https://sputniknewslv.com/20220412/vacija-liek-uz-speles-savu-ekonomiku-lai-tik-uzvaretu-krieviju-21369791.html
Vācija liek uz spēles savu ekonomiku, lai tik uzvarētu Krieviju
Vācija liek uz spēles savu ekonomiku, lai tik uzvarētu Krieviju
Sputnik Latvija
Rietumu ekonomiskais karš pret Krieviju pāriet pie karstā posma. Pretinieki vairs neizliekas, ka būtu partneri. 12.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-12T13:38+0300
2022-04-12T13:38+0300
2022-04-13T06:47+0300
viedoklis
krievija
vācija
eiropa
eiropas savienība
ekonomika
sankcijas
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/1c/19815425_0:437:2863:2047_1920x0_80_0_0_4282bb27bb54d0a045011e135fbe578f.jpg
Sankcijas beidzot godīgi sauc par tādu pašu ieroci, kādi ir stingeri un pancerfausti. Atklāti zog krieviem naudu no kontiem, mājas Eiropā un gleznas no izstādēm. Nepacietīgi gaida nākamo asiņaino ukraiņu feiku, lai pielāgotu tam jaunu uzbrukumu, portālā RIA Novosti konstatēja Viktorija Ņikiforova.Par wunderwaffe šajā karā, "Lielās Bertas" ekonomisko analogu vajadzēja kļūt ES valstu saskaņotam lēmumam atteikties pirkt mūsu valstī gāzi un naftu. Un te nu kaut kas aizgāja greizi. Amerikāņiem jau nav grūti atteikties no mūsu ogļūdeņražiem, viņiem pašiem savējo ir līdz kaklam. Bet Eiropa ar tās enerģētisko deficītu ir grūtā stāvoklī. Visvairāk riskē "ekonomikas lokomotīve" – Vācija."Tā būtu katastrofa, neiedomājama tikai pirms pāris mēnešiem, bet tagad tā izskatās gluži reāla," tā iespējamo atteikšanos no Krievijas gāzes aprakstīja elektrotehnikas ražotājs Rietumvācijā. Viņš ar nodomu lūdza "Guardian" žurnālistiem neminēt ne viņa uzvārdu, ne firmas nosaukumu (kā nu ne, īsts domziegums – apšaubīt Krievijas ierobežojumu labumus!). Uzņēmējs atzina, ka bez Krievijas gāzes, ka arī niķeļa un alumīnija viņa simt gadus vecā firma acumirklī bankrotēs.Brīdi, kad viņu valsts pārstās saņemt Krievijas gāzi, vācieši iesaukuši par "X dienu". 50 miljardi kubikmetru gāzes gadā – Vācijai, divsimt miljoni eiro dienā – Krievijai. Tāda ir cena. Tomēr arī tas ir tikai sākums. Apdraudēta ir visa Vācijas rūpniecība, bet tā taču velk uz priekšu visu ES ekonomiku. Pārsteidzoša likteņa ironija. Leģendārās vācu korporācijas - Thyssen un Krupp, Bauer un BASF – sekmīgi pelnīja naudiņu gan uz Pirmā, gan Otrā pasaules kara rēķina. Valda uzskats, ka viņi pat piedalījās tā kurināšanā – kā nu ne, tāds bizness! Pēc Vācijas valsts kārtējās sakāves korporācijas organizēja nelielu rebrendingu, mainīja vadošos menedžerus un sekmīgi turpināja darbu. Cilvēce centās neatsaukt atmiņā, ka no Krupp ražotajiem ieročiem nogalināti miljoniem padomju karavīru, ka Bauer finansēja eksperimentus ar cilvēkiem fašistu koncentrācijas nometnēs. Ko lai dara, tā gadās. Bet nekad vēl Vācijas lielākās korporācijas nav riskējušas tā, kā tagad, ekonomiskajā karā pret Krieviju.Vācijā izstrādāti jau trīs rīcības plāni gadījumam, ja gāzes piegādes no Krievijas apstāsies. Visos paredzēta prioritāta enerģijas apgāde slimnīcām un farmaceitikas ražotnēm. Tām seko dzīvojamās mājas, - vācieši sals Ukrainas labad, tomēr ne līdz nāvei. Toties biznesam gāzes piegādes apturēs vispirms. Kas no tā iznāks? Ražotnes bankrotēs, miljoniem cilvēku zaudēs darbu. Tas notiks enerģijas, pārtikas produktu un mājokļu nomas cenu galopa fonā. Pieklājīgi izsakoties, Eiropas lielāko ekonomiku sagaida recesija. "Atklāti sakot, - intervijā "Guardian" atzina BASF vadītājs Mārtins Brūdermillers, – tas var novest pie ļaunākās krīzes kopš Otrā pasaules kara laikiem un pielikt punktu mūsu uzplaukumam."Nu, ko lai dara, Krievija patiešām var likt lietā savu wunderwaffe un, negaidot vāciešu lēmumu, patstāvīgi atslēgt gāzi. Šādi aicinājumi jau izskan pat Valsts domē. Ko tas nozīmē Vācijai?Pats par sevi saprotams, izputējušie uzņēmēji, darbu zaudējušie vācieši drīz vien izies ielās. Bet tur viņus gaidīs ukraiņu bēgļi. Viņi paskaidros, kāpēc vajag salt un ciest trūkumu. Ja bēgļi netiks galā, klāt ķersies likumsargi. Policijas suņi, ūdensmetēji, asaru gāze, – pēdējos gados Eiropā ir iemācījušies patriekt pat lielākās demonstrācijas. Protestus apspiedīs nežēlīgi, lai cilvēki ne deguna nebāztu no mājas.Situāciju padarīs vēl smagāku arī nelegāļu neizbēgamais "rudens iesaukums". Saskārušies ar bada risku, viņi metīsies uz viesmīlīgo Eiropu, pārsvarā – uz Vāciju. Tātad nāksies dalīties arī ar viņiem – gan ar produktu taloniem, gan bezdarbnieku pabalstiem. Ja birģeri mēģinās protestēt, viņam pa ādu sados paši migranti. Viņiem tā ir nieka lieta.Kādu laiku Vācijas valdība spēs tautas dusmu liesmas slāpēt ar naudu. Tomēr drukas mašīnas strādā ar pilnu jaudu jau kopš 2020. gada, inflācija eiro zonā pārspēj visus rekordus. Kas notiks ar valūtu pēc gada?Skaidrs, ka vācu politiķi atbildību neuzņemsies. Viņi izpilda Vašingtonas pavēles. Bet kāpēc klusē leģendārais vācu bzness, pasaules ekonomikas rota un lepnums? Tā kapteiņi jau upurējuši "Ziemeļu straumi 2" un tagad kaut ko nesakarīgi murmina. Lieta tāda, ka lielai daļai vācu biznesa ir noieta tirgus ASV. Manipulējot ar piekļuvi šim tirgum, Vašingtona var pieprasīt visu, kas ienāk prātā – kaut nosisties pret sienu. Tas ir bagātākais tirgus pasaulē, priekšrocības ir nepārprotamas. Vācieši var, zobus griezdami, aiziet no Krievijas, taču viņi nevar atļauties zaudēt amerikāņu patērētāju.Vācieši vēl cer uz veclaicīgu parunu "kamēr resnais tievē, tievais nomirs". Par "tievo" tiek uzskatīta Krievija. Cer, ka mūsu ekonomika salūzis pirms vāciešiem. Ogļūdeņražu piegādes pārorientācija prasīs lielas investīcijas. Cenu un bezdarba pieaugums vedīs pie sociālās turbulences. Pašos vilinošākajos vāciešu sapņos Krievija ekonomiskā kara rezultātā sairs, atdos savu kodolarsenālu, un tad ilgotā Krievijas gāze (un vēl nafta, niķelis, alumīnijs un dimanti) uz Vāciju plūdīs par baltu velti. Tā taču ir varena trofeja, par to ir vērts pacīnīties! Pasalt kādu brīdi, nemazgāties, liellopa steika vietā paēst sienāžus.Ne velti Eiropas iedzīvotājus tik ilgi dresēja ar pabriesmīgās Grētas Tūnbergas palīdzību. Vai atceraties tos lieliskos projektus? Ēst divreiz dienā, mazgāties reizi nedēļā, dzīvot "komunalkās", braukāt tikai ar velosipēdu? Protams, tā pati "Lielā atiestatīšana". To pozicionēja kā cīņu ar globālo sasilšanu. Tagad noskaidrojas: nekā nebija, "zelta miljardu" trenēja karot ar Krieviju.Patiešām, tas ir nomācoši: pēc darba atgriezties nekurinātā dzīvoklī un vārīt vakariņām sojas gaļu. Vienīgais, kas var uzturēt ierindas birģerus tādos apstākļos, ir naids pret krieviem. Ar to pēc doktora Gebelsa metodikas, tagad piesūknē Eiropas mediji savus lasītājus un skatītājus.Pazīstamo vācu koncernu īpašnieki, kas ekonomiskā kara kurtuvē met savus līdzpilsoņus, kā vienmēr, cer pasēdēt aizmugurē. Jā, pēc Krievijas gāzes atslēgšanas mazais un vidējais bizness