https://sputniknewslv.com/20220322/ko-eiropa-gaida-atteiksanas-gadijuma-no-krievijas-energonesejiem-21026302.html
Kas gaida Eiropu pēc atteikšanas no Krievijas energonesējiem?
Kas gaida Eiropu pēc atteikšanas no Krievijas energonesējiem?
Sputnik Latvija
Financial Times pareģo Eiropai vissliktāko scenāriju, ja tā atteiksies no Krievijas gāzes 22.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-22T10:06+0200
2022-03-22T10:06+0200
2022-03-30T06:43+0300
politika
pasaulē
eiropas savienība
eiropa
sankcijas
enerģētika
krievija
ekonomika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/07/1d/14124472_0:27:2048:1179_1920x0_80_0_0_a026092f0ebe7f43289f0a9d81a4cd89.jpg
RĪGA, 22. marts — Sputnik. "Goldman Sachs" galvenais ekonomists Jans Hatciuss uzskata Krievijas energoresursu importa pilnīgu pārtraukšanu par visnegatīvāko notikumu attīstību Eiropai, raksta laikraksts "Financial Times".Pēc eksperta domām, atteikšanās no Krievijas gāzes un naftas provocēs Eiropas Savienībā ražotnes kritumu par 2,2 procentiem un recesiju visā eirozonā. Šādas sankcijas beigsies ar ražošanas lejupslīdi, kas turpināsies divus kvartālus, precizēja Hatciuss.Pēc Lielbritānijas finanšu kanclera Riši Sunaka domām, Londonai tas varētu izmaksāt vēl vairāk, proti, 70 miljardus sterliņu mārciņu, kas it trīs procenti no Apvienotās Karalistes IKP.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.Rietumvalstis ieviesa pret Krieviju jaunas sankcijas, tostarp pret Krievijas bankām un uzņēmumiem. Daudzas kompānijas paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus un ražotņu slēgšanu valstī. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka daži Rietumu uzņēmumi atsakās strādāt ar Maskavu milzīga spiediena dēļ, bet Krievija risinās visas Rietumu radītas problēmas ar ekonomiku. Kā norādīja Vladimirs Putins, Krievijas savaldīšanas un vājināšanas politika ir Rietumu ilgtermiņa stratēģija, turklāt sankcijas radījušas nopietnu triecienu visai pasaules ekonomikai.
https://sputniknewslv.com/20220320/zverigs-kapitalisms-cik-latvija-maksa-tirgus-ekonomika-20994342.html
https://sputniknewslv.com/20220315/vacija-sagaidams-loti-skumjs-iznakums-sankciju-rezultata-20886945.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, eiropas savienība, eiropa, sankcijas, enerģētika, krievija, ekonomika
pasaulē, eiropas savienība, eiropa, sankcijas, enerģētika, krievija, ekonomika
Kas gaida Eiropu pēc atteikšanas no Krievijas energonesējiem?
10:06 22.03.2022 (atjaunots: 06:43 30.03.2022) Financial Times pareģo Eiropai vissliktāko scenāriju, ja tā atteiksies no Krievijas gāzes
RĪGA, 22. marts — Sputnik. "Goldman Sachs" galvenais ekonomists Jans Hatciuss uzskata Krievijas energoresursu importa pilnīgu pārtraukšanu par visnegatīvāko notikumu attīstību Eiropai, raksta laikraksts
"Financial Times".
Pēc eksperta domām, atteikšanās no Krievijas gāzes un naftas provocēs Eiropas Savienībā ražotnes kritumu par 2,2 procentiem un recesiju visā eirozonā. Šādas sankcijas beigsies ar ražošanas lejupslīdi, kas turpināsies divus kvartālus, precizēja Hatciuss.
Pēc Lielbritānijas finanšu kanclera Riši Sunaka domām, Londonai tas varētu izmaksāt vēl vairāk, proti, 70 miljardus sterliņu mārciņu, kas it trīs procenti no Apvienotās Karalistes IKP.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Rietumvalstis ieviesa pret Krieviju jaunas sankcijas, tostarp pret Krievijas bankām un uzņēmumiem. Daudzas kompānijas paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus un ražotņu slēgšanu valstī. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka daži Rietumu uzņēmumi atsakās strādāt ar Maskavu milzīga spiediena dēļ, bet Krievija risinās visas Rietumu radītas problēmas ar ekonomiku. Kā norādīja Vladimirs Putins, Krievijas savaldīšanas un vājināšanas politika ir Rietumu ilgtermiņa stratēģija, turklāt sankcijas radījušas nopietnu triecienu visai pasaules ekonomikai.
