https://sputniknewslv.com/20220320/vai-amerikanu-sdg-aizstas-krievijas-gazi-20994040.html
Vai amerikāņu SDG aizstās Krievijas gāzi
Vai amerikāņu SDG aizstās Krievijas gāzi
Sputnik Latvija
Pat ar maksimālu ražošanas jaudu ASV nevarēs aizvietot pat pusi no Krievijas gāzes apjoma, kas nepieciešams normālai dzīvei Eiropā. 20.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-20T13:33+0200
2022-03-20T13:33+0200
2022-03-20T13:33+0200
viedoklis
enerģētika
zaļā enerģija
nafta
gāze
krievija
eiropas savienība
asv
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/08/0f/14212568_0:156:2049:1308_1920x0_80_0_0_cb138fcd3600118bb38e956c30c1d108.jpg
Amerikas Savienotās Valstis turpina aicināt savus Eiropas sabiedrotos pilnīgi pārtraukt attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā. Tomēr, neskatoties uz visiem aicinājumiem, solījumiem un reizēm pat draudiem, kolektīvā Eiropa kategoriski atsakās sagraut ogļūdeņražu, it īpaši dabasgāzes piegādes ķēdes no Krievijas, raksta Sergejs Savčuks RIA Novosti vietnē.Tāpēc ASV pastiprina spiedienu: tur, kur nedarbojas pātaga, piemēro šķelmīgu burkānu.Nesen ASV kompānijas EQT ģenerāldirektors, lielākais SDG ražotājs valstī, paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav jābaidās no saišu pārraušanas ar Krieviju, jo "ASV bez problēmām kompensēs Krievijas gāzes apjomus, - amerikāņiem ir gan iespējas, gan vēlme".Šādiem paziņojumiem ir ļoti propagandisks raksturs un viens vienīgs mērķis – iegalvot nenobriedušiem prātiem vajadzīgās tēzes, kas būdamas pilnīgi izdomātas tomēr veiksmīgi iedzīvojas masu apziņā.Tieši tā veidojas alternatīva realitāte, kas jau saskatāma kaimiņu Ukrainā, kur iedzīvotāji pārsvarā tic, piemēram, ka "Naftogaz" jau trīs nedēļas neveic Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu.Lai izkliedētu Krievijai naidīgās retorikas miglu, mēs ķersimies klāt faktiem, ne emocijām.Sāksim ar pamatskaitļiem, jāatzīmē, ka Eiropas atkarība no Krievijas gāzes importa nedaudz pārsniedz 40 procentus.Ņemot vērā piegāžu apjomu pastāvīgu pieaugumu pēdējos gados, Gazprom sagaida, ka 2021. gada piegāžu apjoms sastādīs 200-203 miljardus kubikmetru. Jāprecizē, ka sakarā ar auksto ziemu, energonesēju cenu svārstībām, kā arī uzstājīgiem Eiropas valstu lūgumiem palielināt apjomus cipari var arī būt lielāki, bet, lai būtu vienkāršāk, mēs ņemsim šos radītājus.No divsimt miljardiem kubikmetru Krievijas gāzes absolūtais vairākums piegādāts pa gāzesvadiem, tāpēc tā ir krietni lētāka nekā SDG, pat tad, ja piegādes attālums ir relatīvi neliels. Iedomājieties vien, cik izmaksās gāze, piegādāta kuģos no okeāna viņa krasta. Šo faktu bieži mēģina atspēkot, manipulējot ar skaitļiem un tirgus kotēšanas grafikiem, taču mūsu vārdus apstiprina pats Tobijs Raiss, tās pašas iepriekšminētas EQT kompānijas vadītājs.Nebūt nav grūti aprēķināt, ka kopējais dabasgāzes patēriņš Eiropas Savienības valstīs sasniedz apmēram 450-480 miljardus kubikmetru. Šis rādītājs pieaug gadu no gada, par spīti ekoaktīvistu, kā arī vēja ģeneratoru un saules paneļu lobētāju mantrām. Proti, pat iedomājoties, ka Krievijas gāze pazūd no līgumu shēmām, pārējiem piegādātājiem nāksies ne tikai kompensēt pazudušos divsimt miljardus kubikmetru, bet arī regulāri palielināt piegādes.Krievijas gāzes vadi, tostarp Ukrainas segments, piegādā gāzi uz Vāciju, no kuras to jau izplata tālāk, piemēram, otrajam galvenajam beneficiāram, Austrijai.Dienvideiropas valstis