https://sputniknewslv.com/20220315/vacija-sagaidams-loti-skumjs-iznakums-sankciju-rezultata-20886945.html
Vācijā sagaidāms ļoti skumjš iznākums sankciju rezultātā
Vācijā sagaidāms ļoti skumjš iznākums sankciju rezultātā
Sputnik Latvija
Vācu ekonomists stāsta, ka valstij gaidāmas "sliktas" vai "ļoti sliktas" beigas, ja tā atteiksies no Krievijas gāzes. 15.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-15T08:57+0200
2022-03-15T08:57+0200
2022-03-15T08:57+0200
ekonomika
vācija
krievija
sankcijas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/423/86/4238681_0:0:3167:1782_1920x0_80_0_0_2da61c0362a1c37ae1c4ba3d4c495771.jpg
RĪGA, 15. marts — Sputnik. Situācijā, ja tiks pieņemts lēmums atteikties no Krievijas energonesējiem, rietumvalstis, arī Vāciju gaida divi negatīvi notikumu varianti, uzskata vācu ekonomists Daniels Štelters, stāsta RIA Novosti.Speciālists atzīmēja, ka rietumvalstis ieviesušas ļoti nopietnas sankcijas pret Maskavu, taču atzina, ka tās neko daudz nemainīs, ņemot vērā Krievijas autonomo ekonomiku, turklāt valsts saglabās ienākumus no naftas un gāzes sektora.Pirmkārt, viņš ir pārliecināts, gaidāma stagflācija – cenu pieaugums ekonomikas stagnācijas apstākļos. Pie tam inflācija Vācijā jau pieaug."Mums ir milzīga problēma pārtikas sektorā. Krievija un Ukraina nodrošina aptuveni 25% kviešu eksporta, Ukraina – apmēram 90% saulespuķu eksporta. No turienes lielā daudzumā nāk arī kukurūza un mieži," paskaidroja ekonomists.Turklāt, viņš piebilda, pastāv bēgļu viļņa parādīšanās risks no Tuvajiem Austrumiem. Štelters ierosināja pirkt kviešus par augstām cenām un pārdot tos šajās valstīs lētāk, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no turienes."Ķīnieši rīkojās gudri, varbūt viņi vairāk zināja. Viņi uzbūvēja noliktavas un sarūpēja izejvielas, bet mums krājumu tikpat kā nav. paskatieties: gāze, ogles, produkti – cenas daudzkārt pieaug. Tas mani uztrauc," atzina eksperts.Par sliktāko scenāriju viņš nosauca vispārēju atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.Viņš paskaidroja, ka sankcijas nodara kaitējumu abām pusēm, taču trieciens, ko saņems Vācija, būs spēcīgāks, ņemot vērā "neproporcionāli augsto" atkarību no Krievijas energoresursiem."Tātad mums ir izvēle starp stagflāciju un stagflācijas recesiju – ekonomika samazinās, bet inflācija vienlaikus pieaug," secināja speciālists.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.
https://sputniknewslv.com/20220312/dabujusi-ko-gribejusi-sankciju-del-eiropa-paliks-bez-razas-20876263.html
https://sputniknewslv.com/20220310/eiropa-mekle-iespejas-samazinat-sankciju-nodaritos-zaudejumus-sanak-slikti-20836914.html
vācija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, vācija, krievija, sankcijas
ekonomika, vācija, krievija, sankcijas
Vācijā sagaidāms ļoti skumjš iznākums sankciju rezultātā
Vācu ekonomists stāsta, ka valstij gaidāmas "sliktas" vai "ļoti sliktas" beigas, ja tā atteiksies no Krievijas gāzes.
RĪGA, 15. marts — Sputnik. Situācijā, ja tiks pieņemts lēmums atteikties no Krievijas energonesējiem, rietumvalstis, arī Vāciju gaida divi negatīvi notikumu varianti, uzskata vācu ekonomists Daniels Štelters, stāsta
RIA Novosti.
Speciālists atzīmēja, ka rietumvalstis ieviesušas ļoti nopietnas sankcijas pret Maskavu, taču atzina, ka tās neko daudz nemainīs, ņemot vērā Krievijas autonomo ekonomiku, turklāt valsts saglabās ienākumus no naftas un gāzes sektora.
"Tagad ir divi notikumu varianti: slikts un ļoti slikts," Štelters pastāstīja intervijā žurnālam
Focus.
Pirmkārt, viņš ir pārliecināts, gaidāma stagflācija – cenu pieaugums ekonomikas stagnācijas apstākļos. Pie tam inflācija Vācijā jau pieaug.
"Mums ir milzīga problēma pārtikas sektorā. Krievija un Ukraina nodrošina aptuveni 25% kviešu eksporta, Ukraina – apmēram 90% saulespuķu eksporta. No turienes lielā daudzumā nāk arī kukurūza un mieži," paskaidroja ekonomists.
Turklāt, viņš piebilda, pastāv bēgļu viļņa parādīšanās risks no Tuvajiem Austrumiem. Štelters ierosināja pirkt kviešus par augstām cenām un pārdot tos šajās valstīs lētāk, lai novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no turienes.
"Ķīnieši rīkojās gudri, varbūt viņi vairāk zināja. Viņi uzbūvēja noliktavas un sarūpēja izejvielas, bet mums krājumu tikpat kā nav. paskatieties: gāze, ogles, produkti – cenas daudzkārt pieaug. Tas mani uztrauc," atzina eksperts.
Par sliktāko scenāriju viņš nosauca vispārēju atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes.
"Mēs saņemsim divciparu inflācijas tempus, un mūsu ekonomika sabruks," precizēja Štelters.
Viņš paskaidroja, ka sankcijas nodara kaitējumu abām pusēm, taču trieciens, ko saņems Vācija, būs spēcīgāks, ņemot vērā "neproporcionāli augsto" atkarību no Krievijas energoresursiem.
"Tātad mums ir izvēle starp stagflāciju un stagflācijas recesiju – ekonomika samazinās, bet inflācija vienlaikus pieaug," secināja speciālists.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.