Vācijā faktiski ir lemts nāvei. Bet korporācijām ir zināma izturības rezerve. Tās plāno uzvelt izdevumus saviem patērētājiem. Interesanti tikai, cik ilgi viņi varēs celt cenas? Vai tas nebeigsies ar totālu bankrotu?Patiesībā "ekonomikas Staļingrada", kas izvēršas mūsu acu priekšā, nav nekāda valstu konfrontācija, tas ir vērtību konflikts. Karo gāze pret dolāru – resursi pret valūtām.Vācija pret Krieviju ir tādas konfrontācijas paraugs. Krievijai ar resursiem klājas labi. Ja vajadzēs, mēs sevi gan paēdināsim, gan sasildīsim. Jā, bez kaut kā nāksies iztikt. Taču, ja atceraties, 2014. gadā valstī vaidēja par hamonu. Un tad? Iztika bez tā? Paskatīsimies, kā klāsies tālāk, taču pagaidām viss ir kārtībā.Vācijas ekonomiku mums vienmēr demonstrēja kā paraugu, šķiet, jau vismaz pusgadsimtu. Mūsdienu tehnoloģijas, rūpniecība, pakalpojumu nozare. Viss kārtībā. Tikai viena nelaime – enerģijas deficīts. Tiklīdz tiks piegriezts ventilis, visa šī sarežģītā, gadsimtiem ilgi būvētā konstrukcija sabruks kā kāršu namiņš un vilks līdzi citu Eiropas valstu ekonomikas."Staļingrada" – tā, protams, ir tikai metafora. Tomēr cīņas ekonomiskajā karā var novest postā daudz lielāku skaitu cilvēku nekā Otrā pasaules kara baismīgākās kaujas.
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
https://sputniknewslv.com/20220319/eiropa-parversas-par-ukrainu-ko-darit-krievijai-20991614.html
https://sputniknewslv.com/20220301/rietumi-atklajusi-pret-krieviju-otro-fronti-ekonomisko-20689071.html
https://sputniknewslv.com/20220408/eiropa-izskirusies-par-dubultu-triecienu-krievijai-kada-bus-atbilde-21314219.html
https://sputniknewslv.com/20220401/globalizacija-tiek-atcelta-rietumi-zaude-savas-varenibas-pamatus-21199057.html
https://sputniknewslv.com/20220306/rietumu-dullums-nak-par-labu-krievijai-20789884.html
vācija
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Viktorija Ņikiforova
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Viktorija Ņikiforova
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Viktorija Ņikiforova
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
krievija, vācija, eiropa, eiropas savienība, ekonomika, sankcijas
krievija, vācija, eiropa, eiropas savienība, ekonomika, sankcijas
Sankcijas beidzot godīgi sauc par tādu pašu ieroci, kādi ir stingeri un pancerfausti. Atklāti zog krieviem naudu no kontiem, mājas Eiropā un gleznas no izstādēm. Nepacietīgi gaida nākamo asiņaino ukraiņu feiku, lai pielāgotu tam jaunu uzbrukumu, portālā RIA Novosti konstatēja Viktorija Ņikiforova. Par wunderwaffe šajā karā, "Lielās Bertas" ekonomisko analogu vajadzēja kļūt ES valstu saskaņotam lēmumam atteikties pirkt mūsu valstī gāzi un naftu. Un te nu kaut kas aizgāja greizi. Amerikāņiem jau nav grūti atteikties no mūsu ogļūdeņražiem, viņiem pašiem savējo ir līdz kaklam. Bet Eiropa ar tās enerģētisko deficītu ir grūtā stāvoklī. Visvairāk riskē "ekonomikas lokomotīve" – Vācija.
"Tā būtu katastrofa, neiedomājama tikai pirms pāris mēnešiem, bet tagad tā izskatās gluži reāla," tā iespējamo atteikšanos no Krievijas gāzes
aprakstīja elektrotehnikas ražotājs Rietumvācijā. Viņš ar nodomu lūdza "Guardian" žurnālistiem neminēt ne viņa uzvārdu, ne firmas nosaukumu (kā nu ne, īsts domziegums – apšaubīt Krievijas ierobežojumu labumus!). Uzņēmējs atzina, ka bez Krievijas gāzes, ka arī niķeļa un alumīnija viņa simt gadus vecā firma acumirklī bankrotēs.