barojas no "Turcijas straumes", kas no Turcijas nāk uz Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Slovēniju. Starp citu, noslēpumainu iemeslu dēļ tieši divas pēdējās valstis pēdējos gados ir galvenie gāzes reversa piegādātāji uz Ukrainu, lai gan agrāk bija tieši pretēji.Piedevām Eiropas Savienība iepērk dabasgāzi arī Norvēģijā un Alžīrijā. Krievijas daļa sastāda apmēram 41%, bet no Norvēģijas un Alžīrijas nāk attiecīgi 24% un 11%. Nav grūti aplēst, ka parēji piegādātāji pa gāzesvadiem un tankkuģiem sedz nedaudz vairāk kā ceturtdaļu tirgus.Katara jau ir atteikusies no savas SDG eksportēšanas uz Eiropu. Nīderlande vispār aiziet no tirgus, jau šogad arvien postošāku zemestrīču dēļ tiks pilnībā apturēta gāzes ieguve Groningenas baseinā. Transanatolijas gāzesvada (TANAP) no Azerbaidžānas jauda ir tikai 16 miljardi kubikmetru, un to vispār nevar uzskatīt par aizstāšanas kanālu.Tagad, kad kļuvušas skaidrākas pašreizējo gāzes līgumu shēmas un apjomi, atgriezīsimies pie Amerikas saldajiem solījumiem.Amerikas Savienotās Valstis patiešām panākušas kvantitatīvu izrāvienu un, salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām, krietni pietuvojušās diviem galvenajiem SDG ražotājiem — Austrālijai un Katarai, kas gadā sašķidrina attiecīgi 87,5 un 77,5 miljardus kubikmetru gāzes.Pieņemsim, ka amerikāņu slānekļa gāzes izstrādātājiem izdosies saglabāt tempus un līdz šī gada beigām tie varēs iegūt, teiksim, 90 miljardus kubikmetru. Šis rādītājs pat ar maksimālu Amerikas ražotāju jaudu nesasniedz ne pusi no gāzes apjoma, kas Eiropai nepieciešams, lai nodrošinātu normālu dzīvi.Tādējādi pat ja visu Amerikas SDG sūtītu uz Eiropu, pilnībā ignorējot Āzijas premiālos tirgus, tās tik un tā pietrūks.Jāpatur prātā arī tas, ka pašas Savienotās Valstis ir pasaules galvenais dabasgāzes patērētājs. ASV ik gadu patērē 860 miljardus kubikmetru gāzes. Salīdzinājumam: tas ir divreiz vairāk, nekā patērē Krievija un trīs reizes vairāk nekā Ķīna ar pusotru miljardu iedzīvotāju. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka viņu spēcīgā SDG nozare neatbalstīs pašmāju enerģētiku, ja tirgū veidosies ārkārtas situācija.Piebildīsim arī, ka turpmākais SDG ražošanas pieaugums ASV nebūt nav garantēts. Likteņa ironija: amerikāņu ekologi ar valdošās Demokrātiskās partijas atbalstu aktīvi virza "zaļos jautājumus" un kategoriski iebilst pret SDG.Mūsdienu ekoloģiskā doktrīna uzskata SDG ražošanu un transportēšanu par videi kaitīgu, jo gaisā nonāk liels daudzums metāna, kas sasilda atmosfēru piecdesmit reizes spēcīgāk nekā oglekļa dioksīds. Patlaban minēto iemeslu dēļ ir apdraudēta četrpadsmit jaunu ražošanas līniju celtniecība un palaišana.Visbeidzot, jāpiemin problēmas otrā piegādes ķēdes galā. Mēs runājam par iespēju pieņemt lielāku sašķidrinātās gāzes daudzumu Eiropas valstīs.Maksimālās jauda SDG regazifikācijai ir Francijā, Spānijā un Lielbritānijā. Tās visas var pieņemt, konvertēt un nogādāt patērētājiem aptuveni 50 miljardus kubikmetru gāzes. Pie tam gāzes lielākajam patērētājam un importētājam – Vācijai vispār nav neviena SDG termināļa.Kā redzams, visi šie amerikāņu solījumi jau rīt izglābt Eiropu no krievu gāzes ir tikai patētiska lielība.Paturiet to prātā, kad ieraudzīsiet kārtējas ziņas, ka eiropiešiem vairs nav vajadzīgi Krievijas energonesēji, par kuriem kopš speciālas operācijas uzsākšanas Ukrainā Rietumi jau samaksājuši Maskavai vairāk nekā 13 miljardus dolāru.
