklis

"Pietiks visai cilvēcei". ASV atklāja, cik izmaksājis karš Afganistānā

© Public domain / Defense Visual Information Distribution Service / U.S. Marine Corps / Sgt. Isaiah Campbell Американские военные в международном аэропорту Хамида Карзая в Кабуле
Американские военные в международном аэропорту Хамида Карзая в Кабуле - Sputnik Latvija, 1920, 19.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Amerikāņiem neliek mieru kampaņa Afganistānā – turpinās strīdi par 20 gadus ilgā kara izmaksām.
Neatkarīgu pētnieku nosauktās summas vairākkārt pārsniedz Pentagona datus. Par to, cik maksā karš mūsdienu pasaulē, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Andrejevs.

"Miljards dienā"

2009. gadā prezidents Baraks Obama iecerēja palielināt kontingentu Afganistānā. Viņam iebilda – karš izmaksā dārgi.
Sāka lēst – gan Pentagons, gan senatori. Pats par sevi saprotams, rezultāti iznāca dažādi: Aizsardzības ministrija novērtēja, ka 7 gadu laikā izmaksas sasniegušas 156 miljardus, politiķiem šķita – 227 miljardus dolāru.
Maskavas Kremlis - Sputnik Latvija, 1920, 28.01.2022
Viedoklis
ASV un NATO mēģina novērst uzmanību no drošības problēmām
Pieaicināja ekspertus. Analītiķi ierosināja jaunu aprēķinu metodi: novērtēt, cik izmaksā viens karavīrs pusgada laikā. Ņēma vērā algu, uzturu, iekārtas, loģistiku, tostarp – arī aviopārlidojumu. Medicīnisko apkalpošanu, apdrošināšanas izmaksas bojāejas vai ievainojuma gadījumā, pensiju pēc atvaļināšanas neskaitīja.
Rezultāts: miljons dolāru par cilvēku. Toreiz Afganistānā bija apmēram 70 tūkstoši ASV karavīru. Tomēr sabiedriskā diskusija nekavēja Baltā nama lēmumu – nosūtīt karā vēl 35 tūkstošus kareivju (pa 5 tūkstošiem ceturksnī rotācijas ietvaros). 2010. gadā Afganistānā pirmo reizi parādījās "Abramsi", un tas skeptiķus patiešām aizkaitināja – "Abrams" ir ne tikai pats dārgākais (8,6 miljoni dolāru gabalā), bet arī pats rijīgākais – 100 km nobraukumam tam vajadzīgi 1650 litri degvielas. Un, teiksim, "Tuksneša vētras" laikā tehniku uzpildīja ik pēc piecām stundām.
"Kā zināms, jebkurā militārā kampaņā liela daļa līdzekļu tiek iztērēta degvielai. Vidēja mēroga konfliktos – apmēram miljards dolāru dienā," atzīmēja militārais analītiķis Tims Hibetss.
Морские пехотинцы США во время эвакуации в аэропорту Хамида Карзая в Кабуле - Sputnik Latvija, 1920, 19.04.2022
ASV jūras kājnieki evakuācijas laikā lidostā Kabulā

Izdevumu līderi

Gadu gaitā izdevumi pieauga. Kampaņa buksēja, panākumu nebija, un amerikāņi lika lietā aizvien mūsdienīgāku bruņojumu. Tā 2017. gadā Kabulas debesīs parādījās iznīcinātāji F-22 Raptor (339 miljoni dolāru gabalā). Stunda lidojuma maksā 69 tūkstošus.
Stratēģiskie "neredzamie" B-2 Spirit bija galvenais trieciena spēks visas kampaņas gaitā. Stunda gaisā tiem izmaksā līdz 170 tūkstošus dolāru, paši bumbvedēji maksā apmēram divus miljardus.
Amerikāņu žurnālisti uzskata, ka cenas ir mākslīgi palielinātas. Aizsardzības resora apetīte ir liela.
ASV karavīri ASV un Ukrainas kopīgo militālo mācību Rapid Trident-2020 laikā - Sputnik Latvija, 1920, 14.12.2021
Viedoklis
"Idioti" norāvušies no ķēdes. Vai amerikāņi patiešām vēlas karot ar Krieviju?
"Jo lielāki izdevumi militārās rūpniecības kompleksam, jo zemāka aizsardzības spēja. Lieta tāda, ka katrs pirkums nākamo padara dārgāku. Viens F-35 tagad maksā simt miljonus (2020. gadā – 78 milj. – red.), aviācijas bāzes atomkuģis "Ford" – 15 miljardus, turklāt bez klāja lidmašīnām," paskaidroja Atlantijas padomes vecākais konsultats Harlans Ulmans.
To pašu Spirot cena 15 gadu laikā dubultojusies. Nav nekāds brīnums, ka aizsardzības budžets aug nepārtraukti: 2018. gadā – 700 miljardi, tagad – 740. Līdz ar konfliktu Ukrainā Pentagons pieprasījis vēl vairāk – 773 miljardus. Ja Kongress to apstiprinās, tiks uzstādīts kārtējais rekords.
ASV jau ilgus gadus ieņem līdera vietu militāro izdevumu jomā. Ķīna 2020. gadā iztērēja 252 miljardus, Indija – 72,9, Krievija – 61,7, Lielbritānija – 59,2 miljardus.
Служба охраны Пентагона. Архивное фото  - Sputnik Latvija, 1920, 19.04.2022
Policija pie Pentagona ēkas Vašingtonā