Brīdi, kad viņu valsts pārstās saņemt Krievijas gāzi, vācieši iesaukuši par "X dienu". 50 miljardi kubikmetru gāzes gadā – Vācijai, divsimt miljoni eiro dienā – Krievijai. Tāda ir cena. Tomēr arī tas ir tikai sākums. Apdraudēta ir visa Vācijas rūpniecība, bet tā taču velk uz priekšu visu ES ekonomiku. Pārsteidzoša likteņa ironija. Leģendārās vācu korporācijas - Thyssen un Krupp, Bauer un BASF – sekmīgi pelnīja naudiņu gan uz Pirmā, gan Otrā pasaules kara rēķina. Valda uzskats, ka viņi pat piedalījās tā kurināšanā – kā nu ne, tāds bizness! Pēc Vācijas valsts kārtējās sakāves korporācijas organizēja nelielu rebrendingu, mainīja vadošos menedžerus un sekmīgi turpināja darbu. Cilvēce centās neatsaukt atmiņā, ka no Krupp ražotajiem ieročiem nogalināti miljoniem padomju karavīru, ka Bauer finansēja eksperimentus ar cilvēkiem fašistu koncentrācijas nometnēs. Ko lai dara, tā gadās. Bet nekad vēl Vācijas lielākās korporācijas nav riskējušas tā, kā tagad, ekonomiskajā karā pret Krieviju.
Vācijā izstrādāti jau trīs rīcības plāni gadījumam, ja gāzes piegādes no Krievijas apstāsies. Visos paredzēta prioritāta enerģijas apgāde slimnīcām un farmaceitikas ražotnēm. Tām seko dzīvojamās mājas, - vācieši sals Ukrainas labad, tomēr ne līdz nāvei. Toties biznesam gāzes piegādes apturēs vispirms. Kas no tā iznāks? Ražotnes bankrotēs, miljoniem cilvēku zaudēs darbu. Tas notiks enerģijas, pārtikas produktu un mājokļu nomas cenu galopa fonā. Pieklājīgi izsakoties, Eiropas lielāko ekonomiku sagaida recesija. "Atklāti sakot, - intervijā "Guardian"
atzina BASF vadītājs Mārtins Brūdermillers, – tas var novest pie ļaunākās krīzes kopš Otrā pasaules kara laikiem un pielikt punktu mūsu uzplaukumam."
Nu, ko lai dara, Krievija patiešām var likt lietā savu
wunderwaffe un, negaidot vāciešu lēmumu, patstāvīgi atslēgt gāzi. Šādi aicinājumi jau
izskan pat Valsts domē. Ko tas nozīmē Vācijai?
Pats par sevi saprotams, izputējušie uzņēmēji, darbu zaudējušie vācieši drīz vien izies ielās. Bet tur viņus gaidīs ukraiņu bēgļi. Viņi paskaidros, kāpēc vajag salt un ciest trūkumu. Ja bēgļi netiks galā, klāt ķersies likumsargi. Policijas suņi, ūdensmetēji, asaru gāze, – pēdējos gados Eiropā ir iemācījušies patriekt pat lielākās demonstrācijas. Protestus apspiedīs nežēlīgi, lai cilvēki ne deguna nebāztu no mājas.
Situāciju padarīs vēl smagāku arī nelegāļu neizbēgamais "rudens iesaukums". Saskārušies ar bada risku, viņi metīsies uz viesmīlīgo Eiropu, pārsvarā – uz Vāciju. Tātad nāksies dalīties arī ar viņiem – gan ar produktu taloniem, gan bezdarbnieku pabalstiem. Ja birģeri mēģinās protestēt, viņam pa ādu sados paši migranti. Viņiem tā ir nieka lieta.
Kādu laiku Vācijas valdība spēs tautas dusmu liesmas slāpēt ar naudu. Tomēr drukas mašīnas strādā ar pilnu jaudu jau kopš 2020. gada, inflācija eiro zonā pārspēj visus rekordus. Kas notiks ar valūtu pēc gada?