https://sputniknewslv.com/20200928/Vai-Amerikas-gazei-izdosies-aizstat-Krievijas-gazi-14431977.html
https://sputniknewslv.com/20211109/eiropa-dabujusi-pa-pieri-ar-gazes-bumerangu-no-krievijas-19120573.html
https://sputniknewslv.com/20210710/jauns-naftas-drudzis-kada-bus-krievijas-pelna-17532630.html
https://sputniknewslv.com/20201030/ASV-slneka-raotjus-glbj-naftas-mili-Ka-tik-tie-pai-nenoslkst-14596562.html
https://sputniknewslv.com/20201015/Palika-bez-naudas-investicijas-slanekla-nafta-ir-noslidejusas-lidz-minimumam-14515749.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
enerģētika, zaļā enerģija, nafta, gāze, krievija, eiropas savienība, asv
enerģētika, zaļā enerģija, nafta, gāze, krievija, eiropas savienība, asv
Amerikas Savienotās Valstis turpina aicināt savus Eiropas sabiedrotos pilnīgi pārtraukt attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā. Tomēr, neskatoties uz visiem aicinājumiem, solījumiem un reizēm pat draudiem, kolektīvā Eiropa kategoriski atsakās sagraut ogļūdeņražu, it īpaši dabasgāzes piegādes ķēdes no Krievijas, raksta Sergejs Savčuks RIA Novosti vietnē. Tāpēc ASV pastiprina spiedienu: tur, kur nedarbojas pātaga, piemēro šķelmīgu burkānu.
Nesen ASV kompānijas EQT ģenerāldirektors, lielākais SDG ražotājs valstī, paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav jābaidās no saišu pārraušanas ar Krieviju, jo "ASV bez problēmām kompensēs Krievijas gāzes apjomus, - amerikāņiem ir gan iespējas, gan vēlme".
28 Septembris 2020, 17:53
Šādiem paziņojumiem ir ļoti propagandisks raksturs un viens vienīgs mērķis – iegalvot nenobriedušiem prātiem vajadzīgās tēzes, kas būdamas pilnīgi izdomātas tomēr veiksmīgi iedzīvojas masu apziņā.
Tieši tā veidojas alternatīva realitāte, kas jau saskatāma kaimiņu Ukrainā, kur iedzīvotāji pārsvarā tic, piemēram, ka "Naftogaz" jau trīs nedēļas neveic Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu.
Lai izkliedētu Krievijai naidīgās retorikas miglu, mēs ķersimies klāt faktiem, ne emocijām.
Sāksim ar pamatskaitļiem, jāatzīmē, ka Eiropas atkarība no Krievijas gāzes importa nedaudz pārsniedz 40 procentus.
Ņemot vērā piegāžu apjomu pastāvīgu pieaugumu pēdējos gados, Gazprom sagaida, ka 2021. gada piegāžu apjoms sastādīs 200-203 miljardus kubikmetru. Jāprecizē, ka sakarā ar auksto ziemu, energonesēju cenu svārstībām, kā arī uzstājīgiem Eiropas valstu lūgumiem palielināt apjomus cipari var arī būt lielāki, bet, lai būtu vienkāršāk, mēs ņemsim šos radītājus.
No divsimt miljardiem kubikmetru Krievijas gāzes absolūtais vairākums piegādāts pa gāzesvadiem, tāpēc tā ir krietni lētāka nekā SDG, pat tad, ja piegādes attālums ir relatīvi neliels. Iedomājieties vien, cik izmaksās gāze, piegādāta kuģos no okeāna viņa krasta. Šo faktu bieži mēģina atspēkot, manipulējot ar skaitļiem un tirgus kotēšanas grafikiem, taču mūsu vārdus apstiprina pats Tobijs Raiss, tās pašas iepriekšminētas EQT kompānijas vadītājs.
Nebūt nav grūti aprēķināt, ka kopējais dabasgāzes patēriņš Eiropas Savienības valstīs sasniedz apmēram 450-480 miljardus kubikmetru. Šis rādītājs pieaug gadu no gada, par spīti ekoaktīvistu, kā arī vēja ģeneratoru un saules paneļu lobētāju mantrām. Proti, pat iedomājoties, ka Krievijas gāze pazūd no līgumu shēmām, pārējiem piegādātājiem nāksies ne tikai kompensēt pazudušos divsimt miljardus kubikmetru, bet arī regulāri palielināt piegādes.
Krievijas gāzes vadi, tostarp Ukrainas segments, piegādā gāzi uz Vāciju, no kuras to jau izplata tālāk, piemēram, otrajam galvenajam beneficiāram, Austrijai.
