https://sputniknewslv.com/20220408/generala-asambleja-apturejusi-krievijas-darbu-ano-cilvektiesibu-padome-21313313.html
Ģenerālā asambleja apturējusi Krievijas darbu ANO Cilvēktiesību padomē
Ģenerālā asambleja apturējusi Krievijas darbu ANO Cilvēktiesību padomē
Sputnik Latvija
Ģenerālā asambleja nolēmusi apturēt Krievijas tiesības strādāt ANO Cilvēktiesību padomē, rezolūciju atbalstīja 93 valstis. 08.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-08T09:25+0300
2022-04-08T09:25+0300
2022-04-08T09:25+0300
politika
pasaulē
politika
ģeopolitika
krievija
ano
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/14/18490498_0:0:3202:1802_1920x0_80_0_0_c03ad4902b24ba017bd49dd275ba8803.jpg
RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kas aptur Krievijas darbu Cilvēktiesību padomē, vēsta RIA Novosti."Par" nobalsoja 93 valstis, kuru vidū bija arī Serbija un Izraēla. "Pret" – 24 valstis. Iniciatīvu neatbalstīja Alžīra, Baltkrievija, Bolīvija, Burundi, CĀR, Ķīna, Kongo Republika, Kuba, KTDR, Eritreja, Etiopija, Gabona, Irāna, Kazahstāna, Kirgīzija, Laosa, Mali, Nikaragva, Krievija, Sīrija, Tadžikistāna, Uzbekustāna, Vjetnama, Zimbabve. Atturējās 58 valstis, kuru vidū bija Ēģipte, Kamerūna, Gana, Indija, Kuveita, Meksika, Mongolija, Pakistāna, Saūda Arābija, DĀR un AAE.Dokumenta projektu sagatavojusi valstu grupa, kuru vidū ir arī ASV, Ukraina, Latvija. Rezolūcijas teksts paredz, ka Ģenerālasambleja, ņemot vērā "darbības Ukrainā", lemj apturēt Krievijas tiesības uz darbu Cilvēktiesību padomē. Pie tam norādīts, ka Ģenerālasambleja var "pārskatīt jautājumu nepieciešamības gadījumā".Organizācijas galvenās pārstāvniecības priekšsēdētāja Abdullas Šahida ofisā ziņu aģentūrai RIA Novosti paskaidroja, ka pēc rezolūcijas pieņemšanas Krievija saglabā vietu CTP, taču zaudē balsstiesības un iespēju uzstāties.Pēc šīs rezolūcijas apstiprināšanas Krievija informēja, ka pārtrauc darbu CTP.Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tāds solis nav iedomājams. Savukārt Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis paziņoja par "graujošām sekām" visai organizācijai, jo, pēc viņa vārdiem, valstij ir svarīga līdzsvarojoša loma, un tās darbības apturēšana CTP atņems spēcīgu un skaļu aizstāvi jaunattīstības valstīm.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.Saskaņā ar ANO augstā cilvēktiesību komisāra provizoriskiem datiem par 5. aprīli kopš karadarbības sākuma Ukrainā gājuši bojā 1563 civiliedzīvotāji un 3776 ievainoti.
https://sputniknewslv.com/20220406/krievijas-am-par-jauniem-ukrainas-meliem-pec-bucu-sablona-zinami-autori-un-lokacijas-21269440.html
https://sputniknewslv.com/20220402/kijevas-rezims-pulas-komandet-saimniekus-21215740.html
https://sputniknewslv.com/20220402/asv-asinaina-politika-novedusi-pie-krizes-ukraina-21214020.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, politika, ģeopolitika, krievija, ano
pasaulē, politika, ģeopolitika, krievija, ano
Ģenerālā asambleja apturējusi Krievijas darbu ANO Cilvēktiesību padomē
Ģenerālā asambleja nolēmusi apturēt Krievijas tiesības strādāt ANO Cilvēktiesību padomē, rezolūciju atbalstīja 93 valstis.
RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. ANO Ģenerālā asambleja pieņēmusi rezolūciju, kas aptur Krievijas darbu Cilvēktiesību padomē, vēsta
RIA Novosti.
"Par" nobalsoja 93 valstis, kuru vidū bija arī Serbija un Izraēla. "Pret" – 24 valstis. Iniciatīvu neatbalstīja Alžīra, Baltkrievija, Bolīvija, Burundi, CĀR, Ķīna, Kongo Republika, Kuba, KTDR, Eritreja, Etiopija, Gabona, Irāna, Kazahstāna, Kirgīzija, Laosa, Mali, Nikaragva, Krievija, Sīrija, Tadžikistāna, Uzbekustāna, Vjetnama, Zimbabve. Atturējās 58 valstis, kuru vidū bija Ēģipte, Kamerūna, Gana, Indija, Kuveita, Meksika, Mongolija, Pakistāna, Saūda Arābija, DĀR un AAE.
Dokumenta projektu sagatavojusi valstu grupa, kuru vidū ir arī ASV, Ukraina, Latvija. Rezolūcijas teksts paredz, ka Ģenerālasambleja, ņemot vērā "darbības Ukrainā", lemj apturēt Krievijas tiesības uz darbu Cilvēktiesību padomē. Pie tam norādīts, ka Ģenerālasambleja var "pārskatīt jautājumu nepieciešamības gadījumā".
Organizācijas galvenās pārstāvniecības priekšsēdētāja Abdullas Šahida ofisā ziņu aģentūrai RIA Novosti paskaidroja, ka pēc rezolūcijas pieņemšanas Krievija saglabā vietu CTP, taču zaudē balsstiesības un iespēju uzstāties.
Pēc šīs rezolūcijas apstiprināšanas Krievija informēja, ka pārtrauc darbu CTP.
Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tāds solis nav iedomājams. Savukārt Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis paziņoja par "graujošām sekām" visai organizācijai, jo, pēc viņa vārdiem, valstij ir svarīga līdzsvarojoša loma, un tās darbības apturēšana CTP atņems spēcīgu un skaļu aizstāvi jaunattīstības valstīm.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
Saskaņā ar ANO augstā cilvēktiesību komisāra provizoriskiem
datiem par 5. aprīli kopš karadarbības sākuma Ukrainā gājuši bojā 1563 civiliedzīvotāji un 3776 ievainoti.