Skaidrs, ka vācu politiķi atbildību neuzņemsies. Viņi izpilda Vašingtonas pavēles. Bet kāpēc klusē leģendārais vācu bzness, pasaules ekonomikas rota un lepnums? Tā kapteiņi jau upurējuši "Ziemeļu straumi 2" un tagad kaut ko nesakarīgi murmina. Lieta tāda, ka lielai daļai vācu biznesa ir noieta tirgus ASV. Manipulējot ar piekļuvi šim tirgum, Vašingtona var pieprasīt visu, kas ienāk prātā – kaut nosisties pret sienu. Tas ir bagātākais tirgus pasaulē, priekšrocības ir nepārprotamas. Vācieši var, zobus griezdami, aiziet no Krievijas, taču viņi nevar atļauties zaudēt amerikāņu patērētāju.
Vācieši vēl cer uz veclaicīgu parunu "kamēr resnais tievē, tievais nomirs". Par "tievo" tiek uzskatīta Krievija. Cer, ka mūsu ekonomika salūzis pirms vāciešiem. Ogļūdeņražu piegādes pārorientācija prasīs lielas investīcijas. Cenu un bezdarba pieaugums vedīs pie sociālās turbulences. Pašos vilinošākajos vāciešu sapņos Krievija ekonomiskā kara rezultātā sairs, atdos savu kodolarsenālu, un tad ilgotā Krievijas gāze (un vēl nafta, niķelis, alumīnijs un dimanti) uz Vāciju plūdīs par baltu velti. Tā taču ir varena trofeja, par to ir vērts pacīnīties! Pasalt kādu brīdi, nemazgāties, liellopa steika vietā paēst sienāžus.
Ne velti Eiropas iedzīvotājus tik ilgi dresēja ar pabriesmīgās Grētas Tūnbergas palīdzību. Vai atceraties tos lieliskos projektus? Ēst divreiz dienā, mazgāties reizi nedēļā, dzīvot "komunalkās", braukāt tikai ar velosipēdu? Protams, tā pati "Lielā atiestatīšana". To pozicionēja kā cīņu ar globālo sasilšanu. Tagad noskaidrojas: nekā nebija, "zelta miljardu" trenēja karot ar Krieviju.
Patiešām, tas ir nomācoši: pēc darba atgriezties nekurinātā dzīvoklī un vārīt vakariņām sojas gaļu. Vienīgais, kas var uzturēt ierindas birģerus tādos apstākļos, ir naids pret krieviem. Ar to pēc doktora Gebelsa metodikas, tagad piesūknē Eiropas mediji savus lasītājus un skatītājus.
Pazīstamo vācu koncernu īpašnieki, kas ekonomiskā kara kurtuvē met savus līdzpilsoņus, kā vienmēr, cer pasēdēt aizmugurē. Jā, pēc Krievijas gāzes atslēgšanas mazais un vidējais bizness Vācijā faktiski ir lemts nāvei. Bet korporācijām ir zināma izturības rezerve. Tās plāno uzvelt izdevumus saviem patērētājiem. Interesanti tikai, cik ilgi viņi varēs celt cenas? Vai tas nebeigsies ar totālu bankrotu?
Patiesībā "ekonomikas Staļingrada", kas izvēršas mūsu acu priekšā, nav nekāda valstu konfrontācija, tas ir vērtību konflikts. Karo gāze pret dolāru – resursi pret valūtām.
Vācija pret Krieviju ir tādas konfrontācijas paraugs. Krievijai ar resursiem klājas labi. Ja vajadzēs, mēs sevi gan paēdināsim, gan sasildīsim. Jā, bez kaut kā nāksies iztikt. Taču, ja atceraties, 2014. gadā valstī vaidēja par hamonu. Un tad? Iztika bez tā? Paskatīsimies, kā klāsies tālāk, taču pagaidām viss ir kārtībā.
Vācijas ekonomiku mums vienmēr demonstrēja kā paraugu, šķiet, jau vismaz pusgadsimtu. Mūsdienu tehnoloģijas, rūpniecība, pakalpojumu nozare. Viss kārtībā. Tikai viena nelaime – enerģijas deficīts. Tiklīdz tiks piegriezts ventilis, visa šī sarežģītā, gadsimtiem ilgi būvētā konstrukcija sabruks kā kāršu namiņš un vilks līdzi citu Eiropas valstu ekonomikas.
"Staļingrada" – tā, protams, ir tikai metafora. Tomēr cīņas ekonomiskajā karā var novest postā daudz lielāku skaitu cilvēku nekā Otrā pasaules kara baismīgākās kaujas.