Dienvideiropas valstis barojas no "Turcijas straumes", kas no Turcijas nāk uz Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Slovēniju. Starp citu, noslēpumainu iemeslu dēļ tieši divas pēdējās valstis pēdējos gados ir galvenie gāzes reversa piegādātāji uz Ukrainu, lai gan agrāk bija tieši pretēji.
Piedevām Eiropas Savienība iepērk dabasgāzi arī Norvēģijā un Alžīrijā. Krievijas daļa sastāda apmēram 41%, bet no Norvēģijas un Alžīrijas nāk attiecīgi 24% un 11%. Nav grūti aplēst, ka parēji piegādātāji pa gāzesvadiem un tankkuģiem sedz nedaudz vairāk kā ceturtdaļu tirgus.
Katara jau ir atteikusies no savas SDG eksportēšanas uz Eiropu. Nīderlande vispār aiziet no tirgus, jau šogad arvien postošāku zemestrīču dēļ tiks pilnībā apturēta gāzes ieguve Groningenas baseinā. Transanatolijas gāzesvada (TANAP) no Azerbaidžānas jauda ir tikai 16 miljardi kubikmetru, un to vispār nevar uzskatīt par aizstāšanas kanālu.
Tagad, kad kļuvušas skaidrākas pašreizējo gāzes līgumu shēmas un apjomi, atgriezīsimies pie Amerikas saldajiem solījumiem.
Amerikas Savienotās Valstis patiešām panākušas kvantitatīvu izrāvienu un, salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām, krietni pietuvojušās diviem galvenajiem SDG ražotājiem — Austrālijai un Katarai, kas gadā sašķidrina attiecīgi 87,5 un 77,5 miljardus kubikmetru gāzes.
Pieņemsim, ka amerikāņu slānekļa gāzes izstrādātājiem izdosies saglabāt tempus un līdz šī gada beigām tie varēs iegūt, teiksim, 90 miljardus kubikmetru. Šis rādītājs pat ar maksimālu Amerikas ražotāju jaudu nesasniedz ne pusi no gāzes apjoma, kas Eiropai nepieciešams, lai nodrošinātu normālu dzīvi.
Tādējādi pat ja visu Amerikas SDG sūtītu uz Eiropu, pilnībā ignorējot Āzijas premiālos tirgus, tās tik un tā pietrūks.
Jāpatur prātā arī tas, ka pašas Savienotās Valstis ir pasaules galvenais dabasgāzes patērētājs. ASV ik gadu patērē 860 miljardus kubikmetru gāzes. Salīdzinājumam: tas ir divreiz vairāk, nekā patērē Krievija un trīs reizes vairāk nekā Ķīna ar pusotru miljardu iedzīvotāju. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka viņu spēcīgā SDG nozare neatbalstīs pašmāju enerģētiku, ja tirgū veidosies ārkārtas situācija.
Piebildīsim arī, ka turpmākais SDG ražošanas pieaugums ASV nebūt nav garantēts. Likteņa ironija: amerikāņu ekologi ar valdošās Demokrātiskās partijas atbalstu aktīvi virza "zaļos jautājumus" un kategoriski iebilst pret SDG.
Mūsdienu ekoloģiskā doktrīna uzskata SDG ražošanu un transportēšanu par videi kaitīgu, jo gaisā nonāk liels daudzums metāna, kas sasilda atmosfēru piecdesmit reizes spēcīgāk nekā oglekļa dioksīds. Patlaban minēto iemeslu dēļ ir apdraudēta četrpadsmit jaunu ražošanas līniju celtniecība un palaišana.
Visbeidzot, jāpiemin problēmas otrā piegādes ķēdes galā. Mēs runājam par iespēju pieņemt lielāku sašķidrinātās gāzes daudzumu Eiropas valstīs.
Maksimālās jauda SDG regazifikācijai ir Francijā, Spānijā un Lielbritānijā. Tās visas var pieņemt, konvertēt un nogādāt patērētājiem aptuveni 50 miljardus kubikmetru gāzes. Pie tam gāzes lielākajam patērētājam un importētājam – Vācijai vispār nav neviena SDG termināļa.
Kā redzams, visi šie amerikāņu solījumi jau rīt izglābt Eiropu no krievu gāzes ir tikai patētiska lielība.
Paturiet to prātā, kad ieraudzīsiet kārtējas ziņas, ka eiropiešiem vairs nav vajadzīgi Krievijas energonesēji, par kuriem kopš speciālas operācijas uzsākšanas Ukrainā Rietumi jau samaksājuši Maskavai vairāk nekā 13 miljardus dolāru.