"Dārgāk izmaksāja tikai Otrais pasaules karš"

Daudzi eksperti kritizē aprēķinus, kuru pamatā likti "kopīgie drošības izdevumi", kas paredz gan izdevumus armijai, gan, piemēram, specdienestiem. Tomēr, piemēram, ASV ir grūti no kopsummas izdalīt Afganistānai nepieciešamo.
2019. gadā Pentagona pārstāvji runāja par 778 miljardiem, taču summā nav iekļauta aviobāzes uzturēšana Pakistānā, ko amerikāņi aktīvi izmantoja. Nebija loģistikas izmaksu, piemēram, karavīru pārvietošana ar "Hercules" (dārgākās transporta lidmašīnas pasaulē) vai degvielas piegādes. Nav inflācijas korekciju. Alternatīvus datus sniedza Votsona institūts, kas pēta militāros konfliktus visā pasaulē. Patiesībā runa ir par triljoniem.
"Ja ņemsim visas ASV kampaņas pēc 9/11 teroraktiem, - Afganistānu, Irāku un Sīriju, summa sasniedz astoņus triljonus. Dārgāks bija tikai Otrais pasaules karš," atzīmēja eksperti.
Karadarbībai iztērēti gandrīz 2,3 triljoni. Vēl trīs – "netiešie izdevumi", saistīti gan ar "drošības stiprināšanu Amerikā", gan inflāciju. Pustriljons – veterānu ārstēšanai un psiholoģiskajai rehabilitācijai. Gandrīz 2,5 – izmaksas karadarbības dalībniekiem.
© AP Photo / Rahmat GulAmerikāņu kareivji Logara provincē, Afganistānā
Американские солдаты в провинции Логар, Афганистан - Sputnik Latvija, 1920, 19.04.2022
Amerikāņu kareivji Logara provincē, Afganistānā
Tāda statistika šokēja cilvēkus. Izskanēja prasība publicēt pēc iespējas plašāku informāciju par militārajām kampaņām, par cīņu ar terorismu. Piemēram, neskatoties uz solījumiem, Baltais nams nav slēdzis teroristiem paredzēto cietumu tīklu. Bēdīgi slavenais Guantanamo funkcionē un joprojām nav pieejams nepiederošiem.

"Vai nu nauda, vai upuri"

Karš Aganistānā katram amerikānim izmaksājis 20 tūkstošus dolāru, neskaitot pamesto tehniku un bruņojumu – steidzamās evakuācijas laikā Pentagons atstāja talibiem lielu skaitu mūsdienīgas tehnikas.
Pie tam ekonomisti strīdas, vai augušas kara izmaksas. No vienas puses, valstis mazāk tērē aizsardzībai no IKP viedokļa: kopš 60. gadiem rādītājs krities no 6,5% līdz 3%. No otras puses, ar katru gadu aug bruņojuma izmaksas. 2019. gadā Ekonomikas un miera institūta (IEP) dati liecina, gan globālie izdevumi bruņotiem konfliktiem sasnieguši 14 triljonus dolāru.
Пожарный плачет возле Всемирного торгового центра в Нью-Йорке, подвергшегося террористической атаке 11 сентября 2001 гоад - Sputnik Latvija, 1920, 07.09.2021
Viedoklis
Amerika apkopo lielā kara rezultātus: miljons noslepkavotu, triljoni – nozagti
"Ja izdalīt šo naudu Zemes iedzīvotājiem, iznāks 5 dolāri katram. Bet 9% cilvēces iztiek ar 1,9 dolāriem dienā," atgādināja pētnieki.
Pie tam militāro kampaņu nestais labums ir aizvien miglaināks. To spilgi parādīja notikumi Irākā un Afganistānā – ASV patiesībā neatguva ne desmito daļu izdevumu.
"Pie tam saglabājas problēma – vēl aizvien nav skaidrs, kā rēķināt. Jā, bruņojums budžetam ar katru gadu izmaksā vairāk. Bet viens precīzs trieciens saglabās dzīvības simtiem cilvēku. Tas pats attiecas, piemēram, uz kaujas vadītas informatīvajām sistēmām vai robotehniku," paskaidroja militārais politologs Aleksandrs Perendžijevs.
Viņš atgādināja, ka mūsdienās aizvien lielāks skaits valstu izvēlas tamlīdzīgu pieeju, tāpēc tagad ir dārgāk uzvarēt, nevis vienkārši karot.
Боевики Талибана* у здания Министерства внутренних дел в Кабуле - Sputnik Latvija, 1920, 25.08.2021
Viedoklis
"Kaimiņvalstis tēmēklī": kādus ieročus sagrābuši talibi
Ziņu lente
0